Rakstā norādīts, ka, lai gan liela daļa politiķu ir dedzīgi vai vismaz regulāri X lietotāji, lasītāji un respondenti, tas ir diezgan zems salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu.
Saskaņā ar viņa citēto pētījumu Latvijas fakti Pēc tirgus pētījumu kompānijas 2023. gada datiem, 90% Latvijas iedzīvotāju tādā vai citādā veidā izmanto sociālos tīklus, un 79% atzīst, ka pieslēdzas vismaz reizi nedēļā. 57% apgalvo, ka viņi to dara katru dienu vai gandrīz katru dienu. Biežāk sociālos tīklus izmanto jaunāki cilvēki ar augstāku izglītību un augstāku ienākumu līmeni.
54% aptaujāto aktīvi izmanto Meta/Facebook, 19% izmanto Instagram un 11% izmanto TikTok. Tālāk seko Telegram (10%), vietējais Latvijas sociālais tīkls Draugiem (9%) un X/Twitter (5%).
Politikas zinātnes profesore un domnīcas Providos direktore Evita Kazuka norāda, ka daļa skaidrojuma politiķu aizraušanās ar “X” var būt laikrakstu lejupslīde.
“Atvērumi bija ļoti aizkustinoši [in the heyday of newsprint]”Politiķi uzskatīja, ka mediji veido sabiedrības noskaņojumu un spēj precīzāk formulēt, ko šī sabiedrība domā,” sacīja Kazuka.
Līdz ar drukāto plašsaziņas līdzekļu lejupslīdi Latvijā, tāpat kā citur, pastiprināja bagātību sarukšana Dīna Tā kā nebija dienas preses, kas iepriekš bija populārākais nacionālais laikraksts, politiķi sāka meklēt jaunus ikdienas signālus par sabiedrības noskaņojumu – un viņiem šķita, ka ir atraduši atbildi ar Twitter, neskatoties uz to, ka tajā gandrīz nav filtrēts vai kas. agrāk to sauca par “rediģēšanu”.
Jāņem vērā arī tas, ka, lai gan laikrakstu sleju telpas kādreiz bija ļoti ierobežotas, kibertelpā šādi ierobežojumi nepastāv, un komentētāji teorētiski var turpināt rakstīt bezgalīgi.
Jūs varat izlasīt visu rakstu šeitkam sekos otrā daļa.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
