Ķīna atceļ Lielbritānijas nacionālās aizjūras pases atzīšanu

Pekina (AFP) – Ķīna piektdien paziņoja, ka vairs neatzīs Lielbritānijas nacionālo aizjūras pasi kā derīgu ceļošanas dokumentu vai personu apliecinošu dokumentu, ņemot vērā rūgto strīdu ar Londonu par plānu atļaut miljoniem Honkongas iedzīvotāju pastāvīgi dzīvot un iegūt pilsonību.

Ārlietu ministrijas preses sekretāra Džo Lijiana piektdienas paziņojums rada jaunu neskaidrību par plānu tikai dažas stundas pēc tam, kad Lielbritānija paziņoja, ka tā sāks saņemt BNO vīzu pieteikumus, sākot ar svētdienas vēlu.

Saskaņā ar plānu līdz 5,4 miljoniem Honkongas iedzīvotāju varētu būt tiesības piecus gadus dzīvot un strādāt Lielbritānijā un pēc tam pieteikties pilsonībai. Pieprasījums pieauga pēc tam, kad Pekina pagājušajā gadā pēc mēnešiem ilgiem demokrātiju atbalstošiem protestiem ieviesa visaptverošu valsts drošības likumu bijušajai Lielbritānijas kolonijai.

“Lielbritānijas puses mēģinājums pārvērst lielu skaitu Honkongas iedzīvotāju par otrās šķiras Lielbritānijas pilsoņiem ir pilnībā mainījis BNO sākotnējo divu pušu izpratnes raksturu,” Žao žurnālistiem sacīja ikdienas instruktāžā.

“Šis solis nopietni pārkāpj Ķīnas suverenitāti, rupji iejaucas Honkongas un Ķīnas iekšējās lietās un nopietni pārkāpj starptautiskās tiesības un starptautisko attiecību pamatnormas,” viņš teica. “Ķīna vairs neatzīs tā dēvēto BNO pasi kā ceļošanas dokumentu un personu apliecinošu dokumentu, sākot ar 31. janvāri, un patur tiesības veikt turpmākas darbības.”

Daudziem Honkongas iedzīvotājiem ir vairākas pases, un nav skaidrs, vai Ķīnas valdība var kaut ko darīt, lai liegtu cilvēkiem iebraukt Lielbritānijā, izmantojot BNO vīzu shēmu. Kā papildu privātās dzīves aizsardzība mobilā lietojumprogramma ļaus pretendentiem lejupielādēt savu svarīgo informāciju, neredzot, ka viņi apmeklē Lielbritānijas vīzu biroju.

Sākotnēji BNO pase bija vilšanās Honkongas iedzīvotājiem, kad tā pirmo reizi tika ieviesta pirms Honkongas nodošanas Ķīnas valdībai 1997. gadā. Tajā laikā tā piešķīra tiesības apmeklēt sešus mēnešus tikai bez tiesībām strādāt vai kļūt pilntiesīgs pilsonis. Pretendentiem jābūt dzimušiem pirms nodošanas datuma.

READ  Premjerministra vietnieks klusē par to, vai Lī Andersona komentāri bijuši islamofobiski

Tomēr spiediens paplašināt šādas koncesijas pieauga, jo Ķīna arvien vairāk apkaroja pilsonisko un politisko dzīvi Honkongā, pēc kritiķu teiktā, pārkāpj Ķīnas apņemšanos 50 gadus pēc nodošanas saglabāt atsevišķu pilsētas dzīvesveidu. Ķīna vispirms paziņoja 1984. gada Ķīnas un Lielbritānijas deklarāciju, norādot, ka nodošanas kārtība ir spēkā neesoša, neskatoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas atzīšanu, un pēc tam uzlika teritorijas nacionālās drošības likumu pēc tam, kad pilsētas likumdevēji nav spējuši to pieņemt vieni.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojumā sacīja: “Esmu ārkārtīgi lepns, ka esam ieviesuši šo jauno ceļu Honkongas BNO dzīvošanai, darbam un mājvietas radīšanai mūsu valstī.”

“To darot, mēs cienījām savas dziļās saites vēsturē un draudzību ar Honkongas iedzīvotājiem un aizstāvējām brīvību un neatkarību – vērtības, kas dārgas gan Apvienotajai Karalistei, gan Honkongai.”

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top