Krievijas Ārlietu ministrija otrdien abpusēji izraidīja vismaz 10 diplomātus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Tas notika pēc tam, kad ministrija atsauca trīs Baltijas valstu vēstniekus pēc tam, kad valstis iebrukuma laikā izraidīja vairākus Krievijas diplomātus. Saskaņā ar TASS ziņojumu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēstnieki otrdien pēcpusdienā izsaukti uz Ārlietu ministriju. Kā vēsta Krievijas ziņu aģentūra, Krievijas Ārlietu ministrija izsaukusi vēstniekus, kuri par šo lietu tika izsaukti uz Ārlietu ministriju.
“Līdz plkst.12.00 uz Ārlietu ministriju tika izsaukti trīs Baltijas valstu vēstnieki saistībā ar Krievijas lēmumu, pamatojoties uz savstarpības principu, izraidīt savus diplomātus,” TASS citē kādu amatpersonu, kas pārzina notikumus. “Esam pagarinājuši ielūgumu, esam ieradušies un uzklausīsim,” medijiem pirms došanās uz ēku sacīja Latvijas vēstnieks Māris Reckstens. The Times of Israel citēja otrdienas ministrijas paziņojumu: “Pamatojoties uz savstarpīguma principu, Maskava izraidīs četrus diplomātus no Lietuvas vēstniecības un pa trim diplomātiem no Latvijas un Igaunijas vēstniecībām.
Šā mēneša sākumā Igaunija un Latvija izraidīja trīs Krievijas diplomātus saistībā ar Krievijas soli pret kaimiņvalsti Ukrainu. Vēlāk arī Lietuva četrus Krievijas vēstniecības darbiniekus pasludināja par “persona non grata”. Jāņem vērā, ka nevēlama persona ir statuss, ko uzņemošā valsts piemēro ārvalstu diplomātiem, lai atņemtu viņu aizsardzību ar diplomātisko imunitāti pret arestu un cita veida parastu kriminālvajāšanu.
Iepriekš 23.martā Krievijas tuvākā sabiedrotā Baltkrievija paziņoja, ka lielākā daļa valstī strādājošo Ukrainas diplomātu tiks izraidīti, apsūdzot Kijevu “jaukšanā” tās iekšējās lietās. Turklāt Baltkrievijas varas iestādes nolēma slēgt Ukrainas ģenerālkonsulātu Brestā, informē Baltkrievijas Ārlietu ministrija. Varas iestādes paziņoja, ka Ukrainas konsulāts Brestā, Baltkrievijas rietumos, tiks slēgts “personāla faktiskā trūkuma dēļ”.
Krievijas un Ukrainas karš
Krievija ir sākusi visaptverošu karu pret Ukrainu gandrīz divas dienas pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, ar kuru atzīst separātisko Doņeckas un Luhanskas reģionu neatkarību. Putina solis tika pieņemts, neskatoties uz atkārtotiem Rietumu brīdinājumiem un spekulācijām par viņa ļaunajiem nodomiem iebrukt Ukrainā. 24. februārī Krievijas spēki sāka militāru operāciju pret Ukrainu. Kopš tā laika vairākas Ukrainas pilsētas ir bombardētas, nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju. Piektdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis vērsās pie sava Krievijas kolēģi ar lūgumu nekavējoties izbeigt karu, taču piebilda, ka neļaus Krievijas spēkiem sagrābt nevienu Ukrainas teritorijas daļu.
