Krievija reaģē uz Rietumu sankcijām, aizliedzot eksportu

Krievija ir aizliegusi automobiļu aprīkojuma eksportu

Krievija atbildēja uz Rietumu sankcijām par iebrukumu Ukrainā, nosakot eksporta aizliegumu virknei produktu līdz 2022. gada beigām.

Aizliegums attiecas uz telekomunikāciju, medicīnas iekārtu, automašīnu, lauksaimniecības un elektrotehnikas, kā arī atsevišķu meža produktu, piemēram, kokmateriālu, eksportu.

Ekonomikas ministrija norādīja, ka turpmākie pasākumi varētu ietvert ārvalstu kuģu iebraukšanas ierobežošanu no Krievijas ostām.

“Šie pasākumi ir saprātīga atbilde uz tiem, kas uzspiesti Krievijai,” viņa sacīja.

Ministrija piebilda, ka aizliegums valstīm, kuras “izdara nedraudzīgas darbības”, ir “mērķis, lai nodrošinātu galveno ekonomikas nozaru nepārtrauktu darbu”.

Eksporta aizliegums attiecas uz vairāk nekā 200 produktiem. Procedūras turpināsies līdz gada beigām.

Rietumu valdības ir noteikušas virkni sankciju Krievijai, īpaši saistībā ar naftas iegādi, un pret miljardieriem oligarhiem, kuri tiek uzskatīti par tuvu prezidentam Vladimiram Putinam.

Ietekmēs aptuveni 48 valstis, tostarp ASV un Eiropas Savienību.

Rīkojumā teikts, ka eksporta izņēmumi var tikt piešķirti Gruzijas separātiskajiem reģioniem Dienvidosetijai un Abhāzijai, kā arī Krievijas vadītās Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstīm.

Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins sacīja, ka aizliegums attieksies uz to preču eksportu, kuras ražo ārvalstu uzņēmumi, kas darbojas Krievijā. Preces ietver automašīnas, dzelzceļa vagonus un konteinerus.

Tas notiek laikā, kad bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja par iespēju nacionalizēt no Krievijas izstājušās Rietumu uzņēmumu aktīvus.

Uzņēmumi vai nu masveidā aizgāja, vai apturēja investīcijas, tostarp rūpniecības un kalnrūpniecības gigantus, piemēram, Caterpillar, Rio Tinto, Starbucks, Sony, Unilever un Goldman Sachs.

Maskava trešdien apstiprināja likumu, ar kuru tika sperts pirmais solis ceļā uz ārvalstu kompāniju aktīvu nacionalizāciju, kas atstāj valsti.

Medvedevs ceturtdienas paziņojumā sacīja: “Krievijas valdība jau strādā pie pasākumiem, tostarp bankrota un ārvalstu organizāciju īpašumu nacionalizācijas.

READ  Krievijas un Ukrainas karā bezpilota lidaparāti ir viens no spēcīgākajiem ieročiem: NPR

Ārvalstu uzņēmumiem ir jāsaprot, ka atgriezties mūsu tirgū būs grūti. Viņš apsūdzēja ārvalstu investorus “panikas” radīšanā parastajiem krieviem, kuri tagad varētu zaudēt iztikas līdzekļus.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem Krievija ir Apvienotās Karalistes 19. tirdzniecības partnere, un kopējā tirdzniecības apjoms starp abām valstīm gada laikā sasniedz 15,9 miljardus mārciņu 2020. gada septembra beigās.

Kastes analīze, ko veicis biznesa reportieris Teo Legets

Kastes analīze, ko veicis biznesa reportieris Teo Legets

Tas ir iespaidīgs saraksts, bet cik lielu kaitējumu šīs pretsankcijas patiesībā radīs?

Lielāko daļu no tā, ko Rietumu valstis pērk no Krievijas, veido izejvielas. Protams, eļļa un gāze, bet arī tādi metāli kā alumīnijs un niķelis, nemaz nerunājot par potašu un fosfātiem, ko plaši izmanto mēslošanas līdzekļos.

Konflikts jau ir izraisījis šo preču cenu strauju pieaugumu, baidoties no piegādes traucējumiem, un, ja tās joprojām būs augstas, tas radīs ekonomiskas sāpes, īpaši Eiropā.

Bet aizliegums pārdot dzelzceļa vagonus un lokomotīves no Krievijas, visticamāk, neradīs lielas ciešanas. Un nebūs nekādu ierobežojumu, piemēram, lauksaimniecības tehnikas tirdzniecībai. Šo produkciju eksportē – bet galvenokārt uz tādām valstīm kā Baltkrievija un Kazahstāna.

Transportlīdzekļu iekļaušana sarakstā ir problēma tādiem kā Stellantis – Vauxhall, Peugeot un Citroen īpašniekiem. Viņa plānoja eksportēt Krievijā ražotos pikapus uz Eiropu un citām pasaules daļām.

Taču kopumā pretsankciju ietekme šķiet vairāk simboliska nekā nozīmīga. No otras puses, ierobežojumi izejvielu eksportam – ja Krievija tajos ienāktu – varētu atstāt vēl dramatiskāku efektu.

Pēc tam, kad Lielbritānija pagājušajā nedēļā aizliedza Krievijas kuģu iebraukšanu savās ostās, varētu stāties spēkā atbildes priekšlikums ierobežot ārvalstu kuģu ienākšanu Krievijas ostās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Rietumu sankcijām būs “negatīvas sekas” pasaules pārtikas tirgiem, jo ​​Krievija ir galvenā lauksaimniecības mēslojuma ražotāja.

READ  Dienvidāfrika pievienojas Izraēlas diplomātiskajam boikotam saistībā ar Gazas karu Ziņas par Izraēlas un Palestīnas konfliktu

“Skaidrs, ka šādos brīžos cilvēku pieprasījums pēc atsevišķām preču grupām nepārtraukti pieaug, taču mēs nešaubāmies, ka visas šīs problēmas atrisināsim, strādājot mierīgi,” viņš teica.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top