Krievijas un Ukrainas atjauninājumi: ANO saka, ka Maskava liedz piekļuvi karagūstekņiem | Jaunumi | DW

ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas Ukrainā vadītāja Matilda Bognere piektdien paziņoja, ka Krievijas spēki neļauj starptautiskajiem novērotājiem intervēt Ukrainas karagūstekņus.

“Krievijas Federācija nav ļāvusi piekļūt karagūstekņiem, kas atrodas tās teritorijā vai tās okupētajās teritorijās,” sacīja Bogners.

“Tas ir ļoti satraucoši, jo mēs esam dokumentējuši, ka Krievijas Federācijas pakļautībā esošie karagūstekņi, kas atrodas Krievijas bruņoto spēku vai ar tiem saistīto bruņoto grupu rokās, ir cietuši spīdzināšanu un sliktu izturēšanos,” viņa sacīja.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievijas varas iestādēm nav pietiekami daudz informācijas, lai komentētu Bognera paziņojumu.

“Mēs nezinām, kas izsauca armiju un vai viņi to izsauca,” viņš sacīja ziņu brīfingā.

Bogners piebilda, ka misija dokumentēja arī gadījumus, kad Kijeva ir veikusi spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret karagūstekņiem.

Lūk, citi virsraksti par karu Ukrainā 9. septembrī

ES ministri atbalsta Ukrainai piecu miljardu eiro aizdevumu

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri piektdien ieteica sniegt Ukrainai papildu palīdzību 5 miljardu eiro (5 miljardu dolāru) apmērā. “ES ministri ir gatavi sniegt nacionālās garantijas, lai sniegtu Ukrainai aizdevumus 5 miljardu eiro apmērā,” tviterī raksta Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Ierosinātā summa ir daļa no maijā paziņotās palīdzības paketes 9 miljardu eiro apmērā. Pirmais 1 eiro pilnā apmērā tika nosūtīts augusta sākumā.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi palielināt apjomu kapitāla tirgos, procentus un nodevas maksājot no ES budžeta. Pēdējā maksājuma veikšanai joprojām ir nepieciešams Eiropas Parlamenta apstiprinājums, lai gan tas tiek uzskatīts par formalitāti.

10 ievainoti ar Krievijas raķeti Harkovā – amatpersonas

Apgabala gubernators Oļehs Senhopovs sacīja, ka Harkovas pilsētas centru skāra Krievijas raķešu apšaude, ievainojot 10 cilvēkus.

Harkovas mērs Ihors Terehovs sacīja, ka raķetes trāpījušas bērnu mākslas centrā un skolā, kā arī privātmājās.

Piektdien Krievijas oficiālā ziņu aģentūra Interfax arī citēja Krievijas Aizsardzības ministrijas teikto, ka Krievijas spēki Harkovas apgabalā iznīcinājuši Ukrainas raķešu palaišanas iekārtu HIMARS.

READ  Kāpēc amerikāņiem ir svarīga Krievijas agresija pret Ukrainu

Ukrainas prezidenta štāba priekšnieks Andrejs Jermaks apgalvoja, ka uzbrukums ir atriebība par Ukrainas panākumiem pretuzbrukumā ziemeļaustrumu reģionā, kur atrodas Ukrainas otrā lielākā pilsēta.

“Par katru Ukrainas bruņoto spēku panākumu, par katru uzvaru krievi atbild… ar sitieniem pa nevainīgiem cilvēkiem,” sacīja Jermaks.

Tikmēr Krievijas valsts televīzija pārraidīja interviju, kurā atzina, ka Ukraina kaujas laukā sasniegusi “fundamentālu uzvaru”.

“Tas, ka mūsu aizsardzība ir pārkāpta, jau ir liela Ukrainas bruņoto spēku uzvara,” intervijā radiostacijai “Rossija 24” sacīja Maskavas ieceltās Harkovas administrācijas vadītājs Vitālijs Gančevs.

