Raksta autors:
Raksta saturs
(Bloomberg) — abonējiet New Economy Daily biļetenu, sekojiet mums par ekonomiku un abonējiet mūsu podcast
Eiropas Centrālās bankas diskusijas par to, cik agresīvi jāpastiprina monetārā politika, visticamāk, šonedēļ saasināsies pirms aptumšošanās perioda pirms lēmuma pieņemšanas, jo dati, visticamāk, uzrādīs jaunu inflācijas rekordu.
Visi Bloomberg aptaujātie ekonomisti, izņemot vienu, gaidīja gada cenu pieauguma paātrināšanos, vidēji aplēsot 7,8%. No četrām lielākajām eirozonas ekonomikām tikai Spānija uzrādīs inflācijas paātrinājumu.
2. reklāma
Raksta saturs
Šie dati parādīsies uz aktīvas publiskās diskusijas par procentu likmēm fona, ko vadīs Eiropas Centrālās bankas amatpersonas, kuru uzstāšanās logs noslēgsies pirms ceturtdienas 9.jūnija lēmuma.
Tikmēr aizkulisēs apmaiņas temps starp Frankfurtes darbiniekiem un centrālajām bankām visā eirozonā palielināsies, jo prezidentes Kristīnes Lagardas svarīgākās cerības, kas tiks atklātas nākamajā nedēļā, tiks pabeigtas kopā ar līdz septembrim paredzēto stingrāku pasākumu horeogrāfiju.
Tam visam būs izšķiroša nozīme amatpersonām, kas strīdas par to, cik ātri un cik tālu cenas pieaugs. Nīderlandes Centrālās bankas vadītājs Klāss Knots, kurš neizslēdz lielu pieaugumu par puspunktu, ko šomēnes ieviesa ASV Federālo rezervju sistēma, inflāciju un ar to saistītos pamatrādītājus min kā galvenos datus, kas jāvēro.
Reklāma 3
Raksta saturs
“Šie jaunie skaitļi ir ļoti svarīgi, lai noteiktu, cik ātri jānotiek cenu pieaugumam,” intervijā sacīja Džordžo Di Džordžo, Romas Luisa universitātes profesors. “Ir reāls faktoru juceklis, kas ir apvienojušies, lai sarežģītu ainu, sākot no pandēmijas līdz vājajām vietām, pēc tam karš Ukrainā un tagad Ķīnas pret Covid politiku un tās sekām.”
Ko saka Bloomberg Economics…
“Papildus vājajam noskaņojumam augstākas enerģijas izmaksas kavē ekonomikas atveseļošanos eirozonā. Tomēr pieaugošais pamatā esošais inflācijas spiediens stiprina arī ECB apņemšanos paaugstināt procentu likmes. Jūlijā, septembrī un decembrī mēs redzam pieaugumu par 25 bāzes punktiem.”
Maeva māsīca un Džimijs Rašs. Lai skatītu pilnu pārskatu, noklikšķiniet šeit
Reklāma 4
Raksta saturs
Inflācijas statistika sāks parādīties pirmdien, un ekonomisti prognozē Spānijai 8,3%, bet pēc tam Vācijai 8,1%. Šajā dienā arī Beļģija publicēs cenu datus. Pēc tam otrdien būs ziņojumi par Franciju un Itāliju, kā arī Austriju, Portugāli, Slovēniju un eirozonu kopumā.
Reģiona tā sauktais pamatinflācijas rādītājs, kas noņem tādus mainīgus posteņus kā pārtika un enerģija, arī, visticamāk, sasniegs jaunu rekordaugstu līmeni – 3,6%. Tikmēr ekonomistu prognozētais patēriņa cenu pieaugums par 0,6% mēnesī būs identisks aprīlim.
