Kijeva turpina spiedienu uz Rietumiem darīt vairāk, tuvojoties kaujai Ukrainas austrumos

Kijeva/BUZOVA, Ukraina (Reuters) – Ukraina svētdien paziņoja, ka tā vēlas panākt vēl vienu Eiropas Savienības sankciju kārtu pret Maskavu un lielāku militāro palīdzību no saviem sabiedrotajiem, gatavojoties lielai Krievijas ofensīvai valsts austrumos.

Krievijai nav izdevies ieņemt nevienu lielāko pilsētu kopš iebrukuma uzsākšanas 24.februārī, taču Ukraina saka, ka tā ir apvienojusi savus spēkus austrumos lielai ofensīvai un mudinājusi cilvēkus bēgt.

Prezidents Volodimirs Zelenskis tviterī paziņoja, ka ir telefoniski runājis ar Vācijas kancleru Olafu Šulcu par papildu sankcijām, kā arī lielāku aizsardzību un finansiālo atbalstu savai valstij. Zelenska birojs norādīja, ka Zelenskis ar Ukrainas amatpersonām apspriedis arī Kijevas priekšlikumus jaunai ES sankciju paketei.

Sestdienas vakara video uzrunā Zelenskis atkārtoti aicināja Ukrainai noteikt pilnīgu Krievijas enerģētikas produktu embargo un vairāk ieroču.

Eiropas Savienība piektdien aizliedza citu produktu starpā Krievijas ogļu importu, taču tas vēl neskars naftas un gāzes importu no Krievijas. Lasīt vairāk

Pieaugošais civiliedzīvotāju upuru skaits izraisīja plašu starptautisku nosodījumu un jaunas sankcijas, jo īpaši par simtiem bojāgājušo Bučas pilsētā uz ziemeļrietumiem no Kijevas, kuru vēl tikai nedaudz vairāk kā nedēļu bija okupējuši Krievijas spēki.

Kāda Ukrainas amatpersona sacīja, ka Buzovas ciemā netālu no Kijevas atrasts kaps ar vismaz diviem civiliedzīvotāju līķiem, kas ir jaunākais atklājums kopš Krievijas izvešanas no apgabaliem uz ziemeļiem no galvaspilsētas.

Dmitrivkas kopienas, kurā ietilpst Buzova, vadītājs Tarass Dedičs, runājot ar Ukrainas televīziju, iepriekš runāja par vairākiem desmitiem mirušo līķu.

“Šobrīd, kad mēs runājam, mēs atgūstam divu nogalināto ciema iedzīvotāju līķus,” pa tālruni Reuters sacīja Dedičs.

“Ir arī citi cilvēki, kurus mēs nevaram atrast. Viņi varētu atrasties dažādās vietās, taču tas nemazina sāpes, ko rada tuvinieku zaudēšana.”

Reuters šo ziņu uzreiz nevarēja apstiprināt.

Maskava ir noraidījusi Ukrainas un Rietumvalstu apsūdzības kara noziegumos. Tā noliedza, ka būtu vērsta pret civiliedzīvotājiem, ko tā raksturoja kā “īpašu operāciju”, lai atbruņotu un “atbruņotu” savu dienvidu kaimiņu. Ukraina un Rietumvalstis to noraidīja kā nepamatotu attaisnojumu karam.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Krievija cenšas izveidot sauszemes koridoru no Krimas, ko tā anektēja 2014.gadā, un Donbasa austrumu reģiona, ko daļēji kontrolē Maskavas atbalstītie separātisti.

Satelītattēlos, ko 8. aprīlī publicēja privātā ASV firma Maxar, bija redzami bruņumašīnas un kravas automašīnas militārajā karavānā, kas virzās uz dienvidiem uz Donbasu caur pilsētu 100 kilometrus (62 jūdzes) uz austrumiem no Harkovas.

Dažas pilsētas austrumos tiek spēcīgi bombardētas, un desmitiem tūkstošu nespēj evakuēties.

Pēdējo dienu ES augstāko amatpersonu, Austrijas kanclera Kārļa Nahammera un Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vizītes, kas solījuši lielāku militāro un finansiālo palīdzību un jaunas sankcijas, liecina, ka dzīve galvaspilsētā nedaudz atgriežas ierastajās sliedēs. Lasīt vairāk

Deviņi vilcieni

Taču austrumos Ukrainas amatpersonu aicinājumi civiliedzīvotājiem bēgt ir kļuvuši aktuālāki pēc tam, kad piektdien Doņeckas apgabala Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijā trāpījis raķešu uzbrukums, kas bija piepildīts ar cilvēkiem, kuri mēģināja pamest.

Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki.

Krievija noliedza atbildību, norādot, ka uzbrukumā izmantotās raķetes izmantoja tikai Ukrainas armija. ASV saka, ka uzskata, ka par to ir atbildīgi Krievijas spēki.

Reuters nevarēja pārbaudīt uzbrukuma detaļas.

Reģiona gubernators Serhijs Gaidai ziņojumapmaiņas pakalpojumā Telegram rakstīja, ka Luhanskas apgabala iedzīvotājiem svētdien būs deviņi vilcieni, lai dotos ceļā.

Pūpolsvētdienas homīlijā pāvests Francisks aicināja uz Lieldienu pamieru Ukrainā un, šķietami atsaucoties uz Krieviju, apšaubīja uzvaras karoga novietošanas “uz gruvešu kaudzes” vērtību. Lasīt vairāk

Krievijas iebrukuma rezultātā aptuveni ceturtdaļa no 44 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju lika pamest savas mājas, pilsētas kļuva par drupām un tūkstošiem tika nogalināti vai ievainoti.

Ukrainas Aizsardzības ministrija kaujas laukā svētdien paziņoja, ka tās bruņotie spēki pirmo reizi izmantojuši Lielbritānijā ražotās raķetes Starstreak MANPAD un iznīcinājušas Krievijas bezpilota lidaparātu Orlan-10.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka iznīcinājusi Ukrainas pretgaisa raķešu sistēmu S-300 palaišanas laukumus Čuhivas lidostā un pie Starobogdanovkas ciema Mikolajavas apgabalā Ukrainas dienvidos.

Reuters nevarēja pārbaudīt šos ziņojumus.

(Reuters biroju ziņojumi) Raksta Maikls Berijs un Tomašs Janovskis Rediģēja Roberts Persels un Frensisa Kerija

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.