Krievijas kiberuzbrukumi Baltijas valstīs vēsta par kara nākotni

Foto: iStock

Turpinoties kaujām Ukrainā, citur Krievijas nomalē sāka veidoties vēl viens konflikts. Šī bezrobežu konflikta mērķis ir destabilizēt Baltijas valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu, taču tas, visticamāk, paplašināsies, aprījot citas valstis.
Pagājušajā mēnesī Lietuvas valdība un sabiedrisko pakalpojumu tīmekļa portāli tika pakļauti pastāvīgam Krievijas hakeru kiberuzbrukumam. Uzbrukums noticis, reaģējot uz Lietuvas Eiropas Savienības sankciju paketes piemērošanu precēm, kas tiek vestas uz un no Kaļiņingradas, Krievijas apgabala, kas atrodas starp Lietuvu un Poliju. Uzņemoties atbildību par uzbrukumu, Krievijas hakeri solīja, ka tuvākajā laikā būs vēl vairāk.

“Ofensīva turpināsies, līdz Lietuva atcels blokādi,” aģentūrai Reuters sacīja grupas pārstāvis. “Mēs iznīcinājām 1652 tīmekļa resursus. Un tas ir tikai līdz šim.”

Baltijas valstis jau vairākus gadu desmitus ir atradušās elektroniskās kara frontes līnijās. Kā pirmās valstis, kas 90. gadu sākumā kļuva neatkarīgas no Padomju Savienības, tā noteikti saglabāja savu nostāju pret Krieviju un tādējādi cieta Krievijas arvien sarežģītākā kiberuzbrukuma smagumu.

Šo nedrošo situāciju 2000. gadu vidū saasināja virkne agresīvu Krievijas kiberuzbrukumu. 2007. gadā Igaunijas parlaments, vairākas ministrijas, mediju organizācijas un bankas piedzīvoja virkni smagu kiberuzbrukumu valsts nostājai jautājumā par padomju laika pieminekļa pārvietošanu galvaspilsētā Tallinā. Baltijas valstu amatpersonas uzskatīja uzbrukumu kā ievadu uzbrukumam, kas varētu iznīcināt elektrotīklus un padarīt valsti būtībā nevaldāmu.

Uzbrukuma smagums, kas ilga 22 dienas, lika Igaunijai veikt pasākumus, lai izolētu valsti no digitālā kara. Pieeja bija vienkārša: pēc iespējas vairāk valdības pakalpojumu un sistēmu ievietojiet privātos, drošos tīklos un uzlabojiet kiberdrošību.

Galu galā Igaunija pārcēla pilsoņu pakalpojumus un valdības pamatfunkcijas uz blokķēdi, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas izmanto šo tehnoloģiju savu datu aizsardzībai. To darot, Igaunija radīja valsti, kuru varēja pārvaldīt praktiski no jebkuras vietas pasaulē. Kad notiek Krievijas iebrukums vai kiberuzbrukums, kas traucē būtiskiem pakalpojumiem, politiskā vadība var aizbēgt no valsts un vadīt to no citas vietas.

READ  2021. gada pirmajā pusē Olainfarm grupa turpina stabilu izaugsmi

Šāds modelis nedarbosies katrā valstī. Tomēr Baltijas valstis savu mazo izmēru un lielo IT sektoru dēļ sniedz plānu, kā veidot kiberdrošības sistēmas, lai tās izturētu mūsu tehnoloģiju laikmeta ievainojamības. Tā kā arvien vairāk mazo valstu ar gudru likumdošanas vidi pieņem ekonomiskās sistēmas, kuras veicina intelektuālais kapitāls, to kiberdrošības sistēmu kvalitāte noteiks, kuras valstis zels nākamajā pasaules kārtībā.

Šīs aizsardzības nostājas gaišā puse ir tā, ka Baltijas valstu pilsoņi dzīvo digitālās republikās, kā savulaik Igauniju raksturoja The New Yorker. Ieguldot līdzekļus sarežģītā digitālajā infrastruktūrā, Igaunijas valdība ļauj iedzīvotājiem un iedzīvotājiem lielāko daļu savas dzīves nodzīvot tiešsaistē. Viņi var parakstīt un digitāli piekļūt praktiski visiem valdības pakalpojumiem, izmantojot savu unikālo Igaunijas digitālo identitāti, sistēmu, kas izveidota 2002. gadā.

2014. gadā valstī tika uzsākta pasaulē pirmā e-rezidentu programma ar mērķi līdz 2025. gadam sasniegt 10 miljonus e-rezidentu. Lai gan līdz šim par e-rezidentiem ir kļuvuši tikai 85 000 cilvēku, programma uzņēmējiem visā pasaulē ir ļāvusi izveidot vairāk nekā 19 000 uzņēmumu digitāli bez nepieciešamības būt fiziski klāt. No ārštata darbiniekiem līdz pieredzējušiem uzņēmējiem un digitālajiem nomadiem, Igaunijas e-rezidence ir ļāvusi vadīt Eiropas Savienībā tiešsaistē reģistrētu uzņēmumu no jebkuras vietas.

Kara nākotne ir digitāla, jo sabiedrības nākotne ir digitāla. Atjaunotā karadarbība starp Baltijas valstīm un Krieviju ir kļuvusi par kritiskām laboratorijām, lai novērtētu kiberkonflikta virzienu virzienu. Tuvo Austrumu valstis, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti un Izraēla, īpašu uzmanību pievērš tam, kā attīstās elektroniskā kara iezīmes un mainās aizsardzības stratēģijas.

Iemesls ir divējāds. Pēdējās desmitgades laikā AAE ir ieguldījuši ievērojamus resursus, sekojot Igaunijas kā digitālas republikas modelim. No blokķēdes resursu ieviešanas valdības līmenī līdz plāniem izveidot līdzīgas elektroniskās rezidentūras programmas, ir neizdzēšama saikne, kas savieno AAE ar Baltijas valstīm. Pēdējos mēnešos Emirātu amatpersonas arī apspriedušas nepieciešamību izveidot labāku kiberdrošības infrastruktūru, lai aizsargātu valsts zināšanu ekonomiku.

READ  Tech Mahindra Q3 rezultāti: peļņa pieauga par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; uzņēmuma šķērsošanas likme ir 6 miljardi USD

Daudzi analītiķi ir vienisprātis, ka konflikta izcelšanās starp Persijas līča valstīm un Irānu nozīmēs nopietnus kiberuzbrukumus no abām pusēm. Izraēla un Irāna jau ir apmainījušās ar kiberuzbrukumiem, un daži baidās, ka šie uzbrukumi pārsniegs militāro infrastruktūru un būs vērsti pret svarīgiem civiliem mērķiem.

Lai kas arī notiktu, kiberuzbrukumi noteiks konflikta nākotni, un Baltijas valstu soļi, lai aizstāvētos pret Krievijas agresiju, ir rūpīgi jāuzrauga, lai noskaidrotu, kā šī nākotne attīstīsies.

Saskaņojot ar arodbiedrības biroju

Džozefs Dana ir viesstrādnieks. Izteiktie viedokļi ir personiski.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top