Krīzes eskalācija uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas – kāda ir tās ietekme uz tirdzniecības attiecībām?

ievads

Baltkrievija ir sauszemes valsts Austrumeiropā, kas robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju. Tā platība ir 207 600 kvadrātkilometri, un tajā dzīvo 9,3 miljoni iedzīvotāju. Saskaņā ar IHS Markit ECR reālais IKP ir vienāds ar 58,48 miljardiem ASV dolāru un nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju ir 6377 ASV dolāri, padarot to par jaunattīstības valsti. Savos pārejas ziņojumos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Baltkrieviju uzskata par vienu no sliktākajām ekonomikas pārveides vietām. Daži ekonomisti uzskata, ka tās ekonomika ir stāvoklis bez pārejas ar autoritāru režīmu, valsts uzņēmumu ievērojamo lomu un ievērojamu un ilgstošu neefektivitāti.

Ģeopolitisko pārmaiņu rezultātā 80. gadu otrajā pusē Republikas parlaments 1990. gada 27. jūlijā pasludināja Baltkrievijas suverenitāti. Padomju Savienības sabrukuma laikā Baltkrievija savu neatkarību pasludināja 1991. gada 25. augustā. Jaunās konstitūcijas pieņemšana 1994. gadā Aleksandrs Lukašenko tika ievēlēts par pirmo Baltkrievijas prezidentu pirmajās brīvajās vēlēšanās. Valstī pēc neatkarības atgūšanas viņš kopš tā laika pilda prezidenta pienākumus.

2000. gadā Baltkrievija un Krievija parakstīja līgumu par turpmāko sadarbību, veidojot tā saukto Savienības valsti. Baltkrievija šobrīd militāri, ekonomiski un politiski lielā mērā ir atkarīga no Maskavas.

saasināšanās krīze

Lukašenko tika atkārtoti ievēlēts par prezidentu 2020. gada vēlēšanās, ko daudzas valstis neatzina. Eiropas Savienība Lukašenko režīmam piemēroja nozīmīgas sankcijas pēc krāpnieciskām vēlēšanām un miermīlīgo demonstrantu, opozīcijas locekļu un žurnālistu iebiedēšanas un vardarbīgām represijām (tā dēvētā ceturtā sankciju kārta). Eiropas Savienība neatzīst 2020. gada vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā, nosodot tos kā ne brīvus, ne godīgus.

Kopš 2020. gada oktobra Eiropas Savienība pakāpeniski ir ieviesusi ierobežojošus pasākumus pret Baltkrieviju. Pašlaik Baltkrievijas sankciju režīma ietvaros kopumā ir iekļautas 166 personas un 15 vienības.

Eiropas Savienības Padome arī noteica aizliegumu pārlidojumiem pār ES gaisa telpu un piekļuvi ES lidostām visu veidu Baltkrievijas pārvadātājiem saistībā ar aviosabiedrības Ryanair lidojuma ārkārtas nosēšanos 2021. gadā, kas lidoja virs Baltkrievijas ceļā no Grieķijas uz. Lietuva.

Pēc politiskajiem satricinājumiem Baltkrievijā un Eiropas Savienības pieņemtajiem ierobežojošajiem pasākumiem Baltkrievija 2021.gada jūnijā sāka regulēt lidojumus un iekšzemes ceļojumus, lai atvieglotu migrantu tranzītu uz Eiropas Savienību, vispirms uz Lietuvu un pēc tam uz Latviju un Poliju. Lielākā daļa imigrantu ir Irākas, Afganistānas un Sīrijas pilsoņi.

READ  Valdībai pretoties izmaiņām ES līgumos

Eiropas Savienība un NATO to uzskata par hibrīduzbrukumu. Režīma mērķis ir destabilizēt situāciju pie ES robežām un ES iekšienē. 2021. gada 25. jūnijā ES līderi nosodīja jebkuru trešo valstu mēģinājumu izmantot migrantus politiskiem mērķiem.

Neskatoties uz Polijas, Latvijas, Lietuvas un Eiropas Savienības veiktajiem diplomātiskajiem pasākumiem, lidojumu skaits ir samazinājies. Taču situācija pierobežā vēl vairāk saasinās līdz ar tiesām par piespiedu ieceļošanu Polijas un Lietuvas teritorijās un humanitārās krīzes saasināšanos.

