Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud Eiropu: Latvijas vēstnieks

Latvijas nozīmētais vēstnieks Kanādā saka, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir “smags trieciens” Eiropas drošībai, kam ir nopietnas sekas visai pasaulei.

Ceturtdien Krievijas militārpersonas šķērsoja Ukrainu pēc vairāku mēnešu karaspēka un ieroču uzkrāšanas pie robežas. Šīs nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ir atzinis Doņeckas un Luhanskas neatkarību Ukrainas austrumos, kas tika uzskatīta par provokāciju.

Bija ziņas par Krievijas karaspēka ierašanos arī no kaimiņvalsts Baltkrievijas.

Latvijas vēstnieka amata kandidāts Kaspars Uzuličs Krievijas agresijas liecinieku jau iepriekš bija personīgi. 2008. gadā Krievija iebruka Gruzijā un sešus gadus vēlāk anektēja Ukrainai Krimu.

Bet viņš teica, ka karš Ukrainā bija atšķirīgs.

“Tas ir ļoti satraucoši,” piektdien sacīja Ozoliņš iPolitics. Mēs nezinām, kad Krievija apstāsies. Mēs vienmēr domājam, ka šī (būs) pēdējā reize.”

Latvijai ir kopīga robeža ar Krieviju, un Baltkrievija to atdala no Ukrainas. Atšķirībā no Ukrainas Latvija ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts kopš 2004.gada.

[1945gadāpēcnacistiskāsVācijassakāvesPadomjuSavienībaokupējaLatvijuZiemeļeiropasvalstsneatkarībuieguva1991gadaaugustāpēcPadomjuSavienībassabrukuma

Eiropas un NATO valstis, reaģējot uz iebrukumu, paziņoja par sankcijām pret Krieviju.

Krievijas premjerministrs Džastins Trudo ceturtdien paziņoja, ka jaunas sankcijas tiks noteiktas 58 Krievijas privātpersonām un organizācijām. To vidū ir Vāgnera grupa, ko Baidena administrācija raksturo kā Krievijas Aizsardzības ministrijas, Krievijas banku, Krievijas Drošības padomes locekļu, kā arī Krievijas aizsardzības, finanšu un tieslietu ministru pilnvaras.

Lasīt vairāk: Trudo paziņo par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā

Otava arī atcēla visas eksporta licences, tostarp mašīnu un derīgo izrakteņu, un nosūtīja 460 militārpersonas, lai papildinātu aptuveni 800 karavīrus, kas pašlaik ir izvietoti Eiropā.

Ozoličs sacīja, ka, lai gan sankcijas nav spējušas atturēt no Putina īstenotās Krimas aneksijas, pēdējā kārta, visticamāk, būs efektīvāka spēcīgākas vienotās frontes dēļ.

READ  “Stopify” atzīmē veiksmes gadu ziedojumu plūsmā Ukrainai / Raksts

“Es nekad neesmu redzējis tādu vienotību viedokļos un pašreizējās situācijas (Ukrainā) interpretācijā starp (Eiropas Savienību) un NATO valstīm,” viņš sacīja.

Šīs sankcijas darbosies. (Viņi) nekavējoties sasniegs vēlamo efektu. Mēs visi ceram, ka tas liks Krievijai pārdomāt savu darbu.

Ukrainas likumdevēja Marija Ionova sacīja, ka pasaulei jādara vairāk, lai apturētu Putinu.

“Putina uzdevums ir ieņemt (Ukrainas galvaspilsētu) Kijevu 48 stundu laikā,” viņa piektdien preses konferencē sacīja Kanādas žurnālistiem.

“Mēs esam pateicīgi par solidaritātes un atbalsta vārdiem, taču šobrīd mums patiešām ir vajadzīga rīcība un personīgo sankciju pabeigšana pret Putinu.”

Piektdien Eiropas Savienība paziņoja par Putina Eiropas aktīvu iesaldēšanu, vēsta Reuters.

Ionova sacīja, ka valstis varētu noteikt lidojumu aizlieguma zonas virs Ukrainas, dodot valstij atelpu no Krievijas lidmašīnām.

“Mums ir jārīkojas ātri, lai nepieļautu, ka krievi sagrābj (palikušās) atomelektrostacijas,” viņa piebilda, atsaucoties uz ziņām par Krievijas spēku sagrābšanu Černobiļas elektrostacijā.

Ar Dženetas Silveras failiem.

Sekojiet @JeffLabine

Vairāk politikas

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top