Kijeva gūst peļņu “līdz 10 km” Harkovas reģionā, sacīja Vācijas militārais eksperts

Vācijas Aizsardzības un stratēģisko pētījumu institūta militārais eksperts Andreass Šreibers DW sacīja, ka Kijevas centieni sagatavoties pretuzbrukumam “atmaksājas” un šķiet, ka ir gūti panākumi “līdz 10 kilometriem”.

“Patiesībā šķiet, ka tur ir gūti guvumi līdz pat 10 kilometriem Krievijas līnijās,” sacīja Šreibers, komentējot Ukrainas pretuzbrukumu Harkovas apgabalā.

“Tas ir diezgan daudz, ja par salīdzināšanas punktu ņemat Donbasu, jo krievi dažkārt dienām un nedēļām cīnās par dažiem simtiem metru,” viņš teica. “Tas ir īsts smags trieciens. Un galu galā, pēc manām domām, tas kalpo Ukrainas ofensīvas galvenā fokusa aizsegšanai.”

“Patiesībā šķiet, ka Ukraina tagad ir uzņēmusies militāru iniciatīvu,” viņš sacīja. “Tas izskatās [Ukraine’s] Tagad pūliņi atmaksājas.”

“Es nedomāju, ka krieviem pašlaik ir daudz pretpasākumu pret šiem Ukrainas centieniem,” viņš secināja. “Krievija saskaras ar arvien būtiskākām problēmām personāla komplektēšanā.”

Pasaules Banka: Ukrainas atjaunošana izmaksās gandrīz 350 miljardus dolāru

Pasaules Bankas Eiropas un Centrālāzijas nodaļas vadītāja Anna Berdija DW sacīja, ka Ukrainas atveseļošanai un atjaunošanai būs nepieciešami 349 miljardi dolāru (347 miljardi eiro).

Bayerdi sacīja, ka rekonstrukcijas prioritātes būs atbalstīt Ukrainas valdību pamatpakalpojumu, tostarp veselības, izglītības un pensiju nodrošināšanā.

READ  30 gadu sadarbība ar Pasaules Banku

Atveseļošanai būs jākoncentrējas arī uz to, lai palīdzētu Ukrainai sagatavoties ziemai, jo īpaši nodrošinot enerģiju un apkuri un atbalstot rūpniecību un uzņēmumus.

Viņa sacīja, ka, lai gan sākotnēji rekonstrukcijas līdzekļi nāks no starptautiskās sabiedrības, būs jāiesaista arī privātais sektors.

Bjerde sacīja, ka rekonstrukcija dos iespējas palielināt energoefektivitāti valstī un ka Kijevai būs nepieciešami norādījumi, lai atjaunotu modernu ekonomiku.

Krievijas gaisa trieciens vērsts pret slimnīcu Sumi reģionā – gubernators

Sumi apgabala gubernators Dmitro Zevickis sacīja, ka Krievijas spēki uzlidojuma laikā bombardējuši slimnīcu.

Sumi gubernators telegrammas ziņā sacīja, ka streiks skāra slimnīcu Veļika Pisarevkas rajonā reģiona dienvidaustrumos. Reģions atrodas uz Ukrainas robežas ar Krieviju.

Zivitskis sacīja, ka ēka tika sagrauta un cilvēki tika ievainoti streikā.

Krievija brīdina Rietumus par gāzes cenu griestiem

Tā kā Eiropas Savienība trešdien paziņoja par cenu griestiem Krievijas gāzei, to vēlas arī Septiņu lielāko rūpnieciski attīstīto valstu grupa
Naftas cenu griestu noteikšana, kas aizliegtu apdrošināšanu, finansēšanu un starpniecības pakalpojumus naftas sūtījumiem, kuru cena pārsniedz noteiktu, bet nenoteiktu summu.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova iebilda, ka cenu griests atstās pret Rietumvalstīm.

“Kolektīvie Rietumi nesaprot: cenu griestu uzlikšana Krievijas energoresursiem radīs slidenu grīdu zem kājām,” sacīja Zaharova.

