Krievija piektdien paziņoja, ka Eiropas Savienības līderu lēmums pieņemt Ukrainu un Moldovu par dalības kandidātvalstīm radīs negatīvas sekas un līdzinās Eiropas Savienības kaimiņvalstu “paverdzināšanai”.
Lai gan var paiet gadi, līdz valstis pievienosies Eiropas blokam, lēmums pieņemt tās kā kandidātes simbolizē ES nodomu dziļi iekļūt bijušās Padomju Savienības teritorijā.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova šo soli raksturoja kā mēģinājumu iejaukties Krievijas ietekmes sfērā Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) ietvaros, ko veido bijušās padomju valstis.
“Ar lēmumu piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalstu statusu, Eiropas Savienība ir apliecinājusi, ka turpina aktīvi ekspluatēt NVS ģeopolitiskā līmenī, izmantot to”, lai ierobežotu “Krievijas”,” teikts viņa paziņojumā.
Viņi nedomā par šāda gājiena negatīvajām sekām.
Paplašinoties Ukrainā un Moldovā, divās bijušās padomju republikās, ES upurēja savus demokrātiskos ideālus uz “neierobežotas paplašināšanās un kaimiņvalstu politiskās un ekonomiskās paverdzināšanas” rēķina, sacīja Zaharova.
Maskava ir paziņojusi, ka tai ir nepieciešams nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, daļēji, lai novērstu tās teritorijas izmantošanu uzbrukumiem Krievijai. Rietumvalstis un Kijeva norāda, ka Krievijas apgalvojumi ir nepamatots attaisnojums zemes sagrābšanai.
(Reuters ziņo, rediģēja Leslija Adlere)
