Šomēnes Latvijas vēlēšanu rezultāti nemainīs ne valsts ārpolitiku, ne stingro apņemšanos NATO. Taču lielākās opozīcijas partijas Saskaņa, kas savulaik bija krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju pirmā izvēle, sakāve atklāja šīs minoritātes plašu politisko apjukumu.
Apmēram ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju dzimtajā valodā runā krievu valodā. Tajā ietilpst vairāk nekā puse galvaspilsētas Rīgas iedzīvotāju. Lielākā daļa uzskata sevi par eiropiešiem ar ciešām saiknēm ar valsti, taču viņi arī novērtē savu krievu kultūras identitāti.
Kad Krievija iebruka Ukrainā, aptauju kompānija SKDS atrada pārliecinošu atbalstu Ukrainai Latvijā, bet krievvalodīgo vidū aina bija atšķirīga: Krieviju atbalstīja 21%, bet kādu no pusēm – 47%. Nākamajās nedēļās Latvija aizliedza Krievijas valsts televīzijas kanālus (pat pirms Eiropas Savienības) izšķirtspēju), kas, iespējams, ir palīdzējis samazināt atbalstu Krievijai divus mēnešus vēlāk: aprīlī tikai 13% Latvijas krievvalodīgo teica, ka atbalsta Krieviju (pret 30% Ukrainu). Tomēr neizlēmušo īpatsvars palika aptuveni tāds pats.
Saskaņas liktenis ilustrē problēmas, ar kurām saskaras Latvijas krievvalodīgie. Gadiem no tās vairījās citas partijas, kas nosodīja tās iepriekšējās saites ar Putina vienoto Krieviju, līdz tā pietuvojās Latvijas galvenajam virzienam, nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā. Taču tas nebija nekas neparasts viņas atbalstītāju vidū, un balsu skaits samazinājās līdz mazāk nekā 5% no 20% 2018. gada vēlēšanās. Viņa zaudēja visas savas 23 vietas. Daži vēlētāji pārcēlās uz ekstrēmāku sāncensi, separātistu partiju, kas aicināja nodrošināt stabilitāti!
Ap Saskaņas ekspolitiķi Alekseju Rosļikovu radīta personālizstāde, stabilitātei! Radikālāk noraidoši pret NATO un Eiropas Savienību, tas raksturo Latvijas plašo atbalstu Ukrainai (Latvija ir pasaulē otrā lielākā iemaksātāja nacionālās bagātības proporcijā, sūtot papildu ekvalaizers līdz 0,8 % no IKP) kā valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Sociālo mediju atjautība un protesta pievilcība palīdzēja Rosļikoviem nostiprināties Covid ierobežošanas pasākumu laikā, kad viņš asi kritizēja valdības vakcinācijas politiku. Sabiedriskajos medijos Rosļikovs atteicās stāstīt, vai atbalsta Ukrainu. “Kāpēc manai attieksmei pret citu valsti vajadzētu būt mana patriotisma mērauklai?” jautāja televīzijā. Viņa krievvalodīgie sekotāji piekrīt viņam piešķirt 10 vietas Latvijas 100 vietu parlamentā ar 6,8% balsu.
Iegūstiet jaunāko informāciju
Saņemiet regulārus e-pastus un sekojiet līdzi mūsu darbam
Viņu vilšanās sakņojas ne tikai aizvainojumā. Covid gados ir pieaugusi izpratne par sociālo nevienlīdzību. Rosļikovi, kuru kampaņa risināja sociālos jautājumus, īpaši ievērojamus panākumus guva Daugavpils pilsētā un Latgales austrumu reģionā. Šis reģions tieši robežojas ar Krieviju un daudzus gadus cieš no smagām ekonomiskām sāpēm. Latviešu nacionālistiskais diskurss, ko aizdedzināja karš, simboliskas, bet sirsnīgas cīņas par Padomju Savienību senlietas Tam bija arī nozīme krievvalodīgo iedzīvotāju elementu atsvešināšanā.
Trešā partija Latvijas Krievijas Federācija, kuru vada prokrieviskā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Odaņuka, saņēmusi 3,6% balsu, bet nevienu parlamenta deputātu vietu. Kopumā trīs partiju rezultāti ieguva mazāk balsu nekā Saskaņa viena pati savāca 2018. gadā, taču tendence tomēr ir skaidra – radikālāka prokrieviskā balss Latvijas politikā.
Tomēr ir dažas pozitīvas pazīmes. Jauniešu krievvalodīgo vidū Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO ir daudz augstāka nekā viņu vecāku un vecvecāku vidū. Viņi arī biežāk atbalsta liberālās brīvības. Īsi pirms vēlēšanām veiktās aptaujas liecināja, ka viņu politiskajām izvēlēm ir daudz kopīga ar latviešu valodā runājošajiem vienaudžiem, īpaši attiecībā uz sociāli progresīviem un zaļiem jautājumiem. Tomēr, ņemot vērā tūlītējo ģeopolitisko spiedienu un Kremļa sabiedroto izplatīto dezinformāciju, gaidīt, kamēr viņu paaudze (un viņu jaunākā) kļūs par vairākumu, nebūt nav nenovēršama.
Nākamās valdības uzdevums būs pārvarēt kara un enerģētiskās krīzes sociālās un ekonomiskās sekas un stiprināt valsts drošību. Taču nevajadzētu par zemu novērtēt dziļu, uz identitāti balstītu šķelšanās novēršanas stratēģisko nozīmi, tā arī ir jārisina.
Marija Golubeva, PhD, bija Latvijas Saeimas deputāte no 2018. līdz 2022. gadam. Viņa bija iekšlietu ministre no 2021. līdz 2022. gadam, Marija ieguva doktora grādu vēsturē Kembridžas Universitātē, pasniedza politiku Rīgas Stradiņa universitātē un strādāja kamēr Brief Latvijas valdībā pirms pievienošanās PROVIDUS pētniecības fondam. Viņa strādāja arī ICF konsultāciju firmā Briselē.
