2021. gada Bulgārijas vēlēšanas deva sadrumstalotu rezultātu, parlamentā iekļūstot sešām dažādām partijām. Pašreizējais premjerministrs Boiko Borisovs jau ir norādījis, ka neuzrādīs sevi kā kandidātu nākamās valdības vadīšanai. Ivaylo Denev Un Petars Pankovs Novērtējot jaunas koalīcijas variantus un to, ko nespēja panākt vienošanos varētu nozīmēt valsts nākotnei.
Vēlēšanas Bulgārijā 4. aprīlī radīja sadrumstalotu parlamentu bez skaidriem uzvarētājiem, padarot valdības veidošanu par grūtu uzdevumu. Labēji centriskie pilsoņi Eiropas attīstībai Bulgārijā (GERB) un tās līderis Boiko Borissovs ir redzējuši, ka viņu saikne pret varu ir mazinājusies, rīkojoties ar pandēmiju un lielajiem pret valdību vērstajiem protestiem, kas notika pagājušajā gadā.
Šie notikumi arī marginalizēja citu tradicionālo partiju politisko ietekmi Bulgārijas politiskajā sistēmā. Tas pavēra durvis trim jaunām partijām, kas iekļuva parlamentā uz pieaugošā tautas neapmierinātības viļņa fona. Kopumā vēlēšanu rezultāti norāda, ka Bulgārijas politikā šobrīd notiek lielu pārmaiņu periods.
1. tabula: Bulgārijas 2021. gada parlamenta vēlēšanu rezultāti
Avots: Centrālā vēlēšanu komisija.
Rezultāti, kas parādīti 1. tabulā, daļēji atspoguļo plašākas politiskās tendences, kas konstatētas Centrāleiropā un Austrumeiropā. Līdzīgi kā iekšā Rumānija Un HorvātijaTā kā pēdējās vēlēšanās bija rekordzema vēlētāju aktivitāte, tomēr dalība kritās Kopējais dalības līmenis bija 50,6% Neskatoties uz pašreizējo epidēmiju, tas bija ļoti līdzīgs līmenim, kāds tika reģistrēts Bulgārijas 2013. un 2014. gada vēlēšanās.
Tā kā sešas partijas iekļūst Parlamentā, Bulgārijas partiju sistēma joprojām ir sadrumstalota, un šī tendence ir arī manāma LatvijaUn Slovākija, Un Slovēnija. Divas galvenās Bulgārijas partijas, centriski labējā partija un Bulgārijas Sociālistiski centriskā kreiso partija (BSP), zaudēja ievērojamu atbalstu, savukārt turku minoritātes Pārstāvis kustība par tiesībām un brīvībām (DPS) nespēja kompensēt viņu zaudējumus. Sākot ar 2017. gadu. Pirmo reizi kopš 2005. gada populistiski radikāli labējie parlamentā nebūs ar Bulgārijas Nacionālo kustību (VMRO), tikko nepārsniedzot 4% slieksni.
2. tabula. Ilgtermiņa dinamika Bulgārijas politiskajā sistēmā (1991. – 2021. Gads)
Avots: ParlGov (Döring and Manow 2021) datu bāze un Centrālā vēlēšanu komisija.
Trīs jaunās partijas, kas pievienosies Parlamentam, ietver divus populistus: “Ir tāda tauta” (ITN) un “Noziedzēji!”, Kā arī Demokrātiskā Bulgārija (DB), kas ir liberālo un zaļo spēku apvienība. Kopā viņi uzvarēja aptuveni 32 % no skaņām.
No pirmā acu uzmetiena pašreizējā situācija atgādina 2014. gada vēlēšanas, kad līdzīgs jauno dalībnieku procents parādījās uz politiskās skatuves, taču nespējot apstrīdēt tradicionālo partiju dominanci. Tas kontrastē ar 2001. un 2009. gada vēlēšanām, kad jaunās partijas veica ievērojamus izrāvienus (skat. 2. tabulu iepriekš). Tomēr 2021. gada vēlēšanas norāda, ka Bulgārijas sistēmā notiek būtiska pārveidošana.