Eiropadomē no 2021. gada 21. līdz 22. oktobrim ES līderi sacīja, ka ES turpinās cīnīties pret notiekošo Baltkrievijas režīma uzsākto hibrīduzbrukumu, tostarp pieņemot stingrākus pasākumus pret personām un juridiskām personām. Rezultātā 2021.gada 9.novembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma daļēju vīzu režīma atvieglošanas līguma starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju apturēšanu ar Baltkrievijas sistēmu saistītajām amatpersonām.

Potenciālā konflikta militarizācija saasinās ar provokatīvām darbībām, kuras Baltkrievija un Krievija veikušas, organizējot plaša mēroga militārās mācības pie robežas ar Poliju šī gada sākumā. Pēc tam tika apstiprinātas kopīgās un iepriekš nepieteiktās Krievijas un Baltkrievijas desantnieku mācības pie Polijas un Lietuvas robežām, lai reaģētu uz 15 000 poļu karavīru dislocēšanu uz Polijas robežas ar Baltkrieviju.

Un NATO pagājušajā piektdienā apstiprināja, ka uzrauga jebkādu situācijas eskalāciju vai provokāciju uz savu dalībvalstu robežām ar Baltkrieviju pēc mācībām. Baidena administrācija pašreizējo situāciju uzskata par nopietnu problēmu. Tikmēr pagājušajā nedēļā tā kopā ar NATO un Eiropas Savienības sabiedrotajiem sasauca trauksmi, ka Krievija var nosvērt iespējamo iebrukumu Ukrainas austrumos sakarā ar ievērojamu Krievijas spēku palielināšanu pie Ukrainas robežas. Tas varētu vēl vairāk destabilizēt reģionu, kas ir noslogots ar konfliktu Ukrainas austrumos un Krimas aneksiju 2014.gadā.

Visticamāk, ES ar mērķtiecīgām sankcijām skars galvenās Baltkrievijas ekonomikas nozares (uzņēmumus). Tas varētu ietvert vairāk sankciju pret valsts aviokompāniju un ražošanas ražotnēm, piemēram, mēslojuma rūpniecību.

Turklāt kā iespējamu pretpasākumu Polija apsver iespēju slēgt dzelzceļa staciju Malaševičē uz Polijas un Baltkrievijas robežas, kas pazīstama kā Ķīnas vārti uz Eiropu. Patlaban terminālis ir atbildīgs par 90% no kontinentālās Ķīnas dzelzceļa sūtījumiem uz Eiropas Savienību, tostarp Rietumeiropu. Tā ir būtiska Ķīnas iniciatīvas “Viena josta, viens ceļš” sastāvdaļa. Baltkrievijas sistēma pelna naudu no tranzīta.

READ  Polija aizliedz krieviem ieceļot tās teritorijā pa gaisu un jūru

Ņemot vērā pasākuma nozīmi, kas visvairāk skartu Polijas uzņēmumus un tirdzniecību ar Rietumeiropas partneriem, tas ir jāsaskaņo Eiropas Savienības līmenī.

Eiropas Savienība noteikti ieviesīs piekto sankciju paketi. To neņemot vērā, Lukašenka draudēja, ka Baltkrievija varētu pārtraukt gāzes tranzītu caur savu teritoriju, reaģējot uz ES sankcijām. Tā varētu būt liela problēma sistēmai (kā finansējuma avots tranzīta nodevu dēļ), taču tā varētu ietekmēt dabasgāzes importa kritisko ceļu Polijai un citām ES valstīm no Krievijas pašreizējās dabasgāzes cenu krīzes apstākļos un pirms nākamās ziemas. . .

Vizualizējiet pašreizējo situāciju no IHS Markit GTAS tirdzniecības datu viedokļa

Pieci galvenie Baltkrievijas eksporta partneri 2021. gadā, kā ziņo IHS Markit Global Trade Analytics Suite (GTAS), ir Krievija (48,5%), Ukraina (9,7%), Polija (6,2%), Nīderlande (4,7%) un Lietuva (4,5 %). Pirmajā desmitniekā ir arī Vācija, Kazahstāna, Ķīna (kontinentālā daļa), Latvija un Lielbritānija.

Pieci galvenie Baltkrievijas importa partneri 2021.gadā ir Krievija (52,9%), Ķīna (10,7%), Vācija (5,0%), Ukraina (4,4%) un Polija (3,4%). Pirmajā desmitniekā ir arī Itālija, Turcija, ASV, Francija un Šveice.

Galvenie Baltkrievijas eksporta tirgi 2021. gadā

Avots: IHS Markit Global Trade Analytics Suite (GTAS)

No preču viedokļa mēslošanas līdzekļi veido 15,5% no Baltkrievijas eksporta, tam seko naftas pārstrādes produkti (9,5%) un automašīnas, traktori un kravas automašīnas (6,5%). Pirmās trīs preces veido aptuveni 1/3 no kopējā eksporta. 10 populārākās preces veido vairāk nekā pusi no eksporta.