“Tas, ko G7 valstu amatpersonas sauc par “cenu griestiem”, kļūs par zemāko cenu,” sacīja Krievijas Valsts domes pārstāvis Vjačeslavs Volodins.

“Globālais tirgus neaprobežojas ar septiņām valstīm,” viņš teica.

Eiropas Savienības enerģētikas ministri šodien tiekas, lai apspriestu, kā pasargāt uzņēmējus un patērētājus no enerģijas cenu pieauguma.

Tikmēr Ukrainas valstij piederošā kompānija “Naftogaz” ir iesniegusi tiesā prasību pret Krievijas gāzes kompāniju “Gazprom” par tranzīta nodevu zaudēšanu, sociālajā tīklā “Facebook” raksta “Naftogaz” vadītājs Jurijs Vitrenko.

READ  Atjauninājums: Air France-KLM augusta reklāmas balvas ceļojumiem līdz 2023. gada 31. janvārim (augšupielādēti citi galamērķi)

Krievijas uzņēmums ir pārskaitījis mazāk naudas, jo no maija pārtrauca gāzes plūsmas. Taču 2019. gadā noslēgtajā līgumā punktā ir noteikts minimālais tranzīta apjoms, kas jāmaksā neatkarīgi no faktiski pārvadātās gāzes līmeņiem.

Latvija nolemj atdalīt pareizticīgo baznīcu no Maskavas

Latvijas parlaments pieņēmis lēmumu atdalīt valsts pareizticīgo baznīcu no Krievijā bāzētā Maskavas patriarhāta.

Mediji ziņo, ka par pasākumu balsoja 73 deputāti, pret bija trīs, bet viens atturējās.

Prezidents Ērgls Levits pateicās parlamentam par atbalstu baznīcas neatkarībai, apgalvojot, ka tas ir “nacionālās drošības jautājums”.

Austrumu pareizticīgo baznīcas hierarhijā autokefālā baznīca ir struktūra, kuras augstākais bīskaps nav pakļauts nevienam augstāka ranga bīskapam. Rīgas bīskaps metropolīts tradicionāli atskaitās Krievijas arhibīskapam, kas pazīstams kā Maskavas patriarhs.

Austrumu pareizticīgo baznīcas piederība ir vairāk izplatīta valsts krievu minoritātes vidū. Tradicionāli latviešu valodā runājošie pārsvarā ir luterāņi, bet mazākumā ir Romas katoļi.

Arī Ukrainas pareizticīgo baznīca, kas pārstāv Austrumu pareizticīgo mazākumu Ukrainā, maijā atdalījās no Maskavas pēc tam, kad patriarhs Kirils atbalstīja Krievijas iebrukumu.

Ukrainas pareizticīgā baznīca, dominējošā baznīca Ukrainā, jau bija neatkarīga. Maskavas patriarhāts atdalījās no Konstantinopoles patriarhāta, kas atrodas Stambulā, 2018. gadā, jo pēdējais atzina Ukrainas baznīcas neatkarību.

Vairāk par konfliktu Ukrainā vietnē DW

Kijeva pretuzbrukumā cenšas atkarot Hersonas dienvidu reģionu, kas robežojas ar stratēģiski svarīgo Krimu.

ES enerģētikas ministri Briselē rīko ārkārtas sanāksmi, lai risinātu pieaugošās enerģijas cenas Maskavas iekarošanas laikā.

Vietējie tūristi atgriežas dzīvē Kijevā, ziņo DW Natālija Vlasenko.

Vācijas kanclers Olafs Šulcs no sociāldemokrātu partijas šonedēļ kritizēja bijušās kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) valdību par tādas enerģētikas politikas īstenošanu, kas Berlīni padarīja atkarīgāku no Krievijas fosilā kurināmā.

Vācu un ukraiņu mākslas vēsturnieki ir pārpildīti ar kultūras vērtību aizsardzību.

sdi/wmr (AP, AFP, Reuters, dpa, KNA)

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top