Skats uz Spasskaya torni Kremlī un Svētā Bazilika katedrāli, kas uzņemts pēdējā dienā … [+]
2022. gada 24. februārī Krievija šokēja pasauli, iebrūkot kaimiņvalstī Ukrainā. Šodien, apmēram trīs nedēļas vēlāk, Krievija turpina savu agresiju, tostarp uzbrukumus vairākiem civiliem mērķiem, lai gan lielākā daļa pasaules ir nostājusies pret to. Kas varētu būt aiz Putina uzstājības? Precīzi zina tikai Putins un viņa tuvākais loks, taču ir pietiekami daudz faktu datu, lai veidotu izglītotu minējumu.
krievijas tapetes
Krievija pēdējo desmit gadu laikā vienmēr ir bijusi otrā vai trešā lielākā naftas produktu ražotāja. Faktiski tās trīs lielākās eksporta preces (2019. gadā) bija jēlnafta, rafinēta nafta un naftas gāze, kas veidoja aptuveni 53% no kopējā Krievijas eksporta. Krievijas lielākais klients bija Ķīna, kam sekoja Nīderlande, Baltkrievija, Vācija un Itālija. Īsāk sakot, naftas produkti ir Krievijas vissvarīgākā eksporta prece un nodrošina lielāko daļu tās ieņēmumu.
Putina pagātne
90. gadu beigās Putins strādāja par Federālā drošības dienesta direktoru. Federālā drošības aģentūra (FSS) ir galvenā Krievijas drošības aģentūra un galvenā VDK pēctece Padomju Savienībā. Pēc tam viņš kļuva par sekretāru Krievijas Drošības padomē, aģentūrai, kuras uzdevums ir analizēt prezidenta lēmumus nacionālās drošības un stratēģiski svarīgos jautājumos. Pēc neilga laika viņš ieņēma premjerministra amatu no 1999. gada augusta līdz 2000. gada maijam. Viņš atsāka premjerministra amatu 2008. gadā un kļuva par prezidentu 2012. gadā.
Atjaunot Krievijas slavu
Kāpēc Putins uzbruka Ukrainai? Atgriezīsimies 1991. gadā, kad Padomju Savienība sadalījās 15 neatkarīgās republikās. 1990. gadā – gadu pirms Padomju Savienības sabrukuma tā bija trešā lielākā ekonomika aiz ASV un Japānas. Mūsdienās Krievija ir lielākā valsts pasaulē pēc zemes masas, taču tā ieņem tikai 11. vietuy lielākā ekonomika. Vai iespējams, ka Putins vēlas atjaunot bijušās Padomju Savienības slavu? Vai iebrukums Ukrainā ir plašāka plāna pirmā daļa (vai otrā daļa, ja skaita Krimu)? No 2020. gada otrā ceturkšņa līdz 2021. gada pirmajam ceturksnim Krievijas ekonomika saruka. Vai tas ir par naudu? Līdz ar naudu nāk vara. Tādējādi, visticamāk, tas ir saistīts ar abiem.
Skatīsimies uz šo karti, lai iegūtu pavedienus. Tas parāda naftas un gāzes cauruļvadu infrastruktūras apjomu reģionā 2014. gadā. Ņemiet vērā, kā Ukrainā (kartes kreisajā centrā) ir liels cauruļvadu daudzums. Ņemiet vērā arī to, kā cauruļvadi stiepjas uz rietumiem uz Eiropu. Turklāt Ukraina importē 58% no savas gāzes no Krievijas un 66% no Krievijas gāzes, ko eksportē uz Eiropu, iet caur Ukrainu. Ukrainas anektēšana dotu Krievijai lielāku piekļuvi Melnajai jūrai, kā arī Krimai, kuru Krievija anektēja 2014. gadā. Taču ar Ukrainu tas var nebeigties.
Krievijas un Centrālās un Austrumeiropas enerģētikas karte
Virs Ukrainas atrodas Baltkrievija, valsts, kas jau ir sabiedrotā ar Krieviju. Ja Krievija okupētu Ukrainu, vai tā vērstu skatu uz Lietuvu un Latviju ziemeļos? Lai gan daži varētu neuzskatīt šīs mazās valstis par svarīgām, tostarp tās – kopā ar Ukrainu, dotu Krievijai lielāku piekļuvi Baltijas jūrai un tiešu ceļu uz Ziemeļeiropu un Dienvideiropu. Taču gan Lietuva, gan Latvija ir NATO dalībvalstis, tāpēc tas nav pašsaprotami. Vai Krievija pārbaudīs NATO apņēmību šī iebrukuma laikā kā prelūdiju turpmākai agresijai? Es nemēģinu popularizēt sazvērestības teoriju, bet jāapšauba Putina beigu spēle.
Skaidrs, ka daudz ko mēs nezinām. Mēs zinām, ka Putinam ir stratēģiskās domāšanas pamats un resursi rīcībai. Šķiet, ka viņam ir griba. Vai Ukraina ir bēdīgi slavenā Krievijas iebrukuma pēdējā nodaļa? Vai nākotnē būs vairāk?
sekojiet līdzi
