Valstu naidīgumu un draudzību galvenokārt nosaka valsts institūcijas. Sabiedrības priekšstati šajā ziņā ir neviennozīmīgāki. Tos ietekmē dažādi faktori un dalībnieki. Valsts institūcijas ietekmē sabiedrisko domu un otrādi. Gan demokrātiskās, gan nedemokrātiskās valstīs institūcijas nevar ignorēt to, kā pilsoņi uztver pasauli ārpus valstu robežām.
Rīgas universitāte StradishSadarbībā ar Ģeopolitisko pētījumu centrs Rīga, Izpētiet Latvijas sabiedrības viedokli par šo jautājumu, izmantojot nacionāli reprezentatīvu aptauju, ko 2022. gada jūlijā veica SKDS pētījumu centrs. Aptauja sasniedza 1020 respondentus klātienes intervijās visā valstī. Dalībniekiem tika lūgts no iepriekš iestatītā saraksta nosaukt piecas visdraudzīgākās valstis un tikpat daudz nedraudzīgāko valstu, tostarp Baltkrievija, Kanāda, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Lietuva, Ķīna, Polija, Krievija, Zviedrija, Ukraina un Ukraina. Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis. Ņemot vērā pieejamo telpu, aptaujā tika iekļauti Latvijas tuvākie ģeogrāfiskie kaimiņi un ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis. Vācija tika pievienota kā viens no varas centriem Eiropas Savienībā līdzās Kanādai, vadošajai valstij NATO daudznacionālajā kaujas grupā Latvijā. Ukraina un Gruzija tika pievienotas, jo abas bija Krievijas militārās agresijas upuri, un abas tika stingri atbalstītas no Latvijas.
Definējiet draudzību
Pēc informantu atbildēm draudzīgākās valstis ir Igaunija (69,2%) un Lietuva (65,3%). (Procenti nosaka to respondentu procentuālo daļu, kuri nosauc attiecīgo valsti visdraudzīgāko vai vismazāk draudzīgāko valstu pieciniekā.) Abas kaimiņvalstis Baltijas reģionā ir tālu priekšā citām valstīm. Pārējām kopvērtējumā nākamajā un trešajā vietā ierindojas Polija (30,2%), kam seko ASV (27,3%), Ukraina (26,2%), Lielbritānija (24,1%) un Zviedrija (20,9%). Citas valstis minēja mazāk nekā 20% aptaujāto.
Spektra otrā galā vismazāk draudzīgo valstu saraksts ir nelīdzsvarots, un trīs pārliecinoši līderi pārējās ar lielu pārsvaru apsteidz. Trīs vismazāk draudzīgās valstis pēc dalībnieku uztveres ir Krievija (70,5%), Baltkrievija (53,7%) un Ķīna (29%). Pārējās sarakstā iekļautās valstis krietni atpaliek. Patiesībā neviens no tiem nesasniedza 20%.
Kā jau bija sagaidāms, starp latviešu valodā runājošajiem respondentiem (n = 634) un krievvalodīgajiem (n = 384) bija dažas, kaut arī ne būtiskas, atšķirības. Lai gan neviena no grupām nav viendabīga, viedokļi etnolingvistisko grupu vidū līdzīgās aptaujās mēdz atšķirties, īpaši attiecībā uz ārpolitiku un aizsardzības politiku.
Interesanti, ka iegūtie visdraudzīgāko un nedraudzīgāko valstu saraksti abās grupās bija diezgan līdzīgi. Latviski un krieviski runājošo vidū pirmās trīs vismazāk draudzīgās valstis bija identiskas: Krievija, Baltkrievija un Ķīna. Tomēr fokuss atšķīrās. Latviski runājošie šīs valstis raksturoja kā nedraudzīgākas nekā krievvalodīgos: Krievija bija iekļauta 85,5% latviešu valodā runājošo un 46,5% krievvalodīgo; Baltkrievijā 67% latviešu valodā runājošo un 32,3% krievvalodīgo; un Ķīna ar 33,1% latviešu valodā runājošo un 22,5% krievvalodīgo.
