Katrs trešais tilts Latvijā ir “kritiskā stāvoklī” / raksts

Pašvaldību ekspluatētie tilti jau sen ir atstāti novārtā, un to drošība ir apšaubāma, liecina 16. septembrī pēc revīzijas vairākās pašvaldībās publicētā Valsts kontroles biroja (VK) informācija.

Revīzija tika veikta uz 332 tiltiem 11 pašvaldībās. No tiem 98 tika uzskatīti par nedrošiem.

VK sacīja, ka normatīvajos tiesību aktos nav precīzi definētas tiltu īpašnieku īpašās pārvaldības darbības, taču darbības algoritms ir atrodams Latvijas standartā par tiltu ietekmes pārbaudi, kā arī Tilta pārvaldības vadlīnijās un vadlīnijās. valsts kopīgo dienestu institūcija “Latvijas valsts ceļi”.

Pārskats liecina, ka pašvaldības bieži vien neīsteno daudzus nepieciešamos uzturēšanas pasākumus. Tilti parasti netiek aplūkoti kā inženierbūves, bet gan kā parastie ceļa posmi. Vadība aprobežojas ar darbu, kas nepieciešams transportlīdzekļa sliežu ceļa uzturēšanai, piemēram, lāpīšanu, nevis konstrukcijas apkopi.

VK sacīja, ka pilsētas varas iestādes ir apzinājušas tiltu stāvokli un apzinās pasākumus, kas uzlabo tiltu stāvokli. Tomēr pašvaldības to nedara daudzās jomās. Tikai 16% tiltu ir veiktas lielas pārbaudes.

No VK viedokļa satraucoša tendence ir arī atsevišķās pašvaldībās novērotā politika “galva smiltīs”, kurā sabiedrība netiek informēta par jau zināmiem nedrošiem tiltiem.

Pārraudzība, kā pašvaldības rūpējas par ceļu tiltu uzturēšanu, ir uzticēta Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajai kapitālsabiedrībai “Latvijas valsts ceļi”. Tomēr, kā norādīts pārskatā, šīs pārraudzības darbības arī nenodrošināja, ka pašvaldības labāk uzturētu tiltus.

Oficiālais iemesls bēdīgajai situācijai ar pašvaldību tiltiem ir finansējuma trūkums. Tomēr VK norāda, ka tas nav iemesls atlikt problēmu uz nenoteiktu laiku. Jo ilgāk tiek atlikti tiltu apkopes un atjaunošanas darbi, jo lielākas izmaksas un riski gaidāmi nākotnē.

Pašvaldībām piederošo tiltu izvietošanu VK uzskata par nopietnu problēmu, kas prasa lielus ieguldījumus: kopā gandrīz 85 miljonus eiro.

READ  Centrālās un Austrumeiropas bankas steidz palielināt zelta rezerves

VK sacīja, ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu atbalstu salīdzinoši ātrai šīs problēmas risināšanai, tad varam sagaidīt sekas, kas kaitēs iedzīvotāju kustībai, tās drošībai un ekonomikai kopumā.

Valsts uzraudzība sniedza ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē atlasītajām 11 pašvaldībām, taču aicina arī citas pašvaldības pievērsties problēmai, jo pārskatīšanas laikā konstatētā situācija ar tiltiem un pašvaldību joslām, visticamāk, būs līdzīga visā Latvijā.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top