Ko Īrijai nozīmē dalība ESA?

Kopš pievienošanās Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) 1975. gadā Īrijas rūpniecība un pētniecības grupas ir palīdzējušas veidot Eiropas kosmosa programmu un ir izveidojušas reputāciju kā novatorisku kosmosa tehnoloģiju līderi.

Eiropas aģentūra darbojas kā vārteja uz kosmosu savām dalībvalstīm, ir otrā vieta pēc NASA, kad runa ir par izdevumiem kosmosā, un tā ir nozīmīga Starptautiskās kosmosa stacijas līdzdalībniece.

Tomēr, neraugoties uz šiem un daudziem citiem centieniem, EKA loma mūsdienu kosmosa sacensībās bieži vien ir punduris ar lielajām personībām, kas palīdzējušas nozari komercializēt.

Eiropas Kosmosa aģentūra ir unikāla organizācija, ņemot vērā, ka 22 dalībvalstis sadarbojas ar to, ka tām ir savas nacionālās kosmosa aģentūras un programmas.

Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Jozefs Asbahers nesen apkopoja lietu Aģentūras darba kārtība Nākamo četru gadu laikā ar piecām prioritātēm, kuru mērķis ir palielināt Eiropas lomu kosmosa ekonomikā un nostiprināt aģentūru kā līderi kosmosa nozarē.

Aģentūras gada budžetu, ko veido 22 dalībvalstis, veido lielā mērā paļaušanās uz dalībnieku iemaksām, kas gadu gaitā nepārtraukti pieaug. Šogad budžets ir 6,49 miljardi eiro.

Īrijas ikgadējais ieguldījums aptuveni 20 miljonu eiro apmērā veido tikai 1% no kopējā budžeta, taču sacīja EKA vadītājs Pjēro Mesina žurnāls Īrija ir labs piemērs tam, kā maza valsts var ļoti aktīvi attīstīt savu kosmosa nozari.

Avots: EKA

Ap to tiek vērtēta globālā kosmosa ekonomika 357,7 miljardi eiro Un dalībvalstīm, kuras vēlas nopelnīt no strauji augošā tirgus, viņš saka, ka tas viss ir saistīts ar pareizā līdzsvara atrašanu starp investīciju palielināšanu Eiropas Kosmosa aģentūrā un vietējā kosmosa sektora kopšanu.

“Šķiet, ka Īrija salīdzinājumā ar citām valstīm izmanto soli pa solim pieeju, taču, manuprāt, pozitīvi, ka Īrija nevēlas lieko svaru,” sacīja Mesina. žurnāls.

Īrijā šobrīd ir vismaz 34 uzņēmumi kosmosa nozarē (vairāk par Īrijas lomu kosmosa sacensībās varat lasīt šeit), bet cik svarīga mūsu dalība ESA ir bijusi gadu gaitā?

Un ko sagaida nākotne?

Pirmkārt, kas ir ESA?

Pirms Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) Eiropā bija Eiropas Kosmosa izpētes organizācija (ESRO), kas tika dibināta, pastiprinoties kosmosa sacensībām 1964. gadā. Līdz 1975. gadam ESRO apvienojās ar citu aģentūru – Eiropas Attīstības palaišanas organizāciju, lai izveidotu aģentūru. mums ir šodien.

Pašreizējās dalībvalstis ir Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Spānija, Zviedrija, Šveice un ASV . valstība.

Pamatojoties uz līgumiem ar Eiropas Kosmosa aģentūru, arī Kanāda, Latvija, Slovēnija un Lietuva ir tiesīgas pilnībā piedalīties programmās, kuras pārvalda EKA Izglītības birojs.

Apvienošanās, iepriekš koncentrējoties uz bezpilota lidojumiem kosmosā un zinātnisko datu vākšanu, nozīmēja, ka Eiropas Kosmosa aģentūras uzdevums tagad ir izveidot neatkarīgu Eiropas palaišanas sistēmu. Vēl viena apvienošanās priekšrocība bija tās kosmosa osta – Gviānas Kosmosa centrs – uz ziemeļiem no ekvatora Kourou, Franču Gviānā. Tā atrašanās vieta ir ideāla satelītu izvietošanai orbītā.

Jaunās palaišanas iespējas radīja smagā svara raķeti, kas pazīstama kā Ariane 1.

Kopš tās pirmās palaišanas 1973. gadā ir bijušas sešas Ariane raķetes versijas, taču pirmās Ariane raķetes novatoriskais dizains nozīmēja, ka tā spēj nosūtīt divus satelītus vienlaicīgi orbītā, galu galā ietaupot ESA naudu.

Meitas uzņēmums Arianespace 1980. gadā pārņēma ikdienas Ariane programmas palaišanu, kļūstot par pirmo komerciālo palaišanas uzņēmumu. Kopumā viņi palaida 987 satelītus, bet pēdējos gados SpaceX un Elons Musks tos komerciāli ir izpūtuši no ūdens.

