Krievija ceturtdien krasi paaugstināja likmes savā konfrontācijā ar Rietumiem UkrainaKāds augsta ranga diplomāts sacīja, ka neizslēgs Krievijas militāro spēku izvietošanu Kubā un Venecuēlā, ja saasināsies spriedze ar ASV.
Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš pirmdien vadīja Krievijas delegāciju uz sarunām ar ASV Ženēvā, televīzijas izteikumos sacīja, ka neapstiprinās vai noraidīs iespēju Krievijai nosūtīt militāros līdzekļus uz Kubu un Venecuēlu.
Sarunas Ženēvā un trešdienas NATO un Krievijas sanāksme Vīnē nespēja pārvarēt plaisu Maskavas drošības prasībās laikā, kad Ukrainas tuvumā palielinājās Krievijas spēki. Kamēr Maskava pieprasīja apturēt NATO paplašināšanos, Vašingtona un tās sabiedrotie to kategoriski noraidīja kā neveiksmīgu.
Intervijā Krievijas televīzijas kanālam RTVI Rjabkovs norādīja, ka “viss ir atkarīgs no mūsu amerikāņu kolēģu darba”, piebilstot, ka prezidents Vladimirs Putins brīdinājis, ka Krievija varētu veikt militāri tehniskus pasākumus, ja ASV provocēs Maskavu un parādīsies militāri. spiedienu uz to.
Rjabkovs sacīja, ka ASV un to sabiedroto atteikšanās izskatīt galveno Krievijas lūgumu pēc garantijām pret alianses paplašināšanos uz Ukrainu un citām bijušajām padomju valstīm radīja šaubas par sarunu turpināšanu.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sarunās atzīmēja “dažus pozitīvus elementus un nianses”, taču nosauca tās par “neveiksmīgām” kraso domstarpību dēļ par galvenajām Krievijas prasībām.
“Sarunās sāka saņemt konkrētas atbildes par galvenajiem konkrētajiem jautājumiem, kas tika izvirzīti, un par šiem galvenajiem jautājumiem palika domstarpības, kas ir slikti,” viņš sacīja konferences sarunā ar žurnālistiem.
Peskovs brīdināja par pilnīgu ASV un Krievijas attiecību pārrāvumu, ja tiks pieņemtas ierosinātās sankcijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un citiem augsta ranga civilajiem un militārajiem vadītājiem. Senāta demokrātu ierosinātie pasākumi būtu vērsti arī pret Krievijas vadošajām finanšu institūcijām, ja Maskava nosūtīs karaspēku uz Ukrainu.
Peskovs kritizēja priekšlikumus kā mēģinājumu palielināt spiedienu uz Maskavu sarunu laikā, sakot, ka tie neizdosies.
“Runa ir par sankcijām, kurās tiek ņemta vērā neizbēgama atbilstošā atbilde, kas patiesībā ir iniciatīva saraut saites,” viņš brīdināja, piebilstot, ka Krievija atbildēs, lai aizsargātu savas intereses.
Sarunas notiek laikā, kad Ukrainas austrumu robežas tuvumā pulcējas 100 000 karavīru, tanku un kaujas gatavās Krievijas militārās tehnikas. Šis pieaugums izraisīja dziļas bažas Kijevā un Rietumos, ka Maskava gatavojas iebrukumam. Krievija noliedz, ka apsver iespēju veikt iebrukumu, un savukārt apsūdz Rietumus tās drošības apdraudēšanā, izvietojot personālu un militāro aprīkojumu Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Peskovs ir noraidījis Rietumvalstu aicinājumus Krievijai palīdzēt nomierināt spriedzi, izvedot karaspēku no Ukrainas tuvumā esošajiem apgabaliem, norādot, ka valsts var brīvi pārvietot tos uz jebkuru vietu, kur tā uzskata par nepieciešamu savā teritorijā.
Viņš sacīja: “NATO ir grūti mums diktēt, kur mums vajadzētu pārvietot savus bruņotos spēkus Krievijas teritorijā.”
Peskovs uzsvēra, ka Krievija ir gatava turpināt sarunas, taču vēlas rezultātus. “Politiskās gribas sarunu turpināšanai netrūks,” viņš sacīja.
Spriedze, kas grozās ap Ukrainu un Krievijas prasības Rietumiem, atkal parādījās Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē Vīnē ceturtdien.
Savā inaugurācijas uzrunā Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau, kurš ieņēma pašreizējā EDSO priekšsēdētāja amatu, norādīja, ka “kara risks EDSO reģionā šobrīd ir lielāks nekā jebkad pēdējo 30 gadu laikā”.
Viņš sacīja: “Jau vairākas nedēļas mēs esam saskārušies ar lielas militāras eskalācijas perspektīvu Austrumeiropā. Nesen esam dzirdējuši lūgumu pēc drošības garantijām saistībā ar svarīgu EDSO reģiona daļu un atjaunoto diskursu par ietekmes sfērām. Visiem šiem aspektiem nepieciešams nopietns starptautisks novērtējums un atbilstoša reakcija.
Rao uzsvēra nepieciešamību “koncentrēties uz miermīlīgu konflikta atrisināšanu Ukrainā un ap to…pilnībā respektējot Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un vienotību tās starptautiski atzītajās robežās”.
2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimu pēc tam, kad gāza savu Maskavai draudzīgo līderi, un atspēkojās separātistu nemierniekiem valsts austrumos, kur vairāk nekā septiņus gadus ilgās kaujās ir nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku.
2015. gadā noslēgtais miera līgums, par kuru vienojās Francija un Vācija, palīdzēja izbeigt liela mēroga kaujas, taču biežas sadursmes ir turpinājušās un centieni vienoties par politisko izlīgumu ir bijuši neveiksmīgi.
———
Emīlija Šultesa ziņoja no Vīnes.
