Lēmuma projekts tiek izplatīts Apvienotās Nācijas Ņujorkā Nirnbergas stila tiesas prāvā, lai sauktu Krievijas vadību pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā, ņemot vērā pazīmes, ka ASV pretestība šim priekšlikumam varētu mazināties, saskaroties ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska spiedienu.
Tas ir kaut kas, kas prezidentam Zelenskim ļoti rūp,” šonedēļ sacīja ASV vēstniece globālās krimināltiesības jautājumos Beta Van Šaka. Ukraina Viņš vēlas, un es domāju, ka tam būs daudz svara. Jautājums, vai viņiem būs balsis Ģenerālajā asamblejā? “
Viņa piebilda: “Līdz šim abi [general assembly] Dominēja rezolūcijas attiecībā uz Ukrainu. Skaitļi bija ļoti spēcīgi.”
Starptautiskā Krimināltiesa jau ir sākusi izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, taču Ukrainas vadība apgalvo, ka SKT ir salauzta, jo tā var tiesāt atsevišķus kara noziegumos aizdomās turamos, bet kopš tā laika tā nevar saukt pie atbildības Kremļa vadību par plašāku agresijas noziegumu. Krievija Nav attiecīgā likuma parakstītājs.
Van Šaks, kurš uzstājās Londonā Lībijas tieslietu juristu pasākumā, sacīja, ka ASV nav ieņēmušas stingru nostāju īpašā tribunālā. Taču viņa uzskata, ka kara noziegumos apsūdzētajiem krieviem aizmuguriski tiesas procesa rīkošana ir priekšrocība, ja viņus nevar izdot.
Viņa sacīja, ka ASV ir iespējams deklasificēt izlūkošanas informāciju, lai palīdzētu atklāt tos, kuri ir visvairāk atbildīgi par gatavošanos uzsākt karu, kas, pēc ASV domām, nepārprotami pārkāpj ANO Statūtus.
Viņas piezīmes liecina, ka Baidena administrācijas galvenie darbinieki tagad ir atvērtāki īpaša tribunāla izveidei, kas būtu vērsta uz Krievijas vadības lomu iebrukuma Ukrainā vadīšanā. “Mēs skatāmies no visiem leņķiem un noteikti atbalstām dažu pagaidu pasākumu veikšanu, jo īpaši attiecībā uz pierādījumu saglabāšanu,” viņa sacīja.
Van Šaks sacīja, ka tiek izskatītas divas iespējas. Pirmais ir divpusējs līgums starp Ukrainu un Apvienoto Nāciju Organizāciju, kuram “savā ziņā bija Ģenerālās asamblejas svētība, tas sniedza politisku atbalstu no visas starptautiskās sabiedrības un radīja autonomu tiesu”.
Viņa sacīja, ka otra iespēja ir Ukrainas izveidota vietējā tiesa ar Eiropas Savienību vai padomi Eiropā Pievienojiet starptautisku komponentu, kas, iespējams, pieņemts ar balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā.
Katrā ziņā vīzija būs agresijas nozieguma tiesa. “Tas būs ierobežots apsūdzēto skaits, iespējams, augstākā politiskā vadība un, iespējams, arī daži augstākie militārie dalībnieki,” viņa sacīja.
Pārkāpjot Ukrainas diplomātisko spiedienu, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā nedēļā pirmo reizi atbalstīja specializēto tribunālu. Tiesa jau bija spēcīga franču, baltiešu un holandiešu valoda atbalstsTaču ASV un Apvienotās Karalistes nostāja nebija tik skaidra.
Plāna pretinieki baidās, ka šis solis radīs diplomātisku šķelšanos, mazinās Starptautiskās Krimināltiesas statusu vai pārtrauks tās darbu un atturēs pašreizējo Krievijas vadību no miera līguma noslēgšanas. Pastāv arī bažas, ka valstu vadītāji un ārlietu ministri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām var pieprasīt funkcionālu imunitāti pret apsūdzību valsts tiesās.
Pagājušajā trešdienā Ukrainas pirmā lēdija Oļena Zelenska nodeva lietu īpašai Lielbritānijas parlamentāriešu tiesai un mudināja Lielbritāniju atzīt, ka tiesa papildinās Starptautiskās Krimināltiesas darbu. Tomēr tajā pašā dienā Lielbritānijas prokurore Viktorija Prensisa, kura izklāstīja Lielbritānijas lomu, palīdzot Ukrainas prokuroriem, nav norādījusi uz agresijas noziegumu. G7 tieslietu ministru sanāksme par šo jautājumu klusēja.
Īpašo tiesu pirmo reizi ierosināja Lielbritānijas kvalitātes kontroles iestāde Filips SandsViņu atbalsta bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns. Sands saka, ka “patiesi atbildīgi ir tikai vadītāji, un agresijas noziegums ir vienīgais veids, kā nokļūt virsotnē. Noziegumu noziegums ir agresijas noziegums.” Viņš sacīja, ka nojauta, ka pēdējo nedēļu laikā lielvaras ir virzījušās uz šo jautājumu.
Ģenerālā asambleja 14.novembrī nobalsoja ar 94 pret 14, bet 73 atturējās, lai atbalstītu principu, ka Krievija maksā reparācijas, un apstiprināja prasību reģistra izveidi Hāgā, kurā strādā ANO prokurori, lai apkopotu valsts un individuālās kompensācijas prasības.
Van Šāks sacīja, ka pastāv iespēja “in absentia” izskatīt Krievijas kara noziegumu lietas, sakot, ka Ukrainas tiesu sistēma to pieļauj.
“Absentia tiesvedībā nav nekas nepareizs, ja vien tie atbilst pienācīgiem procesa standartiem. Vai tie apmierina izdzīvojušos? Vai tie apmierina taisnīguma novērotājus? Droši vien nē. Bet tie nodrošina forumu upuriem liecināt.
“Tie sniedz iespēju apkopot pierādījumus, lai izveidotu vēsturisku ierakstu, un tad, ja šīs personas nonāk apcietinājumā, viņiem ir tiesības uz atkārtotu lietas izskatīšanu, kas pēc tam var sākt patiešām naidīgu procesu. Tāpēc es redzu lietu sākšanas priekšrocības. pat ja neesat pārliecināts, ka iegūsit aizbildnību pār apsūdzēto.
Ukraina vēlas, lai jaunā tiesa sāktu darbu ne vēlāk kā 2023.gada septembrī, un kopš tā laika tā uzskata, ka tā ir savākusi vismaz 26 000 kara noziegumu, kuru rezultātā gāja bojā 7500 civiliedzīvotāju, tostarp 400 bērni.