Draugu sarakstā pirmajā vietā starp latviešu un krievu valodā runājošajiem ierindojās Igaunija un Lietuva: no latviešu valodā runājošajiem Igauniju nosauca 75,8% aptaujāto un Lietuvu 70,7%, savukārt krievvalodīgo vidū – attiecīgi 58,7% un 56,7%. ASV saņēma vienu no šķeltnieciskākajiem vērtējumiem. Tas ir trešajā vietā starp latviski runājošajiem ar 33%, bet krievvalodīgo vidū ir tikai septītajā vietā ar 18,1%. Krievvalodīgo vidū trešajā vietā ierindojās Polija ar 27,1%.
Politikas saderība un uztvere
Šīs aptaujas veidotie draudzīgāko un nedraudzīgāko valstu saraksti lielā mērā pārklājas ar Latvijas oficiālo attieksmi. Abas pārējās Baltijas valstis Igaunija un Lietuva ir visciešākie sadarbības partneri ar Latviju dažādās politikas jomās – NATO un Eiropas Savienības ietvaros, kā arī ārpus tās. Polija, ASV un Lielbritānija ir vieni no tuvākajiem stratēģiskajiem partneriem ārpolitikā un aizsardzības politikā. Ukrainai ir spēcīgs Latvijas valsts iestāžu atbalsts karā ar Krieviju.
No otras puses, Krieviju tradicionāli Latvijas valsts institūcijas ir pārvērsušas kā valsts drošības risku avotu. Tomēr kopš 90. gadiem šīs vērtspapīrošanas intensitāte ir svārstījusies. Dažos brīžos — īpaši 2000. gadu beigās — šķita, ka kārdinājums gūt labumu no ekonomiskās sadarbības atsver riskus (īss izņēmuma periods bija Krievijas un Gruzijas karš 2008. gadā). Divpusējās attiecības dramatiski pasliktinājās pēc Krimas okupācijas un kara Austrumukrainā 2014. gadā. Taču Krievijas tēls tika pilnībā sagrauts 2022. gadā, kad tā pilnībā iebruka Ukrainā. Latvijas parlaments (SAIMA) Krieviju oficiāli nosaka par līdzdalībnieks genocīdā aprīlī un Terorisma valsts sponsors augustā. Tie ir tikai divi ļoti simboliski piemēri garajā darbību sarakstā, ko Latvija veikusi pret Krieviju.
Arī Latvija uz Baltkrieviju raugās kā uz pāris, pateicoties tās atbalstam Krievijas iebrukumam Ukrainā, kā arī brutālajām represijām pret saviem pilsoņiem un migrantu apbruņošanai uz robežas ar Latviju. Tikmēr Latvijas oficiālā nostāja pret Ķīnu ir bijusi mazāk publiski formulēta. Tomēr tagad tā tiek uzskatīta par autoritāru valsti, kurā ir vairāk risku nekā iespēju. Ķīnas klusais atbalsts Krievijai karā Ukrainā pasteidzināja Latvijas lēmumu Izņem No Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības, kas pazīstama arī kā 16 + 1 un 17 + 1 sadarbības koordinācija.
Lai gan tas ir reprezentatīvs valsts mērogā, šī ir tikai vienreizēja aptauja. Vispārinot rezultātus, jāievēro piesardzība. Tomēr aptaujas rezultāti dod pamatu argumentam, ka Latvijas oficiālā ārpolitika un aizsardzības politika labi rezonē sabiedrībā. Kamēr attieksme atšķiras starp krievvalodīgo un latviešu iedzīvotāju daļu, atšķirības šeit bija mazākas, nekā varētu gaidīt.
Šajā rakstā paustie viedokļi ir tikai autora viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Ārpolitikas pētniecības institūta nostāju, bezpartejisku organizāciju, kas cenšas publicēt argumentētus, uz politiku orientētus rakstus par ASV ārpolitiku un nacionālās drošības prioritātēm.
