Korupcijas novēršanas un korupcijas apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūru sākt bijušā Latvijas Bankas prezidenta Elmāra Remševi kriminālvajāšanu par viņa mēģinājumiem iegūt nepatiesas liecības.
Paziņojumā presei KNAB skaidroja, ka ir lūdzis Ģenerālprokuratūru saukt pie atbildības privātpersonu par iespējamiem nepatiesas liecības organizēšanas mēģinājumiem un citu personu piespiest citu personu sniegt nepatiesas liecības.
KNAB kriminālprocesu uzsāka 2021. gada 14. jūnijā.
Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi atklāj, ka privātpersona pēc citas personas norādījuma, iespējams, piespiedusi citu personu sniegt nepatiesas liecības. Persona ir daudzkārt mēģinājusi piespiest citu personu atteikties no iepriekšējās liecības un aizstāt to ar jaunu, kas ir izdevīga tiesājamajai personai. Attiecīgajam lieciniekam tika piedāvāta finansiāla atlīdzība par nepatiesām liecībām.
Lieta par liecinieka kukuļošanas mēģinājumu jau tiek izskatīta. Pirmstiesas izmeklēšana šajā lietā tika veiksmīgi pabeigta 2018. gada 18. jūnijā. Kriminālprocess ir nepieciešams divām personām: bijušajam Latvijas Bankas prezidentam un privātpersonai, apstiprināja KNAB.
“Piespiest liecinieku sniegt nepatiesas liecības apmaiņā pret finansiālu labumu ir stingri aizliegts. Šādi noziegumi kavē varas iestāžu darbu un apgrūtina vainīgo saukšanu pie atbildības, ”saka KNAB viceprezidente izmeklēšanas lietās Anita Serole.
Kā ziņots iepriekš, 20.augustā KNAB veica kratīšanu Rimšēvja mājās. Viņa advokāts Normonds Duzjevskis iepriekš teica, ka kriminālprocess ir sākts, jo tiek turēts aizdomās Remsevis un vēl viena persona, vārdā Juta. [Uģis Tabors] Advokāts, iespējams, tikās un apsprieda veidus, kā piesaistīt bijušo akcionāru Trasta Kommersbanka Igors Buimisters atteikties no savas iepriekšējās liecības un liecināt vēlreiz – par labu Rimšvim.
Bumeisters bija viens no galvenajiem apsūdzības lieciniekiem. Tomēr nesen buimististi nomira.
Duļevskis apgalvo, ka Buimisters vairākkārt mēģinājis sazināties un provocēt Rimšvi. No otras puses, Remsevis “pilnībā apzinās, ka neviens nemaksās, lai tīši atsauktu nepatiesu liecību un liecinātu par patiesību”. Tāpēc šīs provokācijas neizdevās, sacīja aizstāvības advokāti.
Kā ziņots iepriekš, 2018. gada februārī KNAB aizturēja Remsevi un uzņēmēju Māri Martinsonu.
Un Remseviču apsūdz kukuļdošanā, bet Martinsonu – kukuļdošanas akta apstiprināšanā.
Ģenerālprokurors, kas pārrauga šo lietu, Viorica Jirgina iepriekš sacīja, ka KNAB lietu ierosināja pēc Trasta komercbankas pārstāvjiem. Abi iepriekš bija šajā lietā aizdomās turamie, taču tika atbrīvoti no kriminālatbildības, jo atzina savu vainu un tieši viņi brīvprātīgi ziņoja par attiecīgo noziegumu. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no vasaraTie ir Viktors Zemmelis un Igors Bemesters.
Iepriekš Jergina, līdzstrādniece Trasta Kommersbanka Viņa 2010. gadā vērsās pie Rimšēviča ar lūgumu pēc palīdzības Finanšu un kapitāla tirgus komitejā (FKTK). Apmaiņā pret palīdzību Rimšvim tika piedāvāts apmaksāts brauciens uz Kamčatku. Tas pats akcionārs un vēl viens 2012. gadā atkal vērsās pie Rimšvja ar lūgumu vēlreiz tikt galā ar FKTK. Kā pirmo iemaksu Rimšēvis lūdza 500 000 eiro izmaksāt gadījumos, kad puse no tiem bija jāmaksā iepriekš un, no otras puses, kad FKTK pieņēma “pareizo” lēmumu.
Prokurors iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada darījuma Remsevičs veica vairākas konsultācijas Trasta Kommersbanka Līdzstrādnieks cenšas ietekmēt FKTK lēmumu. Konsultācijas tika sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās. Tomēr, lai gan Rimšēvis varēja ietekmēt FKTK lēmumu pieņemšanas procesu, kā rezultātā tika pieņemti Trasta KommersbankaBija arī lēmumi, kas bankai nebija izdevīgi.
Gergena arī paskaidroja, ka Rimšēvis saņēma tikai 250 000 eiro.
Pēc prokurora teiktā, Martinsons spēlēja starpnieka lomu – saņēma 10% no kopējās kukuļa summas.
Prokurors piebilst, ka kukuļdošana izdarīta, izmantojot naudu.
