Krievijas militārā palielināšana rada bažas Eiropas aizsardzības jomā

PARĪZE – Krievijas militārā nostiprināšanās atkal uzliesmo spriedzi par to, vai Eiropai vajadzētu uzņemties lielāku lomu sevis aizsardzībā, izņemot transatlantisko aliansi ar ASV, kas ir uzlabojusi reģiona pēckara drošību.

Trešdien radās domstarpības, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons atzīmēja savu lomu Eiropas Savienības rotējošās prezidentūras vadībā ar plašu runu, aicinot Eiropu noteikt savu kursu.

“Mūsu kontinenta drošībai ir nepieciešama Eiropas stratēģiska pārbruņošana kā miera un līdzsvara spēks, īpaši, ja runa ir par dialogu ar Krieviju,” Makrons sacīja Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā.

Francijas līderis sacīja, ka ES tuvākās nedēļas būtu jāpavada, izstrādājot priekšlikumu izveidot “jaunu drošības un stabilitātes kārtību”, vienlaikus konsultējoties ar NATO. Mums tas ir jāveido starp eiropiešiem un pēc tam jādalās ar saviem sabiedrotajiem NATO ietvaros. Tad viņš to piedāvāja Krievijai sarunām. ”

Makrona komentāri satrauca bloka austrumu valstu amatpersonas, kuras bija noraizējušās par to, ka Eiropa attīstīs savas atsevišķas aizsardzības spējas. Viņi baidās, ka šie centieni vājinās ASV atbalstīto NATO nodrošināto drošības lietussargu.

“Eiropas Savienības pozīcija nevar būt vienāda un NATO ir pavisam cita,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs veterāns Edgars Rinkēvičs. “Atzīsimies, veids, kā ASV vada šo biznesu – pārredzamības un koordinācijas līmenis – ir kaut kas, ko es patiešām varu uzslavēt.”

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien ieradās uz preses konferenci Kijevā pēc tikšanās ar Ukrainas amatpersonām par krīzi ar Krieviju.


Foto:

Alekss Brendons/AFP/Getty Images

Krievija pie Ukrainas robežas ir pulcējusi aptuveni 100 000 karavīru, un ASV amatpersonas apgalvo, ka Maskava varētu strauji paplašināt šos spēkus. Pēdējās dienās turpinās militārā stiprināšana, Krievijai pārvietojot savus spēkus Baltkrievijā netālu no Ukrainas robežas. Maskava saka, ka karavīri ir ieradušies kopīgās mācībās.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien Kijevā tikās ar Ukrainas prezidentu, cenšoties pārliecināt viņu par vienotu Rietumu atbalstu, vienlaikus brīdinot par iespējamu Krievijas iebrukumu. Plānots, ka Blinkena kungs ceturtdien tiksies ar kolēģiem no Vācijas, Francijas un Lielbritānijas.

Makrons gadiem ilgi ir mudinājis Eiropas Savienību attīstīt pašai savas aizsardzības spējas, un Francijas prezidentūra blokā viņam devusi jaunas sviras šīs idejas virzīšanai uz priekšu. Taču Vācija un citas lielākās Eiropas ekonomikas uz šādiem plāniem uztvēra ar nelielu entuziasmu, kas ar prieku ļāva ASV uzņemties vadību Krievijas agresijas atturēšanā bloka austrumu flangā.

ASV amatpersonas ir paziņojušas, ka uzskata, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu sākties jebkurā laikā no šī brīža līdz februāra vidum, lai gan viņi atzina, ka nav skaidrs, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nolēmis vēlreiz uzbrukt Krievijas kaimiņam. 2014.gadā Maskava nosūtīja karavīrus anektēt Krimu no Ukrainas un atbalsta separātistus valsts austrumu provincēs.

Pagājušajā nedēļā notikušajā sanāksmē Brestā, Francijā, Eiropas ārlietu ministri sacīja, ka joprojām ir atvērti dialogam ar Krieviju, taču uzsvēra, ka viņu reakcija uz Ukrainas krīzi ir ciešā koordinācijā ar NATO un ASV un “galveno principu, kas ir pamatā. Eiropas drošība.”

Pēc diskusijās piedalījušos cilvēku teiktā, nebija vienprātības par to, kādai jābūt ES lomai, nedz arī par Eiropas prasību definēšanu Krievijai iet uz neatkarīgu ceļu.

Prezidents Emanuels Makrons trešdien apskatīja karaspēku uzņemšanas ceremonijas laikā militārajā nometnē Hagenau, Francijā.


Foto:

Bertrāns Gvajs/AFP/Getty Images

Eiropas vadītie centieni atrisināt krīzi ir nonākuši Krievijas opozīcijas mūrī.

Maskava ir ignorējusi Parīzes un Berlīnes aicinājumus atsākt Normandijas miera sarunas par Ukrainu, kurās ir tieši iesaistītas Francija un Vācija. Eiropas amatpersonas saka, ka Kremlis cenšas marginalizēt Eiropas lielvaras un risināt sarunas tieši ar Vašingtonu.

Tādas valstis kā Polija, Lietuva un Igaunija šaubās par to, cik lielā mērā Eiropas lielākās valstis, īpaši Francija un Vācija, dalās stingrākos uzskatos par to, kā vadīt Krieviju. Šīs valdības jūt, ka tām būs lielāka teikšana un tās atradīs vairāk līdzīgi domājošu sabiedroto NATO, kam ir savas tiešās attiecības ar Maskavu, nekā Francijas vadīts mēģinājums risināt sarunas ar Krieviju.

“Mēs ļoti ceram, ka tas tiks saglabāts NATO ietvaros,” sacīja Polijas valdības amatpersona. “Mēs domājam, ka tas sūta pretrunīgus signālus.”

Sliktākajā gadījumā austrumu valdības uztraucas, ka Makrons ir palīdzējis Putina kungam sasniegt svarīgu uzvaru, atklājot plaisas austrumu aliansē. Eiropā notiek politiskās pārmaiņas, jaunā Vācijas valdība joprojām stabilizējas, savukārt Francija, Itālija un Ungārija gatavojas valsts vēlēšanām.

“Mums ir jāturas stingri un jāapvienojas,” sacīja Sławomir Debski, Polijas Starptautisko attiecību institūta direktors, Varšavā bāzētā domnīca, kas ir tuvu valdošajai partijai. “Protams, tas, ko Putins vēlas redzēt, ir sava veida telpa, lai iedzītu ķīli starp Eiropas sabiedrotajiem vai starp ASV un Eiropu, vai Rietumiem un Ukrainu.”

Militārā nostiprināšanās pie Ukrainas robežas vēl vairāk saasina attiecības starp Krieviju un ASV pēc sadursmēm par kibernoziegumiem, diplomātu izraidīšanas un migrantu krīzes Baltkrievijā. The Wall Street Journal skaidro, kas padziļina plaisu starp Vašingtonu un Maskavu. Kompozīts/video: Michele Innes Simon

rakstīt Metjū Daltons ([email protected]), Lorenss Normans ([email protected]) un Drū Henšovs ([email protected])

Autortiesības © 2022 Dow Jones & Company, Inc. visas tiesības ir saglabātas. 87990cbe856818d5eddac44c7b1cdeb8

READ  Polija vada un turpinās vadīt IKT tirgus jaunietekmes Eiropā

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top