2014. gada 10. maijā Latvija pirmo reizi ar 3:2 uzvarēja Somiju, taču tas notika priekšsacīkšu kārtā un nepalīdzēja tai iekļūt izslēgšanas spēlēs. Pēc piecām dienām viņi mežonīgā un trakā mačā ar 6:5 pārspēja ASV izlasi, kas netika atrisināta līdz Herberta Vasiļjeva vēlajiem vārtiem. Atkal lieliski, bet ne vēsturiski.
Patiešām, dažas no Latvijas lielākajām uzvarām bija nevis finālsacensībās, bet gan kvalifikācijā, tieši olimpiskajās spēlēs. 2014. gadā Rīga uzņēma finālturnīru četrām komandām, un uzvarētājs vienatnē devās uz Sočiem. Viņi ar 3:2 pārspēja savu tuvāko pretinieci Kazahstānu, taču pēdējā spēle pret Franciju bija lieliska lieta. Latvijai pietika tikai ar vienu punktu, lai tiktu tālāk, tāpēc pietiktu ar jebkādu uzvaru vai zaudējumu OT/PSS. Taču Francija pēc pirmās bija vadībā ar 2:0 un pēc 40 minūtēm ar 2:1. Mārtiņš Karsums noslēdzošajā periodā 12 sekundes panāca neizšķirtu, un, kad trešā ininga izskaņā atskanēja zvans, kas signalizēja pagarinājumu, Arēnā Rīga izcēlās kņada.
Tā arī 2010. gadā, lai gan mazāk dramatiski. Kad Latvija otrajā dienā ar 4:2 uzvarēja Ukrainu, tā bija izveidojusi pietiekami daudz vietas turnīra tabulā, tāpēc finālam nebija nozīmes, ja neskaita milzīgus svētkus visā Latvijā. Komanda kvalificējās Vankūverai!
