Pieaugot apsūdzībām par kara noziegumiem, Ukrainas spēki un Mariupoles iedzīvotāji turpināja to, ko valdība raksturoja kā savu “varonīgo” pretošanos nežēlīgajam Krievijas uzbrukumam, Ukrainas prezidentam atkārtojot aicinājumu uz miera sarunām pat tad, kad viņš ieņēma izaicinošu nostāju pret Kremļa ultimātu. padoties. .
Tiešraides informācija: Krievija iebrūk Ukrainā
RFE/RL Ukrainas tiešraides instruktāža Tas sniedz jums jaunāko informāciju par Krievijas neizprovocēto iebrukumu kaimiņvalstī, Kijevas pretošanos, civiliedzīvotāju nožēlojamo stāvokli un Rietumu reakciju.. Tiešraides brīfinga norise Jaunākie sasniegumi Atjaunināta analīze visas dienas garumā.
Kamēr ukraiņu Mariupoles aizstāvji cīnījās, lai atvairītu nāvējošo uzbrukumu 21.martā, Krievijas spēki pastiprināja un izvērsa uzbrukumus citur, tostarp galvaspilsētā Kijevā, kur gaisa uzlidojumā tuvējam iepirkšanās centram un daudzdzīvokļu namam gāja bojā vismaz astoņi cilvēki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis palika izaicinošs, varas iestādēm noraidot Krievijas ultimātu par Mariupoles izdošanu, sakot, ka Ukraina nekad nevarēs atteikties no stratēģiskās ostas vai citām pilsētām, tostarp Harkovas un galvaspilsētas Kijevas.
Zelenskis 21.martā komentāros vietējiem medijiem apsūdzēja Maskavu mēģinājumā “iznīcināt” viņa valsti.
“Ukraina nevar īstenot Krievijas ultimātus,” viņš sacīja. Vispirms mūs ir jāiznīcina, un tad ir jāizpilda viņu ultimāts.”
Viņš sacīja, ka krievi vēlas, lai Ukraina “nodod” Kijevas, Harkovas un Mariupoles pilsētas, bet ne ukraiņu tauta, “ne es kā prezidents to nevarētu izdarīt”.
Intervijā interneta ziņu vietnei Suspilne 21.martā Zeļenskis atkārtoti uzstāja, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir “jebkurā formā” jāsatiekas, lai izbeigtu kaujas.
“Es domāju, ka bez šīs tikšanās nav iespējams pilnībā saprast, uz ko viņi ir gatavi, lai apturētu karu,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka jebkura piekāpšanās, kas panākta sarunās ar krieviem, tiks prezentēta Ukrainas tautai referendumā. . .
Bet Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 21.martā sacīja, ka ir nepieciešams “nozīmīgs progress” miera sarunās starp sarunvedējiem, pirms pastāv Putina un Zelenska tikšanās iespēja.
Mariupol: Apokalipses attēli no aplenktas pilsētas
Nāve un iznīcināšana ir ierasts skats visā Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē, kuru izpostījuši nedēļām ilgi nerimstošie Krievijas militārie uzbrukumi.
Pēdējās divas nedēļas Krievija ir mēģinājusi ielenkt Mariupoli, nozīmīgu ostu Azovas jūrā. Tā cenšas kontrolēt pilsētu, ļaujot tai saistīt Krimu, kuru tā sagrāba 2014.gadā, ar Kremļa atbalstīto separātistu pārziņā esošo teritoriju Ukrainas austrumos.
Varas iestādes paziņoja, ka Mariupolē gāja bojā vismaz 2300 cilvēku, daži apglabāti masu kapos.
20. martā uzbrukumā pilsētā tika iznīcināts tehnikums, kurā atradās aptuveni 400 cilvēku. Tūlītēju ziņu par upuriem nebija, taču varas iestādes baidījās, ka zem drupām palikuši daudzi cilvēki.
Skatieties: Krievijas spēki, kas ieņēma Hersonu, Ukrainas dienvidos, apšaudīja ar kaujas munīciju un skaņas bumbas pret miermīlīgiem protestētājiem. Amatieru video redzams, ka vismaz viens ievainots.
Šis uzbrukums notika pēc tam, kad Krievijas gaisa triecieni 16. martā iznīcināja teātri Mariupolē, kur patvērās arī civiliedzīvotāji. Pilsētas varas iestādes paziņoja, ka ir izglābti 130 cilvēki, bet daudzi vēl joprojām atrodas zem drupām.
Turklāt Krievijas spēki apsūdzēti pilsētas dzemdību nama bombardēšanā, kur tika bojāti vai iznīcināti aptuveni 90 procenti ēku.
21. martā ASV militārpersonas apsūdzēja Krievijas spēkus kara noziegumu pastrādāšanā asiņainajā iebrukumā Ukrainā.