Trīs svarīgi punkti parāda šo attīstību. Pirmkārt, ITN nesen izspieda BSP no otrās vietas un tagad ir galvenā opozīcija GERB. ITN izdevās mobilizēt Trešā daļa diasporas vēlētāju Un Jauniešu balsojums bija pirmajā vietā. Partijai ir līdzības ar piecu zvaigžņu kustību Itālijā, un tās pretinstitūcijas programmā tika izmantoti maigi nacionālistiski noskaņojumi ar iespēju izveidot jaunu nišu Bulgārijas partiju sistēmā. Vēl viena svarīga pārmaiņa bija demokrātiskā Bulgārija Balsošanas sākums galvaspilsētā Sofijā Pirmo reizi kopš GERB nākšanas pie varas.
Otrkārt, tradicionālā kreisi centriskā BSP cieta lielu vēlēšanu neveiksmi, samazinoties 13 punktiem, salīdzinot ar pēdējām vēlēšanām 2017. gadā. Tas ir sliktākais rezultāts postsociālistiskajā vēsturē, un tas ir īpaši dramatisks, jo tas nāk pēc opozīcijas perioda. BSP nespēj mobilizēt pat galvenos vēlēšanu apgabalus, savukārt ilgstošas cīņas partijas augšējās rindās un vilšanās par Kornelijas Ninovas nežēlīgo vadību rada nākotnes problēmas.
Visbeidzot, DPS zaudēja lomu autoratlīdzības nozarē pēc tam, kad ITN un BSP to izvirzīja ceturtajā vietā. Tas var pavērt zināmu vietu Bulgārijas politiskajā sistēmā jaunām stabilām aliansēm, kuras var ienākt varā, nepaļaujoties uz klusējošu DPS atbalstu – Bulgārijas politikas iezīme, kas palīdzēja nostiprināt politisko zirgu tirdzniecību, patronāžu un korupciju.
Koalīcijas veidošanas process ir grūts, bet ne neiespējams
Kopumā visām parlamenta partijām būs jābūt radošākām, lai izveidotu stabilu koalīcijas valdību. Pēc pretvalstisku protestu viļņa un pastiprinātas sabiedrības spriedzes Reformu un demokrātijas partija (GERB) saskaras ar spēcīgāku un mazāk kaulējušos opozīciju nekā iepriekš, kas atklājās pirmajā parlamenta sesijā, kad Tika ievēlētas visas partijas, izņemot parlamenta priekšsēdētāju. Līdz šim GERB programma ir dzīvojusi stingrā politiskā izolācijā. Borisovs Viņš meklēja izrāvienu Piedāvājot sev pieņemamāku premjera kandidātu Danielu Metovu. Tomēr partija nesniedza lielu servisu. Borisovs Izvairieties apmeklēt Parlamentu Kamēr aizejošā valdība saskaras ar parlamenta jautājumiem Nacionālo operāciju štāba likvidēšana (NOS), kas pārsteidzoši ir risinājis valsts reakciju uz epidēmiju.
Šādos apstākļos valdības veidošana ir politiskās opozīcijas, it īpaši ITN kā otrās partijas, uzdevums. Pēc tam partija izvairījās izteikt nepārprotamus paziņojumus Viņas atteikums sadarboties ar tradicionālajām partijām (GERB, BSP, DPS). Divas pārējās jaunās partijas “Rise Up! Thugs Out!” Un Demokrātiskā Bulgārija atbalsta valdības koalīcijas izveidi ar ITN.
Šādas alianses panākumi ir atkarīgi no trim faktoriem. Pirmais ir atrast papildu atbalstu. Trīs partijām līdz parlamenta vairākumam ir 29 vietas, tāpēc tām ir nepieciešams vai nu BSP, vai DPS atbalsts. Abas partijas jau ir paziņojušas par vēlmi atbalstīt šādu aliansi, tāpēc jautājums ir par to, vai trīs jaunās partijas pieņems iespējamās vēlēšanu izmaksas un politiskās piekāpšanās sadarbībai. ‘Piecelties! Dungi ārā! viņš ir Jau sadalījāties par šo jautājumu.
Otrs faktors ir panākt vienošanos par valdības tuvākajām prioritātēm. Trīs jaunās partijas atbalsta fundamentālu vēlēšanu likuma reformu, pasākumu uzlabošanu pret epidēmiju, rūpīgu iepriekšējās valdības izmeklēšanu un galveno valdības politikas virzienu maiņu attiecībā uz tiesu sistēmas darbību. Šeit ir jautājums, kurai no šīm politikām tiks piešķirta prioritāte, jo trīs jaunās partijas nenoliedza iespēju rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, ja strupceļš turpināsies. Tāpēc šķiet, ka laika ir maz.
