Krievijas spēki virzās uz galveno šoseju no Donbasa

  • Krievija cenšas ielenkt Ukrainas spēkus
  • Kijeva norāda, ka uzbrukumā bija iesaistīti 25 bataljoni
  • Šāviņi skāra Harkovu, kad krievi bija spiesti atkāpties
  • Vācija saka, ka Putinam nevajadzētu diktēt nekādus miera nosacījumus

Kijeva/Svetlodarska, Ukraina, 26.maijs (Reuters) – Uz priekšu virzošie Krievijas spēki tuvojās apkārtējiem Ukrainas spēkiem austrumos, uz īsu brīdi ieņemot pozīcijas uz pēdējās šosejas ārpus divām nozīmīgām Ukrainas kontrolētajām pilsētām pirms sakāves, sacīja amatpersona.Ukrainis. Viņš teica ceturtdien.

Trīs mēnešus pēc iebrukuma Ukrainā Krievija ir atteikusies no uzbrukuma galvaspilsētai Kijevai un cenšas nostiprināt kontroli pār austrumu industriālo Donbasa reģionu, kur kopš 2014.gada atbalsta separātistu nemierniekus.

Tā nosūtīja tūkstošiem karavīru savā ofensīvā, uzbrūkot no trim pusēm, mēģinot ielenkt Ukrainas spēkus Severodoņeckā un Liščanskā. Abu pilsētu, kas atrodas pie Siverskas Doņecas upes, krišanas rezultātā gandrīz visa Luhanskas province nonāktu Krievijas kontrolē, kas ir galvenais Kremļa kara mērķis.

Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu neierobežotu bezmaksas piekļuvi vietnei Reuters.com

“Krievijai ir priekšrocības, bet mēs darām visu, ko varam” kaujā reģionā, sacīja Ukrainas Ģenerālštāba Galvenās operāciju pārvaldes priekšnieka vietnieks ģenerālis Oleksijs Gromovs.

Apmēram 50 Krievijas karavīri sasniedza šoseju un “uz kādu laiku viņiem izdevās nostiprināties. Viņi tur pat izveidoja sava veida kontrolpunktu”, sacīja Luhanskas guberņas gubernators Serhijs Gaidai.

“Barjera tika salauzta un atvesta atpakaļ. Tas nozīmē, ka Krievijas armija šobrīd nekontrolē ceļu, bet viņi to bombardē,” viņš sacīja sociālajos tīklos publicētā intervijā. Viņš deva mājienus uz vairākām ukraiņu izvešanām, sakot, ka karaspēks varētu atstāt “vienu apmetni, varbūt divas. Mums jāuzvar karā, nevis kaujā”.

“Acīmredzot mūsu zēni lēnām atkāpjas uz vairāk nocietinātām pozīcijām – mums ir jāatvairā šis pūlis,” viņš teica.

READ  Meksika tika izslēgta no 2022. gada Pasaules kausa izcīņas vārtu starpības dēļ. Argentīna un Polija iekļūst C grupā

Rietumu militārie analītiķi abu pilsētu kauju uzskata par potenciālu pagrieziena punktu karā tagad, kad Krievija ir izvirzījusi savu galveno mērķi kā Austrumu sagrābšanu.

“asināšana”

Reuters žurnālisti, kas strādā Krievijas kontrolētajā teritorijā dienvidos, ir redzējuši pierādījumus par Maskavas virzību Svetlodarskas pilsētā, no kurienes Ukrainas spēki atkāpās šīs nedēļas sākumā.

Pilsētu tagad stingrā kontrolē prokrieviskie kaujinieki, kuri ieņēmuši pašvaldības ēku un pie durvīm izkāruši sarkanu karogu ar padomju sirpi un āmuru.

Reuters nofilmētajos bezpilota lidaparātu materiālos par pamesto kaujas lauku tuvumā bija redzami desmitiem krāteru, kas iezīmējās zaļā laukā, ko ieskauj sadauzītas ēkas. Prokrieviskie kaujinieki klīda ierakumos.

Jaunākie Krievijas panākumi Donbasā ir saistīti ar Ukrainas garnizona padošanos Mariupolē pagājušajā nedēļā un liecina par kaujas lauka tempa maiņu pēc tam, kad Ukrainas spēki vairākas nedēļas virzījās uz priekšu netālu no Harkovas ziemeļaustrumos.

Aizsardzības analītiķis Maikls Kaufmans, ASV bāzētā CNA pētniecības centra Krievijas pētījumu direktors, tvītoja, ka “pēdējie Krievijas sasniegumi sniedz satraucošu tuvākā termiņa perspektīvu pārbaudi”.

