Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns trešdien parakstīja jaunu vienošanos, kas paredz savstarpējas aizsardzības solījumu, ja kādam no viņiem tiks uzbrukts.
Vienošanās tika panākta samitā Phenjanā, Putina retās vizītes laikā izolētajā, ar kodolieročiem bruņotajā valstī, abām valstīm saskaroties ar pieaugošām konfrontācijām ar Rietumiem.
Visaptverošā stratēģiskā partnerība starp abām valstīm, kuras izolē globālās sankcijas, Tas varētu paplašināt militāro tehnoloģiju nodošanu Phenjanā apmaiņā pret munīcijas piegādēm, kas Maskavas armijai ir ļoti nepieciešamas tās karā Ukrainā. ASV amatpersonas iepriekš telekanālam NBC News norādīja, ka šie sūtījumi var būtiski uzlabot Ziemeļkorejas kodolieroču un raķešu programmas un apdraudēt Āzijas un Klusā okeāna reģionu.
Kims, kurš ir strādājis, lai paātrinātu ieroču izmēģinājumus un veicinātu spriedzi ar ASV sabiedroto Dienvidkoreju, trešdien solīja “pilnīgu atbalstu” tai, ko Krievija dēvē par “īpašo militāro operāciju” Ukrainā.
Putina trešdienas vizīte, kas ir viņa pirmā Ziemeļkorejā pēdējo 24 gadu laikā, notiek laikā, kad Kremļa spēki cenšas panākt izrāvienu Ukrainas austrumos un ziemeļos, savukārt Kijevas aizsardzība tiek stiprināta, izmantojot jaunas saistības no tās sabiedroto puses.
Viņš ieradās pusdienlaikā, lai piedalītos sagaidīšanas ceremonijā Kima Il Suna laukumā Phenjanas centrā, kas nosaukts Kima vectēva un Ziemeļkorejas dibinātāja vārdā.
Putins un Kims nostājās liela uzmundrinošu civiliedzīvotāju pūļa priekšā un sveica amatpersonas uz sarkanā paklāja pie pilsētas centrālās bibliotēkas, no kurienes parādījās divi viņu milzīgi portreti. Militārās grupas atskaņoja abu valstu himnas, un bērni vicināja balonus un Krievijas un Ziemeļkorejas karogus.
Pēc tam Kims un Putins devās uz samita sarunām Kumsusanas pilī.
“Mēs augsti novērtējam jūsu pastāvīgo un konsekvento atbalstu Krievijas politikai, tostarp attiecībā uz Ukrainu,” Putins sacīja ievadvārdos pirms sarunu sākuma, ziņo Krievijas valsts mediji.
Viņš arī sacīja, ka Krievija cīnās ar “imperiālistisko politiku, ko gadu desmitiem ilgi pret Krieviju uzspieda ASV un tās vasaļi”.
Krievijas valsts mediji ziņoja, ka Kims sacīja, ka attiecības starp Krieviju un Ziemeļkoreju “ieiet jaunā lielas labklājības periodā” un ka Ziemeļkoreja “bez nosacījumiem atbalstīs visu Krievijas politiku”.
Krievijas oficiālie mediji ziņoja, ka abu valstu delegāciju sarunas ilga aptuveni pusotru stundu, kam sekoja Kima un Putina individuālas diskusijas, kas ilga vēl divas stundas.
Iepriekš Kims atradās Phenjanas starptautiskajā lidostā, lai sveiktu Putinu pēc viņa ierašanās trešdienas agrā rītā, kur viņš paspieda roku un apskāva viņu, vēsta valsts pārvaldītā Korejas Centrālā ziņu aģentūra. Pēc tam viņš ar limuzīnu Putinu pavadīja uz viesu namu Kumsusan, kur apmetīsies Krievijas līderis.
Aģentūra norādīja, ka abi līderi ceļojuma laikā “apmainījušies ieslodzītām domām” un ka viņu tikšanās demonstrēja Krievijas un Ziemeļkorejas attiecību “stingrību un noturību”.
Putina pēdējā vizīte Phenjanā bija 2000.gadā, lai uzlabotu attiecības ar Kima tēvu Kimu Čenilu, savukārt pašreizējā Ziemeļkorejas līdera vizīte Krievijas Tālajos Austrumos pērn liecināja par attiecību padziļināšanos.
Putins trešdien raksturoja stratēģisko vienošanos kā “fundamentālu dokumentu”, kas veidos ilgtermiņa attiecības starp Krieviju un Ziemeļkoreju.
