Reģiona militārās un civilās administrācijas vadītājs otrdien paziņoja, ka Krievijas Federācija ātri anektēs Hersonas apgabalu tagad, kad ir beidzies balsojums par referendumu par pievienošanos Krievijai, ko Rietumi raksturoja kā viltotu.
Balsošana sākās pagājušajā nedēļā un beidzas otrdien Hersonas, Zaporožžas, Luhanskas un Doņeckas apgabalos. Paredzams, ka Krievija izcīnīs uzvaru visās četrās.
“Jo ātrāk sāk darboties varas institūcija, jo vieglāk cilvēkiem dzīvot,” sacīja Vladimirs Saldo, kurš vada Hersonas pārvaldes institūciju. “Protams, būs pārejas periods, līdz mēs informēsim savas amatpersonas (..) par Krievijas Federācijas likumiem,” viņš sacīja.
“Šis periods būs, bet es ceru, ka tas nebūs ilgs,” viņš teica.
Saldo sacīja, ka reģiona iedzīvotāji, kuri saņems Krievijas pases, netiks pakļauti iesaukšanai Krievijas prezidenta Vladimira Putina pretrunīgi vērtētās “daļējās” militārās mobilizācijas dēļ. Kremļa plāns iesaukt papildu 300 000 karavīru izraisīja protestus Krievijā un izraisīja garas rindas pie Krievijas un Gruzijas robežas, kad cilvēki mēģināja bēgt.
Citi notikumi:
– Vairāk nekā 60 policisti Vācijas ziemeļos iebrukuši luksusa jahtā, kas saistīta ar Krievijas oligarhu Ališeru Usmanovu, tuvu prezidenta Vladimira Putina sabiedroto. Prokurori paziņoja, ka izmeklē iespējamos sankciju un naudas atmazgāšanas noteikumu pārkāpumus.
Neparastu noplūžu atklāšana divos dabasgāzes cauruļvados, kas iet zem Baltijas jūras no Krievijas uz Vāciju, lika dažiem Eiropas līderiem un ekspertiem norādīt uz iespējamu sabotāžu Ukrainas kara izraisītā enerģētikas strupceļā ar Krieviju.
Ukrainā ieradās franču speciālistu misija, lai palīdzētu dokumentēt Krievijas kara noziegumus netālu no Izjumas.
Gandrīz 100 000 krievu bēg uz Kazahstānu
Gandrīz 100 000 krievu devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalsti Kazahstānu, kopš prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā paziņoja par 300 000 civiliedzīvotāju mobilizāciju, jo kaujas vecuma vīrieši cenšas izvairīties no nosūtīšanas uz karu Ukrainā.
Kazahstānas iekšlietu ministrs Marats Ahmedžanovs sacīja, ka aptuveni 98 000 krievu, kas ieradās pagājušajā nedēļā, netiks repatriēti, ja vien viņi nebūs iekļauti to bēgļu sarakstā, kuri tiek meklēti saistībā ar apsūdzībām krimināllietā.
“Mums par viņiem jārūpējas un jānodrošina viņu drošība,” sacīja Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs. Tas ir politisks un humanitārs jautājums.
Kazahstāna, kurai ir liela ziemeļu robeža, kas robežojas ar Krieviju, un Gruzija, bijusī padomju republika, šķiet, ir divi populārākie galamērķi tiem, kas no Krievijas šķērso ar automašīnu, velosipēdu vai kājām. Lidmašīnas biļetes ārzemēs tika ātri izpārdotas, neskatoties uz pārmērīgi augstajām cenām.
Dažas Eiropas valstis ir slēgušas durvis krieviem, kuri meklē patvērumu, lai izvairītos no iesaukšanas. Citi izteica vēlmi tos saņemt.
Krievijas pareizticīgo līderis: nāve karā “attīra visus grēkus”
Krievijas pareizticīgās baznīcas vadītājs patriarhs Kirils saviem sekotājiem sacīja, ka nāve, pildot militāro dienestu, “noņem visus grēkus”. Kirils aicināja atbalstīt mobilizāciju Krievijā, sakot, ka tas palīdzēs Ukrainas un Krievijas “izlīgumā”. Kirils ir Putina atbalstītājs, kurš stāvēja aiz kara.
Maijā pāvests Francisks mudināja Kirilu neattaisnot iebrukumu. “Patriarhs nevar pārvērsties par Putina altārpuiku,” sacīja Francisks.
Piedalās: Associated Press