Ķīnas diplomāta Lu Šai izteikumi, apšaubot bijušo padomju valstu juridisko statusu un Ukrainas suverenitāti pār Krimu, izpelnījušies Eiropas valdību sašutumu, vēsta britu laikraksts The Guardian. finanšu laiki.
Igaunija, Latvija un Lietuva plāno pirmdien, 24.aprīlī, izsaukt Ķīnas diplomātus pēc tam, kad vēstnieks Lu Čai Parīzē izteica piezīmes par šo valstu suverēno statusu.
Le Shay norādīja intervijā franču ziņu kanālam LCI Ka bijušās Padomju Savienības valstīm nav efektīva statusa saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo nav konkrēta starptautiska līguma, kas noteiktu, ka tās ir suverēna valsts.
Lu atbildēja neskaidri par to, vai Krima ir daļa no Ukrainas, norādot, ka tā agrāk piederēja Krievijai, neatsaucoties uz tās nelikumīgo aneksiju 2014.gadā.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podolaks noraidīja Ķīnas paziņojumus un uzsvēra, ka visām postpadomju valstīm ir priviliģēts suverēna statuss, kas noteikts starptautiskajās tiesībās.
Viņam šķita dīvaini, ka valsts ar tūkstoš gadu vēsturi veido nejēdzīgu “Krimas vēstures” ekspozīciju.
Francijas Ārlietu ministrija pauda bažas par Ķīnas diplomāta izteikumiem. Emanuels Makrons jau ir saskāries ar kritiku par ierosinājumu ES izvairīties no spriedzes starp ASV un Ķīnu saistībā ar Taivānu pēc viņa nesenās vizītes Pekinā.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis uzsvēra iemeslu, kāpēc Baltijas valstis neuzticas Ķīnas spējām nodrošināt mieru, minot Ķīnas vēstnieka atbalstu Krimai kā Krievijas sastāvdaļai un noraidot Baltijas valstu robežu tiesisko bāzi.
Luo paziņojumi ir pretrunā ar Ķīnas oficiālo nostāju attiecībā uz bijušajām padomju valstīm, neskatoties uz diplomātisko attiecību nodibināšanu ar tām 1991. gadā.
Uzreiz nebija skaidrs, vai Pekinas Ārlietu ministrija pretosies Luo komentāriem. Lu, kurš četrus gadus bija Pekinas pārstāvis Parīzē, ir pazīstams ar savu skarbo un agresīvo diplomātisko stilu, kas līdzinās ķīniešu asa sižeta filmās attēlotajai “vilku karavīru” diplomātijai.
Igaunijas ārlietu ministrs Margoss Tskāna nosodīja vēstnieka izteikumus kā “nepatiesus un nepareizu vēstures interpretāciju”, apgalvojot, ka Baltijas valstis ir bijušas suverēnas kopš 1918.gada, bet 50 gadus bijušas okupētas.
1918. gadā pēc Krievijas revolūcijas trīs Baltijas valstis pasludināja neatkarību, bet Otrā pasaules kara laikā 1940. un 1944. gadā tās okupēja un anektēja Padomju Savienība.
Neskatoties uz šo aneksiju, lielākā daļa Rietumu valstu to neatzina. Pēc neatkarības iegūšanas 1990.-1991.gadā Baltijas valstis pievienojās Eiropas Savienībai un NATO un joprojām bija stingras Ukrainas sabiedrotās Krievijas nepārtrauktās agresijas apstākļos.
Ķīna piemēroja Lietuvai sankcijas par ciešajām attiecībām ar Taivānu, kas lika trim Baltijas valstīm izstāties no iepriekšējā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu dialoga “17 + 1”.
