Krievijas raķešu triecienā pret Kijevu gāja bojā vismaz viens cilvēks neilgi pēc ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutērresa un prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās, kurš uzbrukumu raksturoja kā mēģinājumu “pazemot” ANO.
Uzbrukumā viņas daudzdzīvokļu mājai tika nogalināta ASV finansētā Radio Brīvā Eiropa žurnāliste Vera Hirša. Diktors teica piektdiena. Viņas ķermenis tika atrasts agrā piektdienas vrakā. Viņa ģimene piektdien medijiem pastāstīja, ka atsevišķā incidentā Ukrainā nogalināts amerikāņu kaujinieks.
Ukrainas avārijas dienesti paziņoja, ka streikā, kura mērķis bija daudzstāvu daudzdzīvokļu ēka un vēl viena ēka, ievainoti vēl vismaz 10 cilvēki. Krievija apgalvoja, ka ir “iznīcinājusi ražošanas ēkas” aizsardzības rūpnīcā Kijevā.
“Tas daudz pasaka par Krievijas patieso attieksmi pret globālajām institūcijām, par Krievijas varas iestāžu mēģinājumiem pazemot ANO un visu, ko organizācija pārstāv,” uzrunā tautai sacīja Zelenskis. “Tāpēc tam nepieciešama atbilstoša spēcīga reakcija.”
Apmēram pirms stundas Gutērress kopā ar Zelenski ieradās preses konferencē. ANO vadītājs šonedēļ atradās Ukrainā un Krievijā, lai meklētu humāno evakuāciju no aplenktās ostas pilsētas Mariupoles, kam ANO paziņoja, ka Krievija “principā” piekritusi. Gutērress arī apceļoja dažus postījumus Kijevā un tās apkārtnē.
USA Today pa tālruni:Pievienojieties Krievijas un Ukrainas kara kanālam, lai saņemtu atjauninājumus tieši savā tālrunī
Jaunākie sasniegumi:
► Iekšā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību birojs Piektdien viņš sacīja, ka kopš kara sākuma Ukrainā ir nogalināti 2899 civiliedzīvotāji. Birojs paziņoja, ka ievainoti vēl 3235 cilvēki.
Indonēzijas prezidents Joko Vidodo, kurš rīko pasākumu un šonedēļ runāja ar abiem līderiem, sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis novembrī apmeklēs G20 samitu Bali.
Desmitiem tūkstošu karavīru no NATO un citām Ziemeļatlantijas valstīm tuvāko nedēļu laikā piedalīsies vairākās militārajās mācībās visā Eiropā, Rietumvalstīm cenšoties atturēt no Krievijas agresijas.
Prezidents Džo Baidens ceturtdien lūdza Kongresu apstiprināt 33 miljardus dolāru drošības, ekonomikas un humānās palīdzības sniegšanai Ukrainai, kas liecina par pēdējo soli, kas liecina, ka ASV sniegs valstij ilgtermiņa atbalstu.
Ukrainas prokurori ceturtdien identificēja 10 Krievijas karavīrus, kas apsūdzēti zvērībās Kijevas Bučas priekšpilsētā, kas ir viens no galvenajiem kara uzliesmojumiem, kas palīdzēja mobilizēt Rietumu atbalstu Ukrainai.
Zelenskis saka, ka Krievijas spēki ir tuvojušies viņa sagūstīšanai, viņa ģimenei
Zelenskis karu ierakstīja no savām acīm padziļinātās intervijas laikā ar Žurnāls Timekurā sīki aprakstīti kara sākuma momenti, kas gandrīz noveda pie viņa un viņa ģimenes aresta.
Zelenskis runāja par vairākiem mēģinājumiem iebrukt prezidenta birojos Kijevā Krievijas iebrukuma sākumā. Viņš teica, ka kādā brīdī Krievijas triecienvienības ar izpletni metās pilsētā, lai notvertu vai nogalinātu viņu un viņa ģimeni.
“Pirms tās nakts tādas lietas bijām redzējuši tikai filmās,” žurnālam Time par notikušo stāstīja Zelenska personāla vadītājs Andrejs Jermaks.
Kremļa spēki vairākas reizes mēģināja iebrukt prezidenta kompleksā, un apsargi izmantoja visu, ko varēja atrast, lai aizsargātu teritoriju, tostarp izmantoja policijas barikādes un saplāksni, lai izveidotu barjeru.
Pirmajā kauju naktī ap Kijevu apsargi izslēdza apgaismojumu kompleksā un izdalīja triecienšautenes un jakas. Viņš stāstīja, ka krievi tajā vakarā divreiz mēģinājuši ielauzties teritorijā, kur atradās Zelenska sieva un bērni.
Kaujās Ukrainā gāja bojā bijušais ASV jūras kājnieks
Bijušais ASV jūras kājnieks gājis bojā, cīnoties kopā ar Ukrainas spēkiem, pēc viņa radinieku teiktā, tā ir pirmā zināmā ASV pilsoņa nāve, cīnoties karā pret Krieviju.
Viņa māte Rebeka Kabrera sacīja, ka 22 gadus vecais Villijs Džozefs Kansels tika nogalināts pirmdien, strādājot militārā līgumuzņēmumā, kas viņu nosūtīja uz Ukrainu. CNN. Anuls pievienojās jūras kājniekiem pēc Ņūburgas Brīvās akadēmijas absolvēšanas Ņujorkā un dienēja no 2017. līdz 21. gadam. Pavisam nesen viņš strādāja par korekcijas virsnieku Tenesī.
Kabrera stāstīja, ka viņas dēls piereģistrējies darbam pie privātā militārā darbuzņēmēja neilgi pirms kauju sākuma Ukrainā 24.februārī un esot piekritis doties uz Ukrainu. Viņa sacīja, ka viņš 12. martā devās uz Poliju, neilgi pēc tam iebrauca Ukrainā un karoja kopā ar vīriešiem no vairākām valstīm.
“Viņš gribēja doties, jo ticēja tam, par ko cīnās Ukraina, un gribēja būt daļa no tās, lai to tur ierobežotu, tāpēc viņš šeit nenāca, un varbūt mūsu amerikāņu karavīriem nebūtu jāiesaistās. tas,” viņa teica.
Kabrera sacīja, ka viņas dēla ķermenis nav atrasts.
Ziņojumi: Eiropas Savienība ir tuvu embargo noteikšanai Krievijas naftai
Eiropas Savienība ir bijusi tuvu Krievijas naftas importa aizlieguma noteikšanai saistībā ar nesenajām sankcijām pret Krieviju no 27 valstu bloka. The New York Times Un Washington Post Pieminēju piektdienu.
Laikraksts, atsaucoties uz vārdā nenosauktām ES amatpersonām un diplomātiem, norādīja, ka pakāpeniska aizlieguma apstiprināšana, visticamāk, tiks saņemta nākamās nedēļas beigās. Laikraksts “Washington Post” ziņoja, ka domstarpības turpināsies arī nedēļas nogalē, Vācijai iepriekš paužot signālu, ka šis solis ir vairāk piekritis. Tomēr nebija skaidrs, vai Ungārija tam piekritīs, ņemot vērā tās atkarību no Krievijas naftas, ziņo laikraksts.
ASV martā aizliedza Krievijas naftas importu kā daļu no plašas sankciju paketes, kuras mērķis bija izdarīt spiedienu uz Krievijas ekonomiku. ES valstis, lai arī sodīja Krieviju citos veidos, ir atturīgākas pārtraukt sakarus ar Krievijas enerģijas avotiem.
ANO Cilvēktiesību padomē nobalso par Krievijas aizstāšanu
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja nākamajā mēnesī Cilvēktiesību padomē rīkos balsojumu par valsti, kas nomainīs Krieviju pēc tam, kad nācija ir apturēta saistībā ar tās rīcību Ukrainā.
Asamblejas pārstāve Poļina Kubika sacīja, ka Čehija bija vienīgā kandidāte, kas balsos 10. maijā. Cilvēktiesību padomē ir 47 locekļi, kas sadalīti pa reģionālajām grupām, un alternatīvai Krievijai būs jānāk no Austrumeiropas.
Pēc viņa dalības padomē apturēšanas Krievijas vēstnieka vietnieks Genādijs Kuzmins paziņoja, ka viņa valsts izstāsies no padomes, ļaujot tai neatņemt novērotāja statusu cilvēktiesību organizācijā.
Mariupoles amatpersonas: dzīves apstākļi viduslaiku pilsoņiem
Ukrainas amatpersonas aplenktajā ostas pilsētā Mariupolē piektdien atkal brīdināja par smagajiem apstākļiem, ar kādiem saskaras civiliedzīvotāji.
Mērs Vadims Boičenko aicināja nekavējoties evakuēt atlikušos pilsoņus, jo dzīves apstākļi “tagad ir viduslaiki”.
Pilsētas dome brīdināja, ka, ja zem pilsētas drupām nebūs centrālā ūdens, notekūdeņu un bojājošos ķermeņu, var izplatīties tādas slimības kā holera un dizentērija.
Runājiet ar CNN No Azovstal tērauda rūpnīcas 36. Ukrainas atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris majors Serhijs Volins sacīja, ka nesen tika vērsta pret rūpnīcas lauka slimnīcu. Viņš sacīja, ka trūkst arī ūdens, pārtikas un medicīnas preču.
