Valsts Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja, ka obligāto iesaukšanu ieviesīs visiem Latvijas pilsoņiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Nākamo piecu gadu laikā visiem šīs vecuma grupas pilsoņiem vīriešiem “būs jāizvēlas viens no četriem militārā dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, Zemessardze, koledžas kurss nodaļas komandierim vai alternatīvie dienesti Iekšlietu ministrijā, Veselības ministrija. vai Labklājība,” teikts ministrijas paziņojumā.
Ministrija norādīja, ka sievietēm šajā vecuma grupā būs “tādas pašas iespējas brīvprātīgi”.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks sacīja: “Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka, lai izdzīvotu, mums vienkārši jāpalielina to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir ieguvuši militāro apmācību un ir gatavi piedalīties kaujā. Tas mazinātu risku, ka Krievija uzbruks Latvijai. pēc vēlēšanās.”
“2014.gads lika mums vairāk pievērsties mūsu bruņoto spēku vienību pārbruņošanai un kaujas gatavībai. Šie mērķi ir veiksmīgi sasniegti,” piebilda Pabrikss.
2014. gadā Krievija iebruka un Ukrainai piederošās Krimas aneksija.
“Tomēr Krievijas un Ukrainas kara radītās drošības sekas ir novedušas pie daudziem jauniem izaicinājumiem,” sacīja Pabrikss. “Lai to pārvarētu, mums ir jāuzlabo savas kaujas spējas un jāattīsta armijas rezerves.”
“Ir kļuvis skaidrs, ka esam izsmēluši Zemessardzes brīvprātīgā dienesta un profesionālā dienesta iespējas, savukārt papildu militārpersonu skaita palielināšana ir saistīta ar pārmērīgiem riskiem,” sacīja aizsardzības ministrs.
“Tāpēc mums ir jākoncentrējas uz to Latvijas iedzīvotāju skaita palielināšanu, kuri militāra konflikta gadījumā spēj pievienoties aizsardzības spēkiem,” viņš piebilda.
Projekta pirmās kārtas ietvaros Latvijas Aizsardzības ministrija, sākot ar 2023. gada janvāri, piedāvās brīvprātīgās militārās mācības Latvijas pilsoņiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Personāla atlase notiks divos posmos – janvārī un jūlijā.
Departaments lēš, ka pirmā gada laikā Valsts aizsardzības dienests piesaistīs aptuveni 1000 jaunu karavīru (500 katrā komplektēšanas posmā).
Viņiem būs jāstrādā viens gads, ieskaitot vienu mēnesi atvaļinājuma.
Ministrija norādīja, ka jauniesauktie izies trīs mēnešu pamata apmācību un trīs mēnešu specializēto kursu, bet atlikušie mēneši tiks veltīti “integrācijai vienībās un grupu apmācībai”.
“Visi jauniesauktie būs sociāli aizsargāti. Saskaņā ar plāniem katrs jaunais karavīrs saņems ikmēneša stipendiju līdz 400 eiro, bezmaksas pārtiku un mājokli armijas kazarmās,” norādīja ministrijā.
Nākamo piecu gadu laikā ministrija plāno palielināt kaujas gatavības iedzīvotāju īpatsvaru nacionālajos bruņotajos spēkos līdz 50 000 karavīru.
“No tiem 14 000 karavīru veidos aktīvā dienesta vienības, savukārt 16 000 pievienosies Zemessardzei un 20 000 veidos rezerves spēkus,” norādīja ministrijā.
