Krimas platforma: ceļš uz priekšu

Ukraina iepazīstināja EDSO ar savu redzējumu par Krimas platformas iniciatīvas darbu un attīstību pussalas demontāžai.

Krimas platformas uzsākšana bija veiksmīga Ukrainas iniciatīva, lai jautājums par Krievijas nelikumīgo Krimas okupāciju būtu starptautiskās dienaskārtības uzmanības lokā un rastu veidus, kā atgūt kontroli pār pussalu. Ņemot vērā Krievijas visaptverošos centienus graut vienoto starptautisko aneksijas mēģinājuma neatzīšanas politiku, šī gada 23. augustā Kijevā notikušais “Krimas” samits bija steidzams.

Pēc kopumā 44 valstu veiksmīgās dalības platformā radās būtisks jautājums par to, kā saglabāt esošo solidaritāti un pārvērst to par efektīvu starptautiskās sadarbības formu. Citiem vārdiem sakot, Krimas programmai vajadzētu būt nevis vienreizējam notikumam, bet gan starptautisko attiecību sistēmas “neatņemamai sastāvdaļai” un kļūt par reālu pastāvīgu instrumentu Krimas okupācijas izbeigšanai.

Tas, kā Ukraina raugās uz Krimas platformas ilgtermiņa darbību, atklājās “blakuspasākumā”, kas notika EDSO Ministru padomes kuluāros Stokholmā 2.-3.decembrī. Pasākumu ar nosaukumu “Krimas platforma: ceļš uz priekšu” kopīgi organizēja 24 EDSO valstis: Albānija, Bulgārija, Kanāda, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Francija, Gruzija, Vācija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva. , Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Slovākija, Šveice, Rumānija, Turcija, Lielbritānija, ASV un Ukraina.

Koordinācijas centrs – Noziedzības tīkls

“Krimas okupācija un mēģinājums to anektēt ir nopietnākais izaicinājums mūsu organizācijai un starptautiskajai drošībai kopumā. Vēlos vēlreiz izteikt personīgu pateicību visiem partneriem, kuri piedalījās Krimas platformas samitā Kijevā augustā. Tagad Mēs aicinām ārlietu ministru Dmitro Kulebu, kurš pasākumā iepazīstināja ar Qurum platformas attīstības vīziju: “Jūs pievienojaties mums, lai īstenotu Qurum platformas paziņojumā paredzētās darbības.”

Ukrainas Ārlietu ministrija šobrīd veido Krimas kontaktpunktus – pastāvīgu un ātru kontaktu tīklu starp iesaistīto ārlietu ministriju pārstāvjiem.

Līdz šim Ukrainas puse ir saņēmusi atbildes no 36 no prognozētajām 44 valstīm. “Mēs lūdzam partnerus pēc iespējas ātrāk nosūtīt savus kontaktus,” piebilda Kuļeba.

READ  Nelegāla Baltkrievijas koksne ieplūst ES, lai apietu sankcijas caur Vidusāziju - EURACTIV.com

Šis tīkls ir izveidots, lai veicinātu ātru informācijas apmaiņu par galvenajiem jautājumiem un krīzēm. Turklāt tas ļaus operatīvi organizēt tikšanās starptautisku pasākumu kuluāros, vienoties par koncepcijām un uzsākt ilgtermiņa aktivitātes. Plānots arī koordinēt Platformas dalībnieku kopīgos paziņojumus svarīgu notikumu gadījumā.

neatzīšanas politika

Ceļš uz gala mērķi, proti, Krimas evakuāciju no okupācijas, stiepsies pa pieciem prioritārajiem ceļiem. Pirmais ir stiprināt starptautisko politiku neatzīt nekādas izmaiņas Krimas starptautiskajā tiesiskajā statusā.

Ukrainas ārlietu ministrs norādīja, ka autoritārie režīmi pielieto “hibrīdās” stratēģijas, lai grautu esošo likumu un kārtību un iejauktos demokrātiskajā telpā.

“Krimas gadījumā Krievija iegulda finansiālus un diplomātiskus centienus, lai grautu un grautu esošo starptautisko neatzīšanas politiku. Tas var izpausties gan diplomātisku, gan kultūras un tirdzniecības pasākumu veidā, gan politiķu un publisku personu nelegālas vizītes uz Krimu. Krievija izmanto kā pierādījumu tam, ka neatzīšanas politika plaisa,” sacīja Koleba.

Turklāt Maskava izdara spiedienu uz mazākiem autoritāriem režīmiem, lai tie radītu precedentus, kā tas bija Nikaragvas gadījumā, kas nesen atvēra “goda konsulātu” īslaicīgi okupētajā Krimā.

Uz šī fona Ukraina ierosina ar Krimas platformas ekspertu tīkla palīdzību veikt specializētu neatzīšanas politikas izpēti un izstrādāt “uzvedības kodeksu”, ko varētu piemērot ne tikai Krimā, bet arī citur.

“Ņemot vērā pastāvīgās un straujās izmaiņas starptautiskajās attiecībās, piedāvājam uzdot ekspertu tīklam veikt pētījumus par neatzīšanas politikas juridisko būtību divdesmit pirmajā gadsimtā. Redzam iespēju izstrādāt kopīgus elementus no neatzīšanas. -Atzīšanas politika. Es uzskatu, ka iegūtais dokuments (iespējams, rīcības kodekss) būs piemērojams ne tikai Krimai, bet arī visā pasaulē.

Cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību aizsardzība

Vēl viena Krimas platformas darbības joma ir ātra reakcija uz cilvēktiesību pārkāpumiem pussalā.

READ  ASV un to sabiedrotie sola vienotību pret Krieviju; darīt to, kas nav skaidrs

Ministrs uzsvēra, ka “izcilā starptautiskā uzmanība kalpo kā līdzeklis pret politieslodzīto spīdzināšanu Krimā šodien. Tas faktiski glābj dzīvības.”

Tāpat Ukraina plāno izmantot kontaktpunktu tīklu Krimā, lai izplatītu attiecīgu informāciju un aicinātu rīkoties steidzamos gadījumos, tostarp tiesību aizstāvju, advokātu un žurnālistu vajāšanā, kā arī kratīšanas un masveida arestos Krimā u.c. Veikts, lai pareizi apkopotu un dalītos ar informāciju par tiesību pārkāpējiem.

“Mēs centīsimies savākt pēc iespējas vairāk informācijas par cilvēktiesību pārkāpumu vaininiekiem. Šī informācija noderēs, lemjot par ierobežojošiem pasākumiem,” sacīja Kuļeba.

Turklāt Ukraina sadarbosies ar partneriem, lai izstrādātu veidus, kā aizsargāt kultūras mantojuma objektus, kas atrodas īslaicīgi okupētajā Krimā.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta ukraiņu un Krimas tatāru identitātes aizsardzībai pussalā, kurai tagad sistemātiski uzbrūk okupācijas varas iestādes.

“Es uzskatu, ka ierosinātajām aktivitātēm būs globāla ietekme. Uz starptautisko tiesību noteikumiem un principiem balstītas pasaules kārtības aizsardzība, kā arī pretošanās masveida cilvēktiesību pārkāpumiem kalpos demokrātiskas sabiedrības interesēm,” sacīja Kuļeba.

Drošība

Šī Krimas platformas trase rūpīgi uzraudzīs Krievijas īstenoto Krimas militarizāciju un ar to saistītos draudus transatlantiskajam reģionam.

Pēc Ukrainas ārlietu ministra teiktā, starptautiskajai sabiedrībai “jāatrod veidi, kā neļaut Krievijai iznīcināt plašākā Melnās jūras reģiona drošības infrastruktūru un ievērot kuģošanas brīvības principu”.

Šim nolūkam Ukraina plāno veikt konsultācijas un apmaiņu, lai iesaistītu NATO spēcīgākā jūras spēku klātbūtnē Melnajā jūrā un uzlabotu alianses atturēšanas spējas tās dienvidu pusē.

Turklāt Ukrainas puse saskata nepieciešamību analizēt esošos neizplatīšanas izaicinājumus, kas izriet no Krievijas aktivitātēm īslaicīgi okupētajā pussalā, piemēram, Krimas militārās infrastruktūras sagatavošana kodolieroču izvietošanai.

“Neaizmirsīsim, ka Krievija de facto ir atteikusies no “pirmās lietošanas aizlieguma” principa “Krievijas Federācijas valsts politikas pamatprincipos kodolatturēšanas jomā”,” atgādināja Ukrainas ministrs.

READ  Latvijas inflācija novembrī palēninās

Atsevišķas aktivitātes jau ir ieplānotas drošības trasē zem Qurum platformas, kuras drīzumā tiks īstenotas.

Sodi

Ukrainas ārlietu ministrs norādīja, ka sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krimas okupāciju nes augļus, savukārt to efektivitāte būtu vēl vairāk jāpaaugstina.

Šim nolūkam Ukrainas puse plāno rīkot konsultācijas par pašreizējām sankcijām un to efektivitāti, apmainīties ar informāciju par mehānismiem, kā izvairīties no sankcijām, un veidiem, kā pret tām vērsties.

Tiks apspriesta arī jaunu sankciju izstrāde Krimas platformas ietvaros.

Kuļeba sacīja: “Mēs arī ierosinām apsvērt iespēju izstrādāt jaunas sankciju paketes, kas tiks prezentētas gadījumā, ja situācija to prasīs kā preventīvu līdzekli, kas atturēs Krieviju no eskalācijas.”

Ekonomika un vide

Krimas platforma arī pievērsīs lielu uzmanību ekonomiskajiem zaudējumiem, kas radušies Krimas okupācijas dēļ, un Krievijas izstrādātajai un plaši izmantotajai “hibrīda instrumentu kopai”.

Vēl viens uzdevums būs vides situācijas uzraudzība Krimā un Melnajā jūrā.

Vēl viens svarīgs punkts ir tas, ka Krimas platformas ietvaros Ukraina cenšas ar saviem partneriem strādāt pie Ukrainas reģionu, kas robežojas ar okupēto Krimu, ekonomisko izaugsmi.

“Ukrainas reģionu, kas robežojas ar okupēto Krimu, sociālā un ekonomiskā attīstība cieš no Krievijas hibrīdekonomiskā spiediena. Mēs piedāvājam strādāt kopā, lai nodrošinātu šo reģionu ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, tostarp izmantojot zaļās ekonomikas projektus,” viņš teica.

Ukraina pašlaik strādā ar partneriem, lai identificētu līderus, kas iesaistīti katrā no iepriekšminētajiem ceļiem, kas virzītu plānošanas un īstenošanas procesu.

Vasils Korotkis

Foto: Eiropas Drošības un sadarbības organizācija

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top