Izdots: Vidējais:
Rīga (AFP) – Tērpušies pagānu tautas tērpos, latvieši pulcējas Rīgas centrālajā laukumā uz svētkiem, ko daži vēsturnieki uzskata par seniem Ziemassvētku eglīšu tradīcijas priekštečiem.
Taču šie krāsainie gaviļnieki, svinot ziemas saulgriežus, ieradās nevis koku izrotāt, bet gan dedzināt.
Izvilkuši koka stumbru ar virvi pa Baltijas galvaspilsētas ielām, mežonīgā grupa, kas to meklē, to aizdedzina.
Viduslaikos cilvēki pirms saulgriežiem savās mājās ievietoja kokus, pirms vilka tos līdz ugunīgajiem galiem.
“Koka stumbrs simbolizē visu, kas šogad nogāja greizi,” stāsta gaviļniece, Rīgas kultūras centra “Ritmus” vadītāja Līga Lukašūna.
“Mēs apkopojam visas mūsu sliktās domas, kļūdas vai veselības problēmas šajos ierakstos, kas pēc tam izgaismo, ļaujot nākamajam gadam no jauna sākt.”
Pirmie viduslaiku koki
Netālu no vietas, kur beidzās ceremonija, teritorijā atrodas plāksne, kas apgalvo, ka tā ir vieta, kur 1510. gadā tika izstādīta pasaulē pirmā izrotātā Ziemassvētku egle.
Pagānu koku dedzināšanas tradīciju Baltijas jūrā sākotnēji ieviesa vācu tirgotāji, kas attīstīja Ziemassvētku eglīti tās modernajā veidolā un palīdzēja tai izplatīties caur Hanzas savienības ostām gar Baltijas jūru.
Pēc vēstures liecībām oriģinālo koku 1510. gadā rotājusi Rīgas Tirgotāju ģilde ar mākslīgiem ziediem.
Pēc tam tirgotāji dejoja ap to, pirms to aizdedzināja.
Pirmais vēsturiskais ieraksts par Ziemassvētku eglīti tās pašreizējā formā ir no 1476. gada, kad tā tika uzstādīta namā, kas pieder pilsētas ārzemju tirgotāju organizācijai Švarchauptera organizācijai.
Vēsturniece un valodniece Guna Petkivica aprakstīja notikumu “Lielajā Ziemassvētku grāmatā”.
Viņa sacīja, ka viņi “izrotājuši mūžzaļo koku savā mājā Švarchaeupterā ar rotājumiem un saldumiem un iznesuši to uz ielas, kad Ziemassvētki bija beigušies, lai sadedzinātu”.
Saskaņā ar senajām paražām šodien ikvienam Latvijā ir tiesības uz Ziemassvētkiem cirst savu egli valsts mežos, kas aizņem gandrīz trešo daļu valsts teritorijas.
Ziemas saulgriežu svinības simbolizē “dabas un apkārtējās pasaules mūžīgo atdzimšanu, ļaujot cilvēkiem atjaunoties”, sacīja Grodiju folkloras trupas dibinātāja Aīda Rankāna.
© 2022 AFP
