Piektdien Krievija, atriebjoties par Eiropas Savienības sankcijām pret Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu, melnajā sarakstā iekļāva astoņas Eiropas Savienības amatpersonas.
Krievijas sarakstā ir iekļauti Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Deivids Sasoli un Vera Gurova, Eiropas Komisijas viceprezidente vērtību un pārredzamības jautājumos.
Eiropadomes priekšsēdētājs Čārlzs Mišels, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Lejena un Sasoli nosodīja Krievijas soli, sakot, ka tas ir “nepieņemami, tam nav juridiska pamatojuma un ir pilnīgi nepamatoti”.
Viņi paziņojumā paziņoja, ka Maskavas uzvedība ir “jaunākais pārsteidzošais pierādījums tam, kā Krievijas Federācija ir izvēlējusies konfrontāciju ar Eiropas Savienību, nevis piekrīt labot mūsu divpusējo attiecību negatīvo gaitu”.
“Eiropas Savienība patur tiesības veikt atbilstošus pasākumus, reaģējot uz Krievijas varas iestāžu lēmumu,” teikts paziņojumā.
Krievijas Ārlietu ministrija apsūdzēja Eiropas Savienību mēģinājumos sodīt Maskavu par tās “neatkarīgo ārpolitiku un iekšpolitiku” un mēģināja ierobežot tās attīstību ar “nelikumīgiem ierobežojumiem”. Viņš īpaši pieminēja Eiropas Savienības sankcijas, kas martā tika noteiktas sešām Krievijas amatpersonām.
“Visi mūsu priekšlikumi atrisināt problēmas starp Krieviju un Eiropas Savienību, izmantojot tiešu profesionālu dialogu, ir pastāvīgi ignorēti vai noraidīti,” sacīja ministrija.
Eiropas Savienības sankcijas ir vērstas pret Navaļnija cietumā iesaistītajām Krievijas amatpersonām, Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārliecinātajiem pretiniekiem un kritiķiem. Navaļnijs tika arestēts janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš piecus mēnešus atveseļojās pēc saindēšanās ar nervu gāzi, kuru vainoja Kremlī – apsūdzības, kuras Krievijas amatpersonas noraida. Eiropas laboratorijas ir apstiprinājušas, ka Navaļnijs ir saindēts.
Februārī Navaļnijam piesprieda divarpus gadu cietumsodu par nosacītu sodu pārkāpšanu, atrodoties Vācijā. Lēmums izrietēja no 2014. gada pārliecības par piesavināšanos, kuru Navaļnijs noraidīja politisku iemeslu dēļ.
Krievija noraidīja ASV un Eiropas Savienības kritiku par Navaļnija cietumu un Krievijas apspiestos protestus, kas aicināja viņu atbrīvot, kā iejaukšanos tās iekšējās lietās.
Spriedze Navaļnija dēļ saasināja Krievijas attiecības ar Rietumiem, kuras pēc Aukstā kara pēc Krievijas aneksijas Krimā 2014. gadā pasliktinājās līdz viszemākajam līmenim. Krievija 2014. gadā anektēja Krimu Ukrainā. Šīs attiecības vēl vairāk saspīlēja ASV un Eiropas Savienības apsūdzības par Maskavas iejaukšanos vēlēšanās un pirātisma uzbrukumus.
Krievijas sankciju sarakstā ir arī Igaunijas valodas inspekcijas vadītājs Elmārs Tomosks. Ivars Apoliņš, Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes prezidents; Māris Paltencs, Latvijas Valsts valodas centra direktors; Žaks Mejers ir Francijas deputāts un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas loceklis. Galvenais prokurors Jergs Raubahs, Berlīne; Un Asa Skota, Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras aizsardzības, ķīmiskās un bioloģiskās drošības vadītāja.
___ Asociētais preses rakstnieks Samuels Petrjins Briselē sniedza savu ieguldījumu šī ziņojuma sagatavošanā.