Viņš rakstīja, ka Krievijas spēki izlauzušies cauri ukraiņu līnijām Popasnā, uz dienvidiem no Severodoņeckas, un draud ielenkt Ukrainas spēkus.

“Cik draudošs būs šis pārrāvums Pupasnā, Ukrainas vispārējā pozīcija ir atkarīga no tā, vai Krievijas spēki uzņems apgriezienus.

Savukārt Ukrainas Iekšlietu ministrijas padomnieks Vadims Deņisenko savā paziņojumā norādīja, ka 25 Krievijas bataljoni mēģina aplenkt Ukrainas spēkus.

iznīcinātas mājas

Pirms dažām nedēļām Ukrainas spēki virzījās uz priekšu, atspiežot Krievijas spēkus no Harkovas nomales uz Krievijas robežu. Taču Maskava, šķiet, ir apturējusi savu izvešanu no turienes, saglabājot teritorijas joslu gar robežu un neļaujot Ukrainas spēkiem pārgriezt Krievijas apgādes līnijas, kas stiepjas uz austrumiem no pilsētas līdz Donbasam.

READ  Grieķijā vilciena avārijā bojāgājušo skaits pieaug, glābējiem ķemmējot pārogļojušās vraku

Ceturtdien Harkovas centrā atskanēja vairāki sprādzieni, kad Krievijas spēki virzījās un saglabāja pozīcijas ciematos ziemeļos. Gubernators Olehs Senehubovs sacīja, ka sprādzienā gāja bojā četri cilvēki.

“Šeit ir skaļi, bet tā ir vismaz māja,” sacīja 38 gadus vecā Marina Karapirova, kad netālu atskanēja vēl viens sprādziens. Viņa bija atgriezusies Harkovā pēc bēgšanas uz Poliju un Vāciju kara sākumā. “Tas var notikt jebkurā laikā, naktī, dienā: tam dzīve šeit ir paredzēta.”

Donbasa virzību uz priekšu atbalstīja intensīva artilērijas bombardēšana. Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka pēdējās 24 stundās reģionā tika bombardētas vairāk nekā 40 pilsētas, iznīcinot vai sabojājot 47 civiliedzīvotāju objektus, tostarp 38 mājas un skolas.

Prezidents Vladimirs Putins runā ar video saiti citu bijušo padomju valstu vadītājiem mazināja Rietumvalstu noteikto sankciju ietekmi un vairāku starptautisku uzņēmumu darbības apturēšanu Krievijā.

“Mūsu uzņēmumu pārstāvji, protams, saskaras ar problēmām, īpaši piegādes ķēžu un transporta jomā. Taču, neskatoties uz to, visu var pārveidot, un visu var uzbūvēt jaunā veidā,” sacīja Putins.

Krievijas tiesu izpildītāji uzņēmumam Google konfiscēja vairāk nekā 7,7 miljardus rubļu (123,2 miljonus dolāru) (GOOGL.O) ASV tehnoloģiju gigantam piespriests samaksāt naudas sodu, vēsta ziņu aģentūra Interfax. Google Krievijas struktūrvienība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno iesniegt bankrota pieteikumu pēc tam, kad varas iestādes konfiscēja tās bankas kontu.

Pasaules uzmanība šonedēļ tika pievērsta Krievijas īstenotajai Ukrainas Melnās jūras ostu blokādei, kas ir apturējusi eksportu no viena no pasaulē lielākajiem graudu un cepamās eļļas piegādātājiem.

Rietumvalstis apgalvo, ka Maskava šantažē nabadzīgās valstis, izraisot globālu pārtikas krīzi. Krievija saka, ka tā atvērs ostas, ja sankcijas tiks atceltas.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Maskava sagaida, ka Ukraina pieņems tās prasības jebkurās turpmākajās miera sarunās. Tā vēlas, lai Kijeva atzītu Krievijas suverenitāti pār Krimu, kuru Maskava sagrāba 2014.gadā, un separātistu pieprasītās teritorijas neatkarību.

READ  Eiropas Savienība ievieš vīrusu caurlaides plānu, lai atļautu bezmaksas ceļojumus līdz vasarai

Vācijas kanclers Olafs Šulcs, uzrunājot augstākās amatpersonas Davosā, Šveicē, sacīja, ka Putinam nevajadzētu ļaut uzspiest miera nosacījumus.

“Par pašsaprotamu mieru nebūs,” sacīja Šulcs. Ukraina to nepieņems un mēs arī nepieņemsim,» viņš sacīja.

Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu neierobežotu bezmaksas piekļuvi vietnei Reuters.com

Papildu ziņojumi Makss Hunders Kijevā un Mari Saito Harkovā Reuters reportieri Svetlodarskā Raksta Pīters Grafs Rediģēja Gerets Džounss un Ketrīna Evansa

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top