Kopš tā laika Eiropas Kosmosa aģentūra ir lidojusi ar komētām, katalogizējusi zvaigznes, atradusi tonnas eksoplanētu, riņķojusi orbītā un pētījusi Marsu, Venēru un Sauli, un nolaidusies uz Saturna mēness Titāna. Viņi ir izmērījuši visu veidu gamma starus un magnētiskos laukus un sadarbojušies ar NASA daudzos projektos, ieskaitot slaveno Habla teleskopu.

Vienā no ievērojamākajām misijām viņi desmit gadus ir apmetuši zondi ap Saules sistēmu, veicot uzlabotus gravitācijas palīgmanevrus pirms nolaišanās uz komētas.

Nākotne būs mazāk aizraujoša. Dažu nākamo gadu laikā Eiropas Kosmosa aģentūra plāno pētīt tumšo matēriju, meklēt vairāk eksoplanētu, apbraukt Merkūru ar divām zondēm vienlaicīgi, nolaist roveri uz Marsa, meklēt dzīvību Jupitera ledus pavadoņos un palaist Habla pēcteci – Džeims Vebs . Kosmosa teleskops, ko īru zinātnieki arī palīdzēja uzbūvēt.

Karoga atgriešanās

Dalībvalstu ieguldījumi attiecas uz galvenajām kategorijām. Pirmais ir finansēt obligātās EKA programmas, piemēram, pētījumus par tehnoloģiju pētījumiem, informācijas sistēmām un mācību programmām.

The EKA zinātnes programma Tā ir vienīgā obligātā aģentūras dalības sastāvdaļa, taču ir “jānodrošina, lai zinātnieku aprindās tiktu nodrošināti vislabākie iespējamie instrumenti, lai saglabātu Eiropas efektivitāti kosmosā”.

Programmas ietvaros pērn tika piešķirti 1,5 miljoni eiro, lai atbalstītu pētījumus Īrijas institūtos un universitātēs.

Otrais ir vērsts uz vairākām papildu programmām, piemēram, nesējraķešu izstrādi, palaišanas tehnoloģiju, sakaru izpēti un attālo izpēti.

Obligāto iemaksu nosaka dalībnieka IKP, taču valdības var izvēlēties, kurām izvēles programmām tiks atvēlēta daļa no viņu finansējuma.

Aģentūru pārvalda valde, kas sniedz politikas pamatnostādnes, ar kurām Eiropas Kosmosa aģentūra izstrādā Eiropas Kosmosa programmu. Katrai padomē pārstāvētajai dalībvalstij ir viena balss neatkarīgi no tās lieluma vai finansiālā ieguldījuma.

Profesors Pīters Galahers, DIAS Astrofizikas katedras vadītājs, gadu gaitā ir strādājis ar Eiropas Kosmosa aģentūru daudzos amatos. Viņš bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) Saules sistēmas darba grupas loceklis (2007-2009) un bija Eiropas Kosmosa aģentūras Kosmosa zinātnes padomdevējas komitejas loceklis (2017-2019).

Šajās komitejās EKA izraudzītie eksperti izskata zinātnisko misiju priekšlikumus un nosaka, kuras kosmosa misijas/amatniecību finansēs EKA.

“Ir ļoti aizraujoša loma redzēt, kā visas lieliskās idejas nāk no Eiropas zinātniekiem un mēģināt noteikt, kura no tām ir labākā,” sacīja Galahers. žurnāls.

ESA piedāvā arī prakses iespējas studentiem, kuri Īrijā nav pieejami. Dublina Universitātes koledžas fizikas profesore Laurena Hanlona sāka savu karjeru kā zinātniskā līdzstrādniece Eiropas Kosmosa aģentūrā, kuras laikā viņa pati pārliecinājās, ka zinātniskajai atdevei, ko iegūstam no dalības, ir “neizmērojama ietekme”.

“Visi uzdevumi, pie kuriem strādāju, izmantojot ESA, ļāva mums piekļūt pasaules klases datiem no satelītiem, kurus mūsu studenti varēja izmantot savos darbos, studijās, maģistrantūrā utt.,” Sacīja Hanlons.

“Jums ir pasaules vadošā aģentūra, no kuras mēs varam piekļūt datiem. Pat ja jūs neveidojat rīkus vai kaut ko citu, dati kādā brīdī kļūst brīvi un jūs varat tos brīvi izmantot.”

Profesors Hanlons pašlaik vada UCD komandu, kas strādā pie pirmā īru radītā satelīta palaišanas. ESA programma Fly Your Satellite.

Profesors Galahers uzskata, ka valsts ir tikai saskrāpējusi virsmu tam, ko mēs varam dot ieguldījumu Eiropas Kosmosa programmā un ko mēs varam atgūt.

“Viena no EKA lomām ir palīdzēt inovācijām notikt valstīs un stimulēt to tehnisko produktu izaugsmi, kas nāk no EKA mijiedarbības. Ir jēga šo mijiedarbību veikt no komerciālā viedokļa,” sacīja Galahers.

uzticamības zīme

Kad runa ir par naudas atdevi, aģentūra darbojas, pamatojoties uz ģeogrāfisko ienesīgumu, kas būtībā nozīmē, ka jūs saņemat atpakaļ EKA ielikto līgumu veidā – proporcionālu darījumu.