“Mēs noteikti redzam skaidrus pierādījumus tam, ka Krievijas spēki izdara kara noziegumus, un mēs palīdzam savākt pierādījumus par to,” sacīja Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs. Brīfingā.
Iepriekš ES augstākais diplomāts Hoseps Borels sacīja, ka “tas, kas pašlaik notiek Mariupolē, ir liela mēroga kara noziegums, kas iznīcina visu, bombardē un nogalina visus”.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs uzslavēja Mariupoles “varonīgos aizstāvjus” pēc tam, kad varas iestādes no pulksten 5:00 noraidīja Krievijas ultimātu pamest aplenkto pilsētu, sakot, ka “nav runas par padošanos”.
Rezņikovs sacīja, ka viņu pretestība bremzē Krievijas armijas progresu un izjauc mēģinājumus pakļaut citas Ukrainas pilsētas.
“Pateicoties viņu centībai un ārkārtējai drosmei, visā Ukrainā tika izglābti desmitiem tūkstošu dzīvību. Šodien Mariupole glābj Kijevu, Dņipro un Odesu,” viņš sacīja.
Mariupoles iedzīvotāji, kur pirms kara sākuma bija 400 000 iedzīvotāju, pēdējās divas nedēļas ir bijuši iesprostoti bez pamata piegādēm, piemēram, ūdens, pārtikas un degvielas.
Savukārt Kijevā 20. marta beigās gaisa triecieni skāra tirdzniecības centru Retrovel galvaspilsētas ziemeļrietumu nomalē, nogalinot vismaz astoņus cilvēkus. Tirdzniecības centrs, ko ieskauj vairākas daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas Kijevas Podiļas rajonā, 21. marta rītā vēl dega liesmās.
RFE/RL reportieri bija aculiecinieki postošām ainām šajā apgabalā, strādniekiem cenšoties veikt glābšanas darbus, un apkārtnē pulcējās ātrā palīdzība, policija un ugunsdzēsēji.
Viens no vīriešiem, kurš teica, ka dzīvo apmēram kilometru tālāk, RFE/RL sacīja: “Es nekad neesmu jutis, ka zeme tā drebēja. Tas bija tik liels sprādziens.”
Viņi nogalina manu pilsētu. Viņi nogalina tur, kur es dzīvoju.”
Dažas stundas pēc uzbrukuma Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko paziņoja par jaunu 35 stundu komandantstundu, kas stāsies spēkā 21. martā pulksten 20.
Krievija iebruka Ukrainā 24.februārī, bet Ukrainas spēki izrādīja stingru pretestību un Rietumi noteica plašas sankcijas pret Maskavu, mēģinot piespiest to atsaukt savus spēkus.
Polija un Baltijas valstis pieprasa stingrākas sankcijas, tostarp ES aizliegumu Krievijas naftas un gāzes importam. Taču no Krievijas gāzes lielā mērā atkarīgā Vācija un dažas citas ES dalībvalstis pretojas.
Skatīties: cilvēki Kijevā pauda šoku pēc tam, kad masveida Krievijas gaisa trieciens iznīcināja tirdzniecības centru un skāra arī daudzdzīvokļu mājas. Tiek ziņots, ka nogalināti vismaz astoņi cilvēki.
Peskovs sacīja, ka Eiropa tiks smagi skarta Krievijas naftas embargo gadījumā, kas kaitēs kontinenta enerģijas bilancei.
Krievijas militārpersonas pirmo reizi kaujas laikā ir paziņojušas, ka tās izmantojušas savu moderno hiperskaņas raķeti, lai sasniegtu īpaši svarīgus mērķus Ukrainā, un Rietumvalstis šo rīcību plaši nosoda.
Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis ģenerālmajors Igors Konašenkovs 21.martā sacīja, ka hiperskaņas raķete “Kinzhal” “ir pierādījusi savu efektivitāti augsti nocietinātu privāto objektu iznīcināšanā”.
Krievija ir noliegusi, ka uzbrukusi civiliedzīvotājiem, lai gan ir pārliecinoši pierādījumi par nāvējošiem uzbrukumiem nemilitārām objektiem.
Novērotāji izteikuši minējumus, ka Ukrainas spēki ir apturējuši Krievijas militāro impulsu daudzās valsts daļās un ka abas puses var nonākt ilglaicīgā kara strupceļā.
Vismaz 10 miljoni no 44 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju ir pametuši savas mājas, 20.martā paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras vadītājs Filipo Grandi.
Aptuveni 3,4 miljoni cilvēku aizbēga pāri Ukrainas robežām uz kaimiņvalstīm, lielākā daļa no tiem sasniedza NATO un ES dalībvalsti Poliju.
Ar ziņojumiem no AP, AFP, dpa, BBC un Reuters