Baltkrievijas eksports 2021. gadā pa preču grupām (15 labākie)
GTAS preču prognozēšanas grupa Eksporta daļa (%) Konsolidētā daļa (%)
Mēslošanas līdzekļi 15.5 15.5
Rafinēti naftas produkti 9.5 24.9
Vieglās automašīnas, traktori un darba kravas automašīnas 6.5 31.4
sviests un siers 5.2 36.6
dzelzs un tērauds, citur 2.9 39.6
koka, t.sk. malka 2.4 42.0
Plastmasa un tamlīdzīgi priekšmeti 2.4 44.3
Mēbeles, t.sk. Matraču balsti un izstrādājumi no tiem 2.4 46.7
Dzelzs un tērauda izstrādājumi 2.2 48.9
Finieris, saplāksnis, skaidu plātnes utt. 2.0 50.9
Iebiezinātais piens un sūkalas 1.8 52.7
Metāla darvas un naftas smagās apdares, t.sk. bitumens; naftas želeja 1.5 54.2
automašīnu rezerves daļas 1.5 55.7
Plastmasa tās primārajās formās 1.5 57.2
Piens, krējums un jogurts 1.2 58.4
Kopējais eksports 100,0
READ  Evars Limbergs: Viens no Latvijas bagātākajiem vīriešiem, kas ieslodzīts par kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu

Avots: IHS Markit Global Trade Analytics Suite (GTAS).

Raugoties no tehnoloģiju attīstības perspektīvas, lielāko daļu Baltkrievijas eksporta veido vidēja, zema un vidēja tehnoloģiju produkcija. Augsto tehnoloģiju precēm ir sekundāra loma. No eksporta specializācijas viedokļa (RCA indeksa vērtības) mēslojums ir galvenā Baltkrievijas salīdzinošā priekšrocība pret pasauli.

Baltkrievijas eksporta specialitāte

Avots: IHS Markit Global Trade Analytics Suite (GTAS)

Iespējamā ietekme uz Ķīnas un ES dzelzceļa tirdzniecību

Ja Polija nolems slēgt Małaszewiczes termināli uz Polijas un Baltkrievijas robežas, tas varētu būtiski ietekmēt dzelzceļa tirdzniecību tā dēvētajā Zīda ceļā. Līdz 90 procentiem importēto preču no Ķīnas uz Rietumeiropu tiek transportētas pa dzelzceļu caur termināli. No 2021. gada augusta apm. Mēnesī stacijā tiek apkalpoti 25 000 vagonu, šobrīd apkalpots rekordliels vilcienu skaits, kā arī plānota stacijas jaudas tālāka paplašināšana.

Ilgākā laika posmā dzelzceļa tirdzniecības loma nepārtraukti pieaug kā alternatīva tagad kontrolētajiem gaisa un mobilajiem tirdzniecības veidiem. Kā ilustrāciju, lūdzu, apskatiet GTAS prognožu analītisko informācijas paneli, kurā galvenā uzmanība pievērsta dzelzceļa tirdzniecībai no Āzijas (izņemot Rietumāziju) ar ES un citām Eiropas valstīm (tostarp Apvienoto Karalisti) 2021. gadam.

Iespējamā bloķēšana Malaševičē varētu ietekmēt Polijas tirdzniecību, bet, protams, tieši uz Vāciju, Čehiju, Franciju, Nīderlandi, Beļģiju un Ķīnu. Lai sods izdotos, Latvijai un Lietuvai jāsper līdzīgi soļi. Slēdzot termināli, Polija praktiski novērsīs tirdzniecību starp visu Eiropas Savienību un Tālajiem Austrumiem.

Citi tranzīta ceļi, piemēram, dienvidu maršruti caur Turciju vai Pireju, kas, visticamāk, būs dārgāki, lai apkalpotu tirdzniecību ar Eiropas ziemeļu daļām, bet tiek izmantoti ES dienvidu valstu apkalpošanai, taču tie nav tālu šajā procesā. var uzskatīt par alternatīvu.

Polijas valdības pārstāvji atzīst, ka tiek apsvērta stacijas slēgšana, taču tā ir tikai viena no vairākām izskatītajām iespējām.

Dzelzceļa tirdzniecība starp Āziju un Eiropu 2021. gadā

Avots: IHS Markit Global Trade Analytics Suite (GTAS) Eksporta specializētais informācijas panelis.
Avots: IHS Market

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top