Dalībvalstis tādā vai citādā veidā atgūs savu ieguldījumu, izsolot par kosmosa programmu rūpnieciskajiem līgumiem. Tā kā Īrijas ikgadējais ieguldījums ir tik mazs salīdzinājumā ar citiem, finansējums pareizajām izvēles programmām ir būtisks.

Šeit ienāk Enterprise Ireland. Tā sadarbojas ar jaunizveidotiem Īrijas uzņēmumiem un MVU, lai palīdzētu tiem izstrādāt produktus un pakalpojumus augošajam kosmosa tirgum, un, protams, lai nodrošinātu šos ienesīgos savienojumus no Eiropas Kosmosa aģentūras.

Tonijs Makdonalds, Enterprise Ireland kosmosa programmas direktors žurnāls Lai gan EKA līgumi ir finansiāli svarīgi Īrijas kosmosa nozarei, uzticamība, kas rodas darbā ar EKA, ir nenovērtējama.

“EKS ir galvenā nozīme kosmosa industrijā Īrijā, jo mums nav nacionālās kosmosa nozares, tāpēc vienīgais veids, kā kvalificēt tehnoloģiju Īrijas uzņēmumiem, ir ESA,” skaidro Makdonalds.

“Tam ir resursi, iespējas un zināšanas, lai palīdzētu uzņēmumiem kvalificēties un attīstīt savas tehnoloģijas kosmosa tirgum.”

Pēc MacDonald domām, reālā ieguldījumu atdeve rodas, kad nozares izstrādā ESA tehnoloģijas, kvalificē tās lidojumiem kosmosā un pēc tam komercializē kosmosa tirgum.

“Tas ir kā goda zīme par uzticamību, ko jūs ienesat tirgū,” viņš teica.

“Ja uzņēmums, piemēram, vēlas pārdot satelītu rūpnīcai Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Āzijā, tam ir nepieciešama uzticamība, un tam ir jāpierāda klientam, ka tehnoloģija ir pierādījusi savu efektivitāti kosmosa vidē. Tas nozīmē, ka ir jādarbojas saskaņā ar noteiktām veiktspējas prasībām, bet arī jānosaka uzticamības standarti.

Jums tas ir jāpārbauda maksimāli: jo, ja jūs ievietojat aparatūras gabalu orbītā un tas neizdodas, jūs acīmredzot nevarat uzkāpt un salabot. Jums ir jāparāda klientam, ka šis produkts, šī tehnoloģija ir ļoti uzticama. Tāpēc vienīgais veids, kā to izdarīt Īrijas uzņēmumiem, ir to pārbaudīt un kvalificēt, izmantojot EKS.

“Un tas tiešām ir ROI avots.”

Atbalstot mūsu ieguldījumus 20 miljonu eiro apmērā, 28 Īrijas uzņēmumi pagājušajā gadā saņēma EKA atbalstu – ar līgumiem par kopējo summu 11,5 miljoni eiro.

Turpmāk uzņēmuma “Enterprise Ireland” stratēģiskais mērķis ir iestāties par to, lai vairāk līdzekļu tiktu ieguldīti papildu EKA programmās, kas saistītas ar citiem tirgiem, piemēram, medicīnas ierīcēm vai telekomunikācijām, ko bieži dēvē par gala tirgu.

Mēs ierobežotos ieguldījumus koncentrējam uz stratēģiskām prioritātēm. Šīs stratēģiskās prioritātes palīdz Īrijas uzņēmumiem – galvenokārt MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem – ieviest tehnoloģiskos jauninājumus kosmosa tirgū. “

Pēdējā gada laikā viņš teica, ka nekas neliecina par izaugsmes palēnināšanos gan Īrijas lejupējā, gan lejupējā tirgū: “Šī izaugsme ir vēl viena goda zīme, ņemot vērā, ka Īrijas sākuma vieta atšķīrās no lielākajām dalībvalstīm, kur mums bija jāsadarbojas kas mums bija. “

“Un mums bija ļoti inovatīvi tehnoloģiju uzņēmumi, kas bija ļoti labi tādās jomās kā elektronika, fotonika materiālos programmatūrā. Uzņēmumam Ireland Ireland tas bija saistīts ar šo tehnoloģiju jauninājumu ieviešanu un pārliecināšanos, ka tie darbojas atbilstoši veiktspējas un uzticamības standartiem ko prasīja kosmosa tirgus. ”

Tā kā paredzams, ka globālais kosmosa tirgus līdz 2050. gadam būs 1,2 triljonu eiro vērts, Makdonalds uzskata, ka ir jēga palielināt Īrijas ieguldījumu Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Šo darbu līdzfinansē Journal Media un Eiropas Parlamenta grantu programma. Jebkuri šajā darbā paustie viedokļi vai secinājumi ir autora. Eiropas Parlaments nepiedalās un neuzņemas atbildību par projekta publicēto redakcionālo saturu. Plašāku informāciju skatiet šeit.