Ķīna pirmdien kritizēja Lielbritānijas tirdzniecības politikas ministra Grega Handsa vizīti Taivānā, kas ir pēdējā ārvalstu amatpersona, kas ignorējusi Pekinas brīdinājumus par kontaktiem ar pašpārvaldes salu republiku.
Ķīna uzskata Taivānu par savu teritoriju un draud to anektēt ar spēku. Tā arī cenšas to izolēt diplomātiski, kas liek valdībām, ar kurām tai ir oficiālas attiecības, ievērot “vienas Ķīnas” principu.
Ārlietu ministrijas pārstāvis Džao Lidzjans ikdienas brīfingā sacīja, ka Apvienotajai Karalistei ir “nopietni jārespektē Ķīnas suverenitāte, jāievēro vienas Ķīnas princips, jāpārtrauc jebkāda veida oficiāli kontakti ar Taivānu un jāpārtrauc nepatiesu signālu sūtīšana Taivānas neatkarības separātistu spēkiem”.
Lielbritānijas valdība paziņoja, ka Hands ir ieradies divu dienu vizītē, kuras laikā viņš tiksies ar Taivānas prezidentu Tsai Ing-venu un rīkos 25. ikgadējās tirdzniecības sarunas starp abām pusēm. Ķīna ir noteikusi vīzu aizliegumus un citus atriebības veidus pret ārvalstu amatpersonām un valdībām, kas paplašina savus kontaktus ar Taivānu.
Taivānai ir oficiālas diplomātiskās attiecības tikai ar 14 valstīm, un pēc Pekinas uzstājības tā ir izslēgta no Apvienoto Nāciju Organizācijas un citiem nozīmīgiem daudznacionāliem grupējumiem. Tomēr tās plaukstošā demokrātija, augsto tehnoloģiju ekonomika un stratēģiskā atrašanās vieta Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir guvusi spēcīgu atbalstu, neskatoties uz Pekinas nosodījumu un draudiem.
Pēc ASV Pārstāvju palātas spīkeres un otrās prezidentūras Nensijas Pelosi vizītes Taivānā Ķīna palaida raķetes virs Taivānas Klusā okeāna rietumu virzienā un novietoja lidmašīnas un kuģus netālu no salas virtuālā aplenkuma.
Šķiet, ka šādiem soļiem nav bijusi liela ietekme, un vēlētu amatpersonu vizītes Eiropā un Ziemeļamerikā ir turpinājušās.
Atsaucoties uz Tsai valdošo partiju un tās spēcīgo atbalstu no ASV un citām Rietumu demokrātijām, Džao brīdināja Taivānas amatpersonas, ka viņu “mēģinājums panākt neatkarību ar ārvalstu atbalstu ir lemts neveiksmei”.
Ciešās attiecības starp Pekinu un Maskavu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vēl vairāk sarežģīja lietas.
Latvija un Igaunija pametušas Ķīnas atbalstīto forumu, kura mērķis ir stiprināt saites ar Austrumeiropas valstīm pēc tam, kad Ķīna nostiprināja attiecības ar Krieviju. Ķīna ir atteikusies kritizēt Krieviju par tās uzbrukumu Ukrainai un nosodījusi Rietumu noteiktās ekonomiskās sankcijas pret Maskavu.
Tikmēr Krievijas konflikti Ukrainā ir pievērsuši uzmanību Ķīnas iespējamajiem militārajiem nodomiem pret Taivānu. Tas noveda pie jauna fokusa uz kaujas spēkiem salā un tehnoloģijām, lai izjauktu Ķīnas agresiju.
Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.
