Radio Latvija 14. septembrī ziņoja, ka Latvijas kokrūpniecība nesen izsauca trauksmi, ka bankas Latvijā ir pārlieku piesardzīgas attiecībā uz darījumiem ar Baltkrieviju un darījumu palēnināšanu.
Baltkrievija ir nozīmīgs izejvielu piegādātājs Latvijas kokrūpniecībai. Kristaps Klaus, uzņēmuma izpilddirektors Latvijas Meža nozares federācijaPiemēram, pērn no Baltkrievijas tika ievesti 600 tūkstoši kubikmetru paneļu. Šogad apjomi strauji pieauga, un pirmajā pusgadā tika importēts gandrīz pusmiljons kubikmetru.
“Mēs to galvenokārt izmantojam tālākai apstrādei, jo no Baltkrievijas mēs pērkam dēļus ar diezgan zemu apstrādes līmeni, pat neizžāvētus. Un Latvijā mēs tos žāvējam, konservējam, šķirojam, ūdensnecaurlaidīgi un eksportējam tālāk, “viņš paskaidroja.
Oficiāli noteiktās ES sankcijas pret Baltkrieviju arī rada neērtības tirgotājiem, bet ne tik daudz kā Latvijas bankas, kuras pret Baltkrievijas tirgotājiem izturas piesardzīgi.
“Un tad risinājums, ko atrod daudzi uzņēmumi, jo šī nav pirmā reize, kad Latvijas finanšu sistēma ir bijusi daudz mazāka. vēlme riskēt No citām valstīm konti tiek atvērti citās valstīs, piemēram, Polijā. Pēc tam Polijai ir atļauts veikt šos darījumus ar Baltkrieviju. [..] Mēs nekādā veidā neapgalvojam, ka sankcijas pret Baltkrieviju ir nepietiekamas. Taču nav pareizi, ja vietējās bankas to ievērojami paplašina vai stiprina. ”
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atzīmēja, ka tirdzniecības apjoms ar Baltkrieviju samazinās. Aģentūras direktora vietniece Evita Strubkaja sacīja: “Mēs to redzam arī statistikā, ka ekonomiskā sadarbība piedzīvo nelielu lejupslīdi, kā arī ir grūti veikt banku darījumus. Lai gan nav oficiālu ierobežojumu darījumiem ar Baltkrievijas bankām. Viņa sacīja, ka bankas Latvijā, kurām pašām nav aizliegts veikt darījumus ar Baltkrieviju, rīkojas piesardzīgi, un to mēs jūtam.
Strubkaja skaidroja, ka banku stingrie noteikumi tika apstrīdēti pērn, kad LIAA uzsāka investīciju kampaņu, lai piesaistītu investīcijas no Baltkrievijas.
Tomēr Latvijas Finanšu asociācijas valdes locekle Laima Litila sacīja, ka piesardzība ir objektīva.
Viņa skaidroja, ka Baltkrievijas varas iestāžu attiecības ar uzņēmumiem ir ļoti ciešas, tāpēc banku pienākums ir nodrošināt, lai aktīvi nenonāktu sankcionēto personu rokās.
Latvijas Finanšu asociācija aicināja uzņēmējus, kuri izjūt nepamatotus ierobežojumus, vērsties pie regulatora, lai izskatītu katru gadījumu. Tikmēr mežsaimniecības nozare, kas pērn no kaimiņvalsts importēja materiālus 177 miljonu eiro vērtībā, brīdināja, ka nepamatota apstāšanās var novest pie tā, ka Lielbritānija kā galvenais preču galamērķis sāks kokmateriālu importu no Baltkrievijas tieši un bez tās. radot pievienoto vērtību Latvijā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