“Pat tad, kad piedāvājuma satricinājumi mazinās, maz ticams, ka pēdējās desmitgades inflācijas novēršanas dinamika atgriezīsies,” pagājušajā nedēļā sacīja Lagarda emuārā, kurā ECB amatpersonas raksturo kā monetārās politikas ceļvedi. “Tā rezultātā ir lietderīgi atgriezties pie normālākiem iestatījumiem.”
Reklāma 5
Raksta saturs
Prezidents atzīmēja nākamo trīs Eiropas Centrālās bankas lēmumu iespējamos rezultātus, jo jūnijā, visticamāk, tiks apstiprināts obligāciju pirkšanas beigas, kam sekos procentu likmju paaugstināšana par ceturtdaļpunktu jūlijā un septembrī, lai izietu no mīnusa monetārās politikas.
Par to, kā īstenot šo ceļu, notiek enerģiskas diskusijas, un dažas amatpersonas cenšas panākt, lai lielāka palielināšana būtu vismaz iespēja. Viņu vidū ir Knots, austrietis Roberts Holcmans un latvietis Mārtiņš Kazāks.
Bundesbank prezidents Joahims Nāgels varētu piekrist. Piektdien publicētajā intervijā laikrakstam Spiegel viņš arī pauda ambīcijas veikt vismaz trīs soļus, lai līdz gada beigām paaugstinātu Eiropas Centrālās bankas likmes virs nulles.
Turpretim francūzis Fransuā Vilero de Gallo pagājušajā nedēļā Bloomberg Television uzstāja, ka palielinājums par puspunktu “šobrīd nav daļa no vienprātības, man ir skaidrs”. Joprojām rēķinot likmju paaugstināšanu nākamgad līdz līmenim, kas uzskatāms par neitrālu, kas ne stimulē, ne neierobežo ekonomiku un palielina tās kāpuma iespēju.
Reklāma 6
Raksta saturs
Viņš ir viens no daudziem politikas veidotājiem, kuriem joprojām ir paredzēts runāt pirms aptumšošanās perioda sākuma. Un vairāk no šiem uzstāšanās gadījumiem būs ierēdņi, kurus parasti uzskata par pesimistiskākiem, tostarp Itālijas Bankas vadītājs Ignazio Visco un Spānijas Bankas prezidents Pablo Ernandess de Koss.
Plānots, ka uzstāsies arī ECB galvenais ekonomists Filips Leins, kurš redzēts tajā pašā nometnē. Visu laiku viņš vadīs ceturkšņa prognožu apkopošanas procesu. Pretēji nesenajām prognozēm martā, šis prognožu uzdevums ir daudzpusīgāks divreiz gadā, iesaistot NCB personālu.
Skaitļi būs vēl svarīgāki par lomu, kāda tiem būs 9. jūnija lēmumā. ECB viceprezidents Luiss de Guindoss pagājušajā nedēļā Bloomberg TV sacīja, ka perspektīvas “pilnīgi neatšķirsies” no Eiropas Komisijas perspektīvas. Tās amatpersonas 16.maijā prognozēja, ka inflācija šogad būs vidēji 6,1%, bet nākamgad – 2,7%, kas joprojām pārsniedz Eiropas Centrālās bankas noteikto 2% mērķi.
Veterānam Apvienotās Karalistes ekonomistam Čārlzam Gudhārtam, bijušajam Anglijas Bankas politikas veidotājam, kurš prognozēja inflācijas šoku pandēmijas sākumā, uz piedāvājumu vērstais cenu kāpuma raksturs, kas nomoka eirozonu, padara Lagardas un viņas kolēģu uzdevumu vēl grūtāku. .
“Šī ir ļoti sarežģīta situācija ECB — daudzējādā ziņā tā ir grūtāka ECB nekā Fed,” viņš teica konferencē Madridē pagājušajā nedēļā. “Tiek galā ar piedāvājuma šoku ir daudz grūtāk nekā tikt galā ar pieprasījuma šoku.”
© Bloomberg LP 2022
Reklāmas
