Krievi kārto valodas pārbaudi, lai izvairītos no izraidīšanas no Latvijas

Staļina stila debesskrāpī, kas dominē Latvijas galvaspilsētas panorāmā, desmitiem gados vecāku krievu gaida, lai kārtotu latviešu valodas pamatpārbaudi, lai apliecinātu lojalitāti valstij, kurā viņi dzīvo gadu desmitiem.

Satvēruši sarkanās Krievijas pases, dalībnieki, pārsvarā sievietes, pēdējā brīdī izlasīja savas piezīmes apskatam, baidoties, ka neveiksmes gadījumā viņus izraidīs no Baltijas valsts.

Runāt krieviski, nevis latviešu valodā vēl nebija problēma, taču karš Ukrainā mainīja ainu. Vēlēšanu kampaņā pērn dominēja nacionālās identitātes un drošības problēmas.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitris Trofimovs sacīja, ka valdība tagad pieprasa valodas pārbaudi 20 000 valsts iedzīvotāju ar Krievijas pasēm, galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem un sievietēm, jo ​​bažas rada Krievijas pilsoņu lojalitāte.

“(Ja mani izsūtīs), man nebūs kur iet, es šeit dzīvoju 40 gadus,” pēc pēdējās nodarbības Latvijā privātskolā Rīgas centrā sacīja Valentīna Sevastjanova (70), bijusī angļu valodas skolotāja un Rīgas gide. . Gatavs, kad viņa kārto eksāmenu.

“2011. gadā es paņēmu Krievijas pasi, lai viegli apciemotu savus slimos vecākus Baltkrievijā. Tagad viņi ir prom.”

Sevastganova piedalījās 11 sieviešu klasē, vecumā no 62 līdz 74 gadiem, intensīvā trīs mēnešu kursā. Abi Krievijas pasēm pieteicās pēc neatkarīgās Latvijas atgriešanās 1991.gadā no Padomju Savienības pelniem.

Tas nodrošināja viņiem tiesības doties pensijā 55 gadu vecumā, pensiju no Krievijas un bezvīzu ceļošanu uz Krieviju un Baltkrieviju.

Bet pēc tam, kad Krievija pagājušā gada februārī iebruka Ukrainā, Latvija slēdza Krievijas televīzijas kanālus, sagrāva Padomju Savienības Otrā pasaules kara pieminekli un tagad strādā, lai likvidētu izglītību krievu valodā.

Tas daudziem Latvijas krieviem, kas veido aptuveni ceturto daļu no 1,9 miljoniem iedzīvotāju, ir radījis sajūtu, ka viņi varētu zaudēt savu vietu sabiedrībā, kur gadu desmitiem bija pieņemama runāt tikai krieviski.

Trofimovs sacīja, ka Krievijas pilsoņiem, kas jaunāki par 75 gadiem, kuri līdz gada beigām nenokārtos pārbaudījumu, tiks dots saprātīgs laiks, lai izbrauktu. Ja viņi neaizbrauks, viņiem var draudēt “piespiedu izlikšana”.

“Viņi nolēma brīvprātīgi iegūt nevis Latvijas, bet citas valsts pilsonību,” viņš teica. Viņš sacīja, ka pārbaude bija nepieciešama, jo Krievijas varas iestādes savu iebrukumu Ukrainā pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt Krievijas pilsoņus ārvalstīs.

“Manuprāt, mācīties latviešu valodu ir pareizi, taču šis spiediens ir nepareizs,” sacīja Sevastjanova.

“Cilvēki dzīvo krievu vidē. Viņi runā (tikai) ar krieviem. Kāpēc ne? Tā ir liela diaspora,” viņa sacīja. “Ir krievvalodīgo darba vietas. Ir krievu avīzes, TV un radio. Veikalos un tirgos var runāt krieviski – latvieši viegli pāriet uz krievu valodu.”

Lai nokārtotu pārbaudījumu, viņiem ir jāsaprot latviešu valodas pamatfrāzes un jārunā vienkārši teikumos, piemēram, “Es gribētu vakariņot un izvēlētos zivis, nevis gaļu,” sacīja Latvijas Tautas izglītības centra vadītāja Ļene Voroņenko. kas veic pārbaudes.

“Man patīk mācīties valodas, un biju gaidījis, ka pensijā iemācīšos franču valodu. Bet tagad tā vietā mācos latviešu valodu. Nu – kāpēc gan ne?” sacīja Sevastganova.

(Šis stāsts ir pārfrāzēts, lai teiktu Demetrij, nevis Demetrius, 4. punktā)

(Vāka) Autori Andreass Sitass un Jānis Laizāns, Rediģēja Krisztina Than un Allison Williams

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.