Lemijs Kims, Daniela K. profesors. Inouje sacīja Āzijas un Klusā okeāna drošības pētījumiem Honolulu, ka darījums varētu “likt pamatu ieroču tirdzniecībai un arī veicināt viņu pret ASV un Rietumiem vērsto aliansi”.
Amatpersonas Rietumos ir nobažījušās par apmaiņu ar ieročiem un izlūkdatiem, kas varētu palīdzēt Putina armijai Ukrainā un apdraudēt ASV un to sabiedrotos Āzijā.
Valsts sekretārs Antonijs Blinkens otrdien sacīja, ka Krievija cenšas “izmisīgi attīstīt un stiprināt attiecības ar valstīm, kas var nodrošināt tai nepieciešamo, lai turpinātu agresīvo karu, ko tā ir sākusi pret Ukrainu”.
Viņš sacīja, ka Ziemeļkoreja piegādā Krievijai “nozīmīgu munīciju”, kā arī citus ieročus izmantošanai Ukrainā.
ASV izlūkdienestu amatpersonas uzskata, ka Putins apmaiņā pretī piegādā Ziemeļkorejai ar kodolzemūdenes un ballistisko raķešu tehnoloģiju, telekanālam NBC News sacīja sešas augsta ranga ASV amatpersonas. Viņi sacīja, ka Baidena administrācija ir nobažījusies, ka Krievija varētu palīdzēt Ziemeļkorejai pabeigt pēdējos soļus, kas nepieciešami, lai izvietotu savu pirmo zemūdeni, kas spēj palaist kodolraķeti.
Gan Ziemeļkoreja, gan Krievija ir noliegušas jebkādu ieroču nodošanu, kas ir ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums, ko Krievija ir atbalstījusi iepriekš.
Krievija ANO sankciju uzraudzību pret Ziemeļkoreju beidza ar veto tiesības Drošības padomē šā gada sākumā, izraisot apsūdzības, ka Maskava izvairās no pārbaudes un pievienojas Ķīnai, aizsargājot Kimu no viņa ieroču izmēģinājumu sekām.
Dienvidkorejas Ārlietu ministrija otrdien paziņoja, ka jebkurai sadarbībai nevajadzētu pārkāpt esošās rezolūcijas un “iedraut reģionālo mieru un stabilitāti”.
Phenjana var arī iegūt piekļuvi naftai un dabas resursiem, kas tai ļoti nepieciešami tās izpostītajai ekonomikai un raķešu programmai.
“Viņu sadarbība vēl vairāk iedragās sankciju efektivitāti,” sacīja Honolulu profesors Kims.
Viņa sacīja, ka tā ir arī personīga Ziemeļkorejas līdera uzvara, jo “redzēt viņu kopā ar tādu pasaules līderi kā Putins arī būtu liels ieguvums” vietējās propagandas centieniem paaugstināt viņu līdz kulta statusam, kādu baudīja viņa tēvs un vectēvs.
“Ir ekonomiski ieguvumi un reputācijas ieguvumi,” viņa teica.
Spriedze Korejas pussalā ir pēdējo gadu augstākajā līmenī, Kimam palielinot ieroču izmēģinājumu tempu, bet ASV, Dienvidkorejai un Japānai pastiprinot kopīgās militārās mācības, kuras Ziemeļkoreja uzskata par mēģinājumu iebrukumam. Pagājušajā gadā Kims atteicās no mērķa apvienoties ar dienvidiem, radot bažas, ka viņš, iespējams, gatavo visaptverošu uzbrukumu.
Abas konkurējošās valstis saasināja psiholoģisko karu, skaļruņos apmainoties ar baloniem, kas piepildīti ar atkritumiem, un mūziku. Dienvidkorejas spēki otrdien raidīja brīdinājuma šāvienus pēc tam, kad Ziemeļkorejas karavīri, šķiet, kļūdas dēļ īslaicīgi šķērsoja stipri nocietināto robežu.
Abas valstis tehniski joprojām atrodas karastāvoklī pēc tam, kad Korejas karš 1953. gadā beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.
Paredzams, ka Putins trešdien pēc Ziemeļkorejas pamešanas apmeklēs Vjetnamu, kas savas attiecības ar ASV attīstīja prezidenta Džo Baidena vizītes laikā pagājušajā gadā.
ASV aizrādīja Vjetnamu par šo vizīti, Valsts departamenta pārstāvim NBC News sacot: “Nevienai valstij nevajadzētu dot Putinam platformu, lai virzītu savu agresijas karu un ļautu viņam normalizēt savas zvērības.”
Stella Kim ziņoja no Seulas, Dienvidkorejas, un Mithil Agarwal no Honkongas.
