Krievijas valsts televīzija ir viens no Putina lielākajiem ieročiem Ukrainas kara laikā

• Putina represijas pret brīvo presi paātrinājās pēc Ukrainas kara.
• Piekļuve neatkarīgām ziņām Krievijā nav neiespējama, taču tā kļūst arvien grūtāka.
• Kremļa propaganda dominē valsts ziņās, atkārtojot dīvainus nepatiesus runas punktus par Putinu.

Praktiski likvidējot neatkarīgo presi Krievijā un nodrošinot, ka valsts plašsaziņas līdzekļi atbalsojas Kremļa debatēm, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pielicis ārkārtīgas pūles, lai neļautu Krievijas iedzīvotājiem nezināt par Ukrainas kara upuriem.

Putina represijas pret brīvo presi – un opozīciju kopumā – sākās pirms gadiem. Taču Kremļa centieni kontrolēt Krievijas mediju ainavu sasniedza jaunus augstumus pēc tam, kad Putins februāra beigās deva rīkojumu veikt plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.

“Šī nepārprotami nav pirmā mediju kampaņa Putina laikā. Taču ir atšķirības pakāpēs attiecībā uz to, kas notika pēc kara un pirms kara,” sacīja Maija Vinokura, Ņujorkas universitātes Krievu un slāvistikas katedras docente. . Iekšā, viņš teica. “Jebkura neatkarīga liela osta, kuru varat nosaukt, tagad ir slēgta.”

Šajā neatkarīgo mediju tukšumā atskan Krievijas valsts televīzijas personību kliedzieni: ka Krievija ir nevainojama un Rietumi ir patiesais kūdītājs, ka Ukraina ir nacistu valsts, ka ir sācies Trešais pasaules karš. Daži eksperti norāda, ka Putina režīms ir bijis ārkārtīgi efektīvs un nemierīgs, kontrolējot Krievijas sabiedrības priekšstatus par karu, savukārt citi brīdina, ka Maskava ir izolējusi valsti tiktāl, ka ir grūti zināt, kam tur īsti tic.

Cita starpā, lai pastiprinātu savu satvērienu ar stāstījumu, Putins parakstīja likumu, kas aizliedz medijiem piesaukt Ukrainas karu. “karš” Tā vietā žurnālisti un kritiķi tiek aicināti nosaukt visaptverošo iebrukumu kā “īpašo operāciju”. Krievu žurnālisti, kuri nestaigāja rindā, tika iekļauti meklēšanā. Krievijas mediju regulators Roskomnadzor ir bloķējis piekļuvi neatkarīgām ziņu vietnēm, jo ​​tajās tiek atspoguļots karš. Saistībā ar karu Krievijā ir aizliegtas arī tādas lielākās sociālo mediju platformas kā Twitter un Facebook.

Saskaroties ar valdības spiedienu par viņu ziņojumiem, daudzi ievērojamie drukātie, radio un televīzijas izdevumi, tostarp Maskavas atbalssUn Novaja Gazetaun TV Rain — veikals ir slēgts vai apstājies kopš kara sākuma.

Dažas no šīm tirdzniecības vietām ir dažādos veidos pārkonfigurētas ārpus Krievijas, sacīja Vinokurs, un ir krievi, kas piekļūst bloķētajām vietnēm. Izmantojot virtuālos privātos tīklus. Daudzi krievi aktīvi darbojas arī Telegram, atbloķētā sociālo tīklu un tērzēšanas lietotnē, kurā neatkarīgi ziņu avoti cīnās, lai cīnītos pret bieži vien nepatiesiem sazvērestības ierakstiem no Krievijas valdības avotiem.

Īsāk sakot, neatkarīgi Krievijas plašsaziņas līdzekļi, kuru mērķis ir sniegt precīzus ziņojumus par izaicinājumiem valdībai, joprojām pastāv un kuriem ir auditorija. Taču Levadas, vienīgā neatkarīgā aptauju veicēja Krievijā, aptauja atklāja lielāko daļu krievu Viņi saņem ziņas no valsts TV – kur viņus baro ar nemitīgu propagandas straumi.

Valsts televīzijas kanāli, piemēram, Channel One un Russia 1, faktiski pastāv, lai runātu par valdības runātajiem jautājumiem. Tajā piedalās Putinam labvēlīgi saimnieki, piemēram, Vladimirs Solovjovs, kurš nemitīgi lamājas uz Rietumiem, vienlaikus lepoties ar Krievijas šķietamo militāro varenību. Tikmēr Krievija pēc smagiem zaudējumiem bija spiesta atkāpties no uzbrukuma Kijevai, un zaudējumi turpināja pieaugt, tostarp vairāk nekā 1000 tanku un vadošais kreiseris.

-Džūlija Deivisa (@JuliaDavisNews) 2022. gada 20. aprīlis

Ārlietu ministrijai ir Solovjova apraksts Iespējams, “šodien aktīvākais Kremļa propagandists”, piebilstot, ka krievu raidījuma vadītājs, viņa producenti un viesi “pārmāca krievvalodīgo auditoriju”. Ginesa pasaules rekordi Anti-Rietumu un pret Ukrainu vērstas dezinformācijas, naida un vitriola diatribes katru dienu.

