Krievija izvirza stingras prasības drošības paktam ar NATO – WHIO TV 7 un WHIO Radio

Krievija piektdien publiskoja drošības prasību projektus, lai NATO noraidītu Ukrainas un citu bijušo padomju valstu dalību un atceltu alianses militāro izvietošanu Centrāleiropā un Austrumeiropā – ir drosmīgi ultimāti, kurus gandrīz noteikti noraidīs ASV un bijusī Padomju Savienība.. tās sabiedrotie.

Šīs nedēļas sākumā ASV un to sabiedrotajiem iesniegtie priekšlikumi arī paredz aizliegt ASV un Krievijas karakuģu un lidmašīnu sūtīšanu apgabalos, kur tie varētu dot triecienu viena otras teritorijai, kā arī apturēt NATO militārās mācības Krievijas tuvumā. .

Rietumi jau ir noraidījuši lūgumu pēc rakstiskas garantijas, ka Ukrainai netiks piešķirta dalība, un paziņojušas, ka Maskavai nav nekādas teikšanas par NATO paplašināšanos.

NATO ģenerālsekretārs piektdien uzsvēra, ka jebkurās drošības sarunās ar Maskavu ir jāņem vērā NATO bažas un jāiesaista Ukraina un citi partneri. Tāpat Baltais nams paziņoja, ka apspriež priekšlikumus ar ASV sabiedrotajiem un partneriem, taču norādīja, ka visām valstīm ir tiesības pašām lemt par savu nākotni bez ārējas iejaukšanās.

Prasības, kas ietvertas ierosinātajā Krievijas un ASV drošības līgumā un drošības paktā starp Maskavu un NATO, tiek publicētas laikā, kad pieaug spriedze saistībā ar Krievijas karaspēka palielināšanu Ukrainas tuvumā, kas ir radījis bažas par iebrukumu. Maskava noliegusi, ka tai būtu plāni uzbrukt savai kaimiņvalstij, taču tā vēlas juridiskas garantijas, lai novērstu NATO paplašināšanos un ieroču izvietošanu tur.

Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sacīja, ka Krievijas attiecības ar ASV un NATO ir pietuvojušās “bīstamam punktam”, norādot, ka sabiedroto dislokācijas un mācības Krievijas tuvumā ir radījušas “nepieņemamus” draudus tās drošībai.

Viņš žurnālistiem sacīja, ka Maskava vēlas, lai ASV nekavējoties sāktu sarunas par priekšlikumiem Ženēvā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka alianse ir saņēmusi Krievijas dokumentus, un norādīja, ka jebkuram dialogam ar Maskavu “būs jārisina arī NATO bažas par Krievijas rīcību, tas ir balstīts uz Eiropas drošības pamatprincipiem un dokumentiem un tiek veikts konsultācijas ar NATO Eiropas partneriem, piemēram, Ukrainu.

Viņš piebilda, ka 30 NATO valstis “ir skaidri norādījušas, ka gadījumā, ja Krievija veiks konkrētus soļus spriedzes mazināšanai, mēs esam gatavi strādāt pie uzticības veidošanas pasākumu stiprināšanas”.

Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans sacīja, ka administrācija sarunās ar Krievijas amatpersonām ir gatava apspriest Maskavas bažas par NATO, taču uzsvēra, ka Vašingtona ir apņēmusies ievērot “no-tu-ar-tu principu”, veidojot politiku, kas ietekmē Eiropas. sabiedrotie.

“Mēs pieejam plašākam diplomātijas jautājumam ar Krieviju no viedokļa, ka jēgpilnam progresam pie sarunu galda, protams, ir jānotiek deeskalācijas, nevis eskalācijas kontekstā,” sacīja Salivans. Ārējo attiecību padomes rīkotajā pasākumā. “Ir ļoti grūti redzēt, ka līgumi tiek pabeigti, ja mēs turpināsim redzēt eskalācijas ciklu,” viņš piebilda.

Kamēr ASV izlūkdienesti ir noskaidrojuši, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir plānojis iespējamu papildu iebrukumu Ukrainā 2022.gada sākumā, Salivans sacīja, ka ASV joprojām nezina, vai viņš ir nolēmis virzīties uz priekšu.

Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki atzīmēja, ka stratēģiskās drošības sarunas ar Maskavu aizsākās jau gadu desmitiem, sakot: “Nav nekāda iemesla, kāpēc mēs nevarētu to darīt, lai virzītos uz priekšu, lai samazinātu nestabilitāti, bet mēs to darīsim partnerībā un koordinācijā ar mūsu Eiropas sabiedrotie un partneri.”

“Mēs nepiekāpsimies Eiropas drošības pamatā esošajiem pamatprincipiem, tostarp visu valstu tiesībām noteikt savu nākotni un ārpolitiku, nepieļaujot ārēju iejaukšanos,” sacīja Psaki.

Maskavas projekts arī aicina censties samazināt negadījumu risku ar Krievijas un NATO karakuģiem un lidmašīnām, īpaši Baltijas un Melnajā jūrā, kā arī palielināt militāro mācību un citu uzticības veicināšanas pasākumu caurskatāmību.

