Kas jums jāzina par diplomātiju — WHIO TV 7 un WHIO Radio

Diplomātiskie centieni novērst to, ko ASV amatpersonas brīdinājušas, varētu būt nenovēršams Krievijas uzbrukums Ukrainai, pirmdien nonākuši jaunā kārtā. Krievijas augstākais diplomāts ieteica prezidentam Vladimiram Putinam turpināt sarunas, un Vācijas kanclere tikās ar Ukrainas prezidentu.

Tomēr ASV paziņoja, ka slēgs savu vēstniecību Ukrainā un visu atlikušo personālu pārvietos uz pilsētu netālu no Polijas robežas.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs sacīja, ka Eiropa atrodas “uz kraujas robežas”, atsaucoties uz ASV brīdinājumu, ka Krievija var iebrukt Ukrainā 48 stundu laikā.

Tālāk ir sniegts ieskats, kas notiek, kur un kāpēc:

Kāds ir vēstījums no Krievijas?

Kremlis norādīja pirmdien Tā ir gatava turpināt sarunas ar Rietumiem par drošības problēmām, kas novedušas pie pašreizējās krīzes, radot cerību, ka Krievija dažu dienu laikā varētu neiebrukt Ukrainā, jo Rietumu amatpersonas arvien vairāk baidās.

Saskaņotā televīzijas kameru uzstāšanās laikā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvoja, ka sarunu izredzes nav izsmeltas. Šķiet, ka tas ir paredzēts, lai nosūtītu vēstījumu, ka Putins pats uzskata, ka cerības uz diplomātisku risinājumu vēl nav izzudušas.

Lavrovs sacīja, ka sarunas “nevar turpināties bezgalīgi, bet es ierosinu tās turpināt un paplašināt šajā posmā”. Viņš norādīja, ka Vašingtona piedāvāja apspriest ierobežojumus raķešu izvietošanai Eiropā, ierobežojumus militārajām mācībām un citus uzticības veidošanas procesus. pasākumiem.

Uz Putina jautājumu, vai ir jēga turpināt diplomātiskos centienus, Lavrovs atbildēja, ka sarunu izredzes “ne tuvu nav izsmeltas”, un ierosināja sarunas turpināt. Viņš sacīja, ka viņa departaments neļaus ASV un to sabiedrotajiem bloķēt svarīgākos Krievijas lūgumus.

ASV amatpersonas atbildēja, ka meklē rīcību, ne tikai runāšanu. “Ja ārlietu ministra Lavrova komentāriem sekos konkrētas un taustāmas deeskalācijas pazīmes, mēs to noteikti atzinīgi vērtējam,” žurnālistiem sacīja Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss. “Mēs to vēl neesam redzējuši.”

Kāds ir jaunākais ASV pasākums?

ASV pirmdien paziņoja, ka slēgs savu vēstniecību Ukrainā un visu atlikušo personālu pārvietos uz pilsētