Krievi Latvijā pēc valodas likuma pieņemšanas lūdz Maskavu “nepalīdzēt”.

Etniskie krievi veido aptuveni trešo daļu no valsts iedzīvotājiem aptuveni 1 900 000. No tiem aptuveni 50 000 Krievijas pilsoņu dzīvo Latvijā.

Nepieciešamība nokārtot eksāmenu attieksies tikai uz Krievijas pilsoņiem, un arī tad ne uz visiem. Tas ir obligāts cilvēkiem, kuri iepriekš ir atteikušies no pilsonības jeb “nepilsoņiem”, proti, cilvēkiem, kuri vispirms nav naturalizējušies.

Daudzi cilvēki, kuri atteikušies no Latvijas pilsonības par labu krievietei, to izdarījuši, lai dotos priekšlaicīgā pensijā, vēsta Latvijas ziņu aģentūra LSM, jo Latvija pakāpeniski paaugstinājusi pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, savukārt Krievija saglabājusi pensionēšanās vecumu sievietēm 55 un 60 gadus. sievietes. vīriešiem.

Krievija 2018. gadā nedaudz paaugstināja savu pensiju, taču šis solis tika uzņemts ar milzīgu sabiedrības neapmierinātību, un palielinājums bija mazāks, nekā sākotnēji plānots.

Tagad, kā norāda LSM, daļa no pilsonības maiņas lēmumu pieņēmējiem ziņo, ka jūt, ka tiek “sodīti”. Taču valodas likums pieļauj atbrīvojumu arī vecuma vai invaliditātes dēļ.

Tas nozīmē, ka likums galu galā attiecas uz aptuveni 18 000 cilvēku, no kuriem puse jau bija reģistrējušies eksāmeniem līdz marta beigām. Eksāmeni sākās aprīlī.

Nav jau tā, ka eksāmens būs īpaši grūts tiem, kas ir pacentušies vismaz pamēģināt apgūt latviešu valodu. Eksāmens ir jānokārto A2 līmenī, vienā no diviem līmeņiem, kas raksturo iesācēju valodas prasmes.

A2 prasa, lai indivīds “saprastu bieži lietotos teikumus un izteicienus, kas saistīti ar visnozīmīgākajām jomām”, “sazināties par vienkāršiem, ikdienišķiem uzdevumiem, kuriem nepieciešama vienkārša un tieša informācijas apmaiņa par pazīstamiem un ierastiem jautājumiem” un “apraksta vienkāršā izteiksmē. viņu fona un tiešās vides aspekti, kā arī jautājumi jomās, kas ir tūlītējas vajadzības.

Vai eksāmena nenokārtošana ir iespēja?

Krievijas pilsoņiem līdz septembra sākumam jāiesniedz pierādījums par valodas prasmi vai jāzaudē pastāvīgās uzturēšanās atļauja un jāpamet valsts pēc 2. decembra, ja vien viņi nav sekmīgi pieteikušies pagaidu uzturēšanās atļaujai.

Ingmārs Ļudaka, kurš vada Saeimas Migrācijas jautājumu komiteju, pauda cerību, ka eksāmenu nesekmīgos deportēt nevajadzēs, taču vienlaikus viņš aicināja Krievijas pilsonības īpašniekus pielāgoties Latvijas valsts prasībām.

Bijušais aizsardzības ministra vietnieks Viko Spoletis bija mazāk diplomātisks un žēlojās, ka Latvijas valstij ir jārūpējas par Latvijas pilsoņiem, un “lietas, kas skar Krievijas pilsoņus, ir Krievijas jautājums”.

“Pilsonība nav apakšveļa, kuru var novilkt un uzvilkt citādu,” sacīja Spoletis, piebilstot, ka tiem, kas atteikušies no Latvijas pilsonības, ir jāsastopas ar savas izvēles sekām. un “mācieties valodu, un, ja viņi to nedara, viņiem jābrauc uz Krieviju.”

Latviešu dzimtene uz krieviem “dzimtene”

Savu viedokli publiskoja Krievijas Federācijas Valsts dome, kas izplatīja paziņojumu “Par Baltijas valstu vadības nomācošās politikas nepieļaujamību pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem”.

Bet pēc “atbrīvošanas”, ko piedzīvoja krievvalodīgie Austrumukrainas un Dienvidukrainas iedzīvotāji pēc pilna mēroga Kremļa iebrukuma, desmitiem Krievvalodīgie latvieši 29.aprīlī Rīgā pie Krievijas vēstniecības rīkoja mītiņu, aicinot Krieviju “neaizsargāt viņus”.

Mūsu izvēle ir Eiropa, mūsu ceļš ir demokrātija, mūsu dzimtene ir Latvija. Dievs, svētī Latviju! 💙🇱🇻

📸 Sergejs Kaļiņins pic.twitter.com/u9e5A28Xt6

– Mārtiņš Levuškāns 🇱🇻🫶🇺🇦 (levuskans) 2023. gada 29. aprīlis

Mītiņu organizēja biedrība Latvijas Krievu balss. Klātesošie pacēla Latvijas, Eiropas Savienības un Ukrainas karogus, kā arī krievu valodā rakstītus banerus un plakātus. “Mums vajadzīga Eiropa, nevis miers / krievu pasaule” (“Mir” krievu valodā ir divējāda nozīme), “Latvija ir dzimtene, Krievija ir okupants”, “Nebāž degunu Latvijā”, “ Rokas nost no mūsu valsts”.