Kāda augsta ranga ASV amatpersona sacīja, ka daži Krievijas priekšlikumi ir daļa no bruņojuma kontroles darba kārtības starp Maskavu un Vašingtonu, savukārt daži citi jautājumi, piemēram, caurskatāmība un konfliktu atrisināšana, skar visas 57 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalstis, tostarp Ukraina un Gruzija.

Amatpersona, kura informēja žurnālistus, vēloties palikt anonīma, lai runātu par priekšlikumiem, sacīja, ka ASV pēta, kā iesaistīt katru valsti, kuras intereses tiek skartas, gaidāmajās sarunās par Eiropas drošības jautājumiem, un atbildēs Maskavai nākamnedēļ. Konkrēti priekšlikumi pēc apspriešanās ar sabiedrotajiem.

Prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā video sarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu izvirzīja prasību pēc drošības garantijām. Sarunā Baidens pauda bažas par Krievijas spēku palielināšanos Ukrainas tuvumā un brīdināja, ka Krievijai draudēs “nopietnas sekas”, ja Maskava uzbruks savai kaimiņvalstij.

Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014.gadā un drīz pēc tam sniedza savu atbalstu separātistu sacelšanās procesam valsts austrumos. Vairāk nekā septiņus gadus ilgušās kaujas ir nogalinājušas vairāk nekā 14 000 cilvēku un izpostījušas Ukrainas rūpniecisko centru, kas pazīstams kā Donbass.

Krievijas prasības uzliks Vašingtonai un tās sabiedrotajiem apņemties apturēt NATO paplašināšanos austrumu virzienā uz citām bijušajām padomju republikām un atcelt 2008.gada solījumu pievienoties Ukrainai un Gruzijai. Koalīcija šo Maskavas lūgumu jau ir stingri noraidījusi.

Maskavas dokumenti arī liegs ASV un citiem NATO sabiedrotajiem veikt jebkādas militāras aktivitātes Ukrainā, citās Austrumeiropas valstīs un bijušajās padomju republikās Kaukāzā un Vidusāzijā.

Ukrainas Ārlietu ministrija komentēja Maskavas ierosinājumus, uzsverot, ka alianses un Ukrainas ziņā ir pārrunāt perspektīvas dalībai NATO un tās militāro sadarbību ar citām valstīm.

“Krievijas agresija un pašreizējā Krievijas eskalācija pie Ukrainas robežas un okupētajās teritorijās šobrīd ir galvenā eiroatlantiskās drošības problēma,” sacīja preses sekretārs Oļegs Ņikoļenko.

Krievijas priekšlikums arī palielina summu, izvirzot jaunu pieprasījumu atcelt NATO militāro izvietošanu Centrāleiropā un Austrumeiropā, norādot, ka puses vienojas nesūtīt nekādus spēkus uz apgabaliem, kur tie nebija bijuši 1997. gadā – pirms NATO paplašināšanās austrumu virzienā. . Uzsākts – izņemot izņēmuma gadījumus pēc savstarpējas vienošanās.

Polija, Ungārija un Čehija pievienojās NATO 1999.gadā, bet 2004.gadā tai sekoja Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un bijušās padomju republikas Igaunija, Latvija un Lietuva. Turpmākajos gados par dalībvalstīm kļuva arī Albānija, Horvātija, Melnkalne un Ziemeļmaķedonija, tādējādi pievienojot NATO dalību 30 valstīm.

Priekšlikumu projektā ir ietverts aizliegums izvietot ASV un Krievijas karakuģus un lidmašīnas “teritorijās, kur tie varētu uzbrukt mērķiem otras valsts teritorijā”.

Maskava jau ilgu laiku sūdzas par ASV stratēģiskajiem bumbvedējiem, kas patrulē pie Krievijas robežām un ASV un NATO karakuģu izvietošanu Melnajā jūrā, nodēvējot tos par destabilizējošiem un provokatīviem.

Krievijas projektā iekļauta apņemšanās neizvietot vidēja darbības rādiusa raķetes apgabalos, kur tās varētu trāpīt otras puses teritorijai, un tas ir noteikums, kas izriet no ASV un Krievijas izstāšanās no aukstā kara laika līguma, kas aizliedz šādus ieročus.

Krievijas projekts arī paredz aizliegt ASV un Krievijas kodolieroču izvietošanu citu valstu teritorijā – atkārtojot Maskavas ilgstošo spiedienu, lai ASV izvestu savus kodolieročus no Eiropas.

Maskavas Kārnegi centra direktors Dmitrijs Trenins atzīmēja, ka Krievijas prasību publicēšana liecina, ka Kremlis uzskata, ka Rietumu pieņemšana ir maz ticama.

“Loģiski, tas nozīmē, ka Krievijai pašai ir jānodrošina sava drošība”, izmantojot militāri tehniskos līdzekļus, viņš teica tviterī.

___

Kuks ziņoja no Briseles. Darlene Superville, Elaine Knecmyer un Amer Madani no Vašingtonas un Jurass Karmanau piedalījās Kijevā, Ukrainā.

Autortiesības 2021 Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.