Kremļa aizstāvji, piemēram, Solovjovs, regulāri pārpludina Krievijas masas ar virkni nepatiesu, nepamatotu un dīvainu apgalvojumu. “Krievijas propaganda nav labi izstrādāta,” sacīja Vinokurs.

Kamēr pasaules līderi apsūdz Maskavu genocīda pastrādāšanā Ukrainā, Krievijas valsts ziņās Krievijas spēku pastrādātās zvērības Ukrainā ir attēlotas kā safabricētas vai viltotas. Olga Skabieva, Raidījuma “60 minūtes” vadītājs Krievija-1 ir izvirzījis nepamatotu sazvērestības teoriju, ka ukraiņi bija aiz civiliedzīvotāju slaktiņiem Bučā. Par “Putina TV dzelzs lelli” dēvētā Skabijeva arī krieviem stāstīja, ka viņi atrodas “Trešā pasaules kara” vidū.

Patiešām, valsts ziņu aģentūras vairākkārt vainojušas NATO, bieži attēlojot konfliktu kā sākumu plašākam karam pret aliansi. Realitātē, ko skatītāji nedzirdēs Krievijas televīzijā, iebrukums Ukrainā bija nepamatots. Lai gan Ukraina ir saņēmusi ievērojamu atbalstu no NATO, tostarp nāvējošu palīdzību, tā nav alianses dalībvalsts un nebija oficiālā ceļā, lai pievienotos tai, kad Krievija iebruka.

Arī Krievijas valsts mediji ir veltījuši diezgan daudz laika un enerģijas, popularizējot Kremļa nepatieso apgalvojumu, ka Ukrainā tiek izvērsts karš, lai to atbrīvotu no nacistiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ir ebrejs, kas uzsver, cik absurdi ir šādi apgalvojumi.

Lai gan Maskavas propaganda par Ukrainas karu nav īpaši sarežģīta, tas nenozīmē, ka tas nebija veiksmīgs. Vairāki Krievijas vērotāji izteikušies, ka Putina ciešā kontrole pār medijiem viņam devusi milzīgas priekšrocības sabiedrības noturēšanā savā pusē.

Aprīlī ziņoja Krievijas žurnālists Aleksejs Kovaļovs, kurš iepriekš strādāja valsts ziņu aģentūrā RIA Novosti, bet tagad strādā par redaktoru Latvijā iznākušajā neatkarīgajā laikrakstā Medūza. par Al Jazeera Šīs Krievijas valsts ziņas bija “šausmīgi efektīvas”, veidojot sabiedrisko domu par Ukrainas karu visā Krievijā.

“Ir diezgan daudz sirdi plosošu stāstu par cilvēkiem, kuri dzīvo Ukrainā zem Krievijas bumbām, zvana saviem ģimenes locekļiem Krievijā un stāsta, ka viņus bombardē Krievijas armija, un viņu ģimenes locekļi atsakās ticēt,” sacīja Kovaļovs.

Lai gan karš Krievijai ir bijis postošs vairākos līmeņos – Krievijas militārpersonām nespējot sasniegt galvenos mērķus un trīs mēnešu laikā zaudējot aptuveni 15 000 karavīru -, ir pazīmes, kas liecina, ka daudzi krievi ir pārliecināti par pretējo. a Levada Aptauja Maija beigās tika noskaidrots, ka 77% Krievijas iedzīvotāju atbalsta Krievijas bruņoto spēku darbību Ukrainā, un 73% uzskata, ka “speciālā operācija” virzās uz priekšu veiksmīgi.

Bet uzticamu aptauju veicēju trūkums Krievijā – papildus no tā izrietošajām bailēm Runāšanas briesmas Pret karu vai Kremli – apgrūtina Krievijas sabiedrības patiesā atbalsta līmeni tā dēvētajai “Putina īpašajai operācijai” Ukrainā. Valdības atbalstītajām sabiedriskās domas aptaujām nevar uzticēties, un tādi eksperti kā Vinokurs ir skeptiski noskaņoti, ka var izdarīt jebkādus plašus secinājumus par sabiedrības atbalsta līmeni karam.

“Ideja par vēlēšanu tiesībām pašreizējā personiskā autoritārā režīma ietvaros man šķiet aizdomīga,” sacīja Vinokurs.

Izskatās, ka Putins, sacenšoties par kontroli pār to, ko Krievijas sabiedrība zina par Ukrainas karu, apgrūtinājis arī plašākai pasaulei izpratni par to, kas notiek Krievijā un kā īsti jūtas krievi. Taču Krievijas medijiem būs grūti uz visiem laikiem izdzēst sava līdera kļūdas un zaudējumus neveiksmīgā padomju iebrukuma Afganistānā līmenī.

“Tas ir Orvels 1984.” Krievu žurnālists Jevgēnija Alpats Kurš vadīja šovu kanālā Echo of Moscow pirms tā slēgšanas, NPR teica martā. “Šajā pasaulē… meli ir patiesība, un karš ir miers.”