Kritika atpakaļ uz Latviju / raksts

Maksājumu radara pārskatā izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA Latvijas Fakti veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada augustu, skaidras naudas patēriņš faktiski palielinājās. Pirms pusgada šī attiecība bija 71% pret 29% (pirms gada, 2022. gada februārī, skaidrās naudas un bezskaidras naudas norēķinu attiecība bija 74% pret 26%). 2023. gada februārī vidējais viena iedzīvotāja veikto maksājumu skaits nedēļā sasniedza vēsturisko maksimumu, veicot šo mērījumu – 14,3 (12,6 2022. gada augustā un 12,8 2022. gada februārī).

2023. gada februārī 33% aptaujāto ik dienas izmantoja zibmaksājumus (2022. gada augustā – 31%, 2022. gada februārī – 30%), ar viedtālruņiem norēķinus veica 16% respondentu (2022. gada augustā – 14%, 2022. gada februārī – 13%). ), bet bezkontakta karte ir 63% aptaujāto (2022. gada augustā – 66%, 2022. gada februārī – 61%).

“Kā ierasts, inovatīvus norēķinu veidus biežāk izmanto jaunieši. Jāpiebilst, ka pirms četriem gadiem tikai 4% Latvijas iedzīvotāju viedtālruni kā maksāšanas līdzekli izmantoja. Hipotēze, ka banku klienti uzticas un ir gatavi darīt,” sacīja SIA Latvijas Fakti direktors Ijars Vremanis, Jauno tehnoloģisko risinājumu izmantošana vēlreiz apstiprinājās.

“Neskatoties uz augsto inflācijas līmeni, Latvijas iedzīvotāju finansiālā uzvedība nav būtiski mainījusies. Vidēji katrs pieaugušais Latvijā veic 14,3 maksājumus nedēļā skaidrā vai bezskaidrā naudā. Jau daudzus gadus skaidra nauda nepārņem Maksājumos, i., maksājumi, kas veikti, izmantojot visa veida maksājumu kartes un tiešsaistē Skaidras naudas maksājumi paliek stabili, 33% maksājumu tiek veikti ar skaidru naudu Šis skaitlis atkarībā no mērījuma brīža nedaudz palielinās vai samazinās, bet jebkādas svārstības ir statistiķa kļūdu robežās.

Detalizēti sociālās aptaujas dati un informācija pieejama adresē https://www.bank.lv/maksajumu-radars.

Pastāstiet mums par kļūdu