Treškārt, ir jautājums par to, cik vēlams rudenī rīkot jaunas vēlēšanas. Lai arī nav skaidrs, kam būs izdevīgi atgriezties pie vēlēšanu urnām, otrās vēlēšanas varētu būtiski negatīvi ietekmēt valsti. Pēc ilgām diskusijām ar sociālajām ieinteresētajām personām valdībai vēl nav jāpieņem atveseļošanas plāns 12,3 miljardu eiro apmērā, kas valstij paredzēti no Eiropas atveseļošanas fonda. Turklāt Bulgārijai joprojām trūkst stratēģijas, kā tērēt 16,7 miljardi eiro, kas paredzēti no daudzgadu finanšu shēmas 2021. – 2027. Tagad jaunajam parlamentam un potenciālajai valdībai ir grūts uzdevums pārskatīt un īsā laikā pieņemt plānu, ja viņi vēlas izvairīties no piekļuves zaudēšanas šai naudai.
Sociālās nevienlīdzības palielināšanai nav risinājuma
Šādi fiskālie stimuli ir steidzami nepieciešami. Epidēmija ir smagi skārusi Bulgārijas iedzīvotājus un viņu veselības sistēmu, savukārt vispārējā sociālekonomiskā situācija pasliktinās. man Starptautiskā Valūtas fonda datiBulgārijas ekonomika 2020. gadā saruka par 4,2%, eksports samazinājās par 11,3%, savukārt investīcijas samazinājās par 5,1%. GERB konservatīvā fiskālā politika pandēmijas laikā tika saglabāta, Bulgārijai Eiropas Savienībā ierindojoties pēdējā vietā, tērējot tikai pretkrīzes pasākumiem. 6,7% no IKP salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju 14,3%.
Turklāt valsts Atpaliekot no SURE fonda finanšu līdzekļu apguves Lai aizsargātu pandēmijas skartās darbavietas un ienākumus. Tādējādi nav pārsteidzoši, ka Bulgārija atkal nonāk augšgalā Eurostat – ienākumu nevienlīdzības rādītājs Eiropas Savienībā. Bulgārija joprojām ir valsts ar viszemākajiem rādītājiem Stundas darbaspēka izmaksas Eiropas Savienībā tai ir ārkārtīgi augsts materiālās nenodrošinātības līmenis. a Nesenais ziņojums par dzīves dārdzību Bulgārijā Tas parāda, ka sešas no desmit ģimenēm nespēj sasniegt iztikas minimumu, kas ir aptuveni 325 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī.
Šajā sociāli ekonomiskajā kontekstā politiskās sistēmas sadrumstalotība un pieaugošā politiskā nestabilitāte ilgtermiņā varētu vēstīt par dziļāku krīzi. Šobrīd neviena no sešām jaunajā parlamentā iekļuvušajām partijām nav apņēmusies veikt būtiskas izmaiņas Bulgārijas sociālekonomiskajā sistēmā. a Galīgā analīze Vadošo politisko partiju politiskie dati liecināja par spēcīgu nelīdzsvarotību attiecībā pret labējiem ekonomiskiem pasākumiem un nostādnēm, savukārt sociāli orientētu alternatīvu praktiski nav.
Starptautiski šī situācija sagādā grūtības, jo nespēja pienācīgi izmantot ES finansējumu nākamajos mēnešos izjauks valsts ekonomikas atveseļošanos, vienlaikus ierobežojot tās centienus panākt citas ES dalībvalstis. Tajā pašā laikā nacionālistu partiju neesamība Parlamentā varētu nozīmēt potenciālu mērenību jautājumā par Ziemeļmaķedonijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kā arī stingrāku apņemšanos virzīt Bulgārijas eiroatlantisko orientāciju. Joprojām nav skaidrs, vai politiskā sašķeltība ļaus Bulgārijai uzlabot demokrātijas kvalitāti.
Piezīme: Šajā rakstā ir sniegti autoru viedokļi, nevis EUROPP – Eiropas politikas un politikas vai Londonas Ekonomikas skolas nostāja. Piedāvātais attēlu kredīts: Eiropadome