Ukraina atklāj pirmās apsūdzības kara noziegumos 8000 izmeklēšanā
Ukrainas varas iestādes atklāja Pirmās apsūdzības kara noziegumos ceturtdien tika izvirzītas Krievijas militārpersonām, jo ASV un citas valstis aizkulisēs strādāja, lai palīdzētu Kijevai vairāk nekā 8000 kriminālizmeklēšanas saistībā ar iespējamām zvērībām divus mēnešus ilgajā karā.
Pirmās apsūdzības apsūdz 10 Krievijas karavīrus civiliedzīvotāju sagrābšanā par ķīlniekiem un sliktu izturēšanos pret viņiem martā Kijevas priekšpilsētā Pošā. Krievijas armija Buču ieņēma mēnesi, un varas iestādes un aculiecinieki stāsta, ka pēc Krievijas izstāšanās pilsētas ielās tika atrasti masu kapi un līķi. Daži Bučas iedzīvotāji tika atrasti miruši ar šautām brūcēm un sasietām rokām aiz muguras.
– Džošs Maijers un Kims Helmgārds
Pilnu stāstu lasiet šeit:Ukraina atklāj pirmās apsūdzības kara noziegumos 8000 izmeklēšanā
Gaisa trieciens Kijevā izjauc relatīvu mieru
Krievijas uzbrukums Kijevai ceturtdien izraisīja relatīvu miera sajūtu Ukrainas galvaspilsētā, kur gaisa uzlidojumi lielā mērā ir ierobežoti, kopš Krievijas armija atkāpās un pārorientēja savu ofensīvu pret Ukrainas austrumiem.
Papildus ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutērreša vizītei Kijevā šonedēļ Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un ASV valsts un aizsardzības sekretārs Entonijs Blinkens un Loids Ostins šomēnes Ukrainas galvaspilsētā tikās ar Zelenski.
Pēc Krievijas uzbrukuma pilsētai šī mēneša sākumā Kijevas mērs Vitālijs Kļičko brīdināja iedzīvotājus, kuri aizbēga, kad kaujas saasinājās, neatgriezties pilsētā.
vairāk:“Jūs ar to netiksit vaļā”: Ukraina atklāj pirmās apsūdzības kara noziegumos 8000 izmeklēšanā
Krievija sāk triecienu gāzi pāri Ukrainai
Krievijas gaisa triecieni ceturtdien trāpīja mērķiem visā Ukrainā, raidot sprādzienu straumi no austrumiem uz rietumiem.
Papildus streikam Kijevā ziņots par sprādzieniem Buloņā rietumos, Čerņigovā netālu no Baltkrievijas robežas un Fastivā, galvenajā dzelzceļa mezglā uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas.
No otras puses, Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās galvenā uzmanība joprojām ir vērsta uz Krievijas ofensīvu Donbasa reģionā austrumos. Cīņas vissīvākās bija ap Lisičansku un Severodoņecku, un krievi mēģināja virzīties uz dienvidiem no Izijas uz Slovjansku, Aizsardzības ministrija teica izlūkdatu atjauninājumā.
Satelītu attēli liecina, ka Krievija izmanto delfīnus, lai aizsargātu jūras spēku bāzi
Krievija ir novietojusi apmācītus delfīnus pie ieejas lielajā ostā pie Melnās jūras, lai palīdzētu aizsargāt Kremļa jūras spēku bāzi, liecina jūras spēku analītiķa analizētie satelītattēli.
Aptuveni Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā pie ieejas Sevastopoles ostā, kas ir nozīmīgākā jūras spēku bāze Melnajā jūrā, bija izvietoti divi delfīnu aizgaldi, liecina fotogrāfijas.
Delfīnus var apmācīt veikt tādus uzdevumus kā neļaut ūdenslīdējiem neatklātiem iefiltrēties militārajā bāzē. Gan ASV, gan Krievijas militārpersonas ir apmācījušas jūras zīdītājus veikt šādus uzdevumus.
“Tas var novērst Ukrainas īpašo operāciju spēku iefiltrēšanos zemūdens ostā, lai sabotētu karakuģus,” trešdien ASV Jūras spēku institūta publicētajā rakstā rakstīja zemūdeņu analītiķis Hejs Satons.
– Marija Himenesa Moija
Tā kā Ukrainā izplatās terors, lielākā daļa pasaules Putinu nesoda
Kad pasaules līderi aprīļa sākumā nobalsoja par Krievijas sodīšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, diplomāti, kas pārstāv lielāko pasaules iedzīvotāju daļu, nostājās Maskavas pusē vai atteicās izvēlēties kādu pusi.
Saskaņā ar ASV TODAY veikto balsojuma analīzi aptuveni trīs ceturtdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvo valstī, kas neatbalsta ASV uzsākto pasākumu, kas apturēja Krievijas dalību augstākajā tiesību grupā. Katra valsts ieguva vienu balsi neatkarīgi no tās iedzīvotāju skaita, zemes masas vai bagātības. Vairāk lasiet šeit.
– Džoels Šenons
Piedalās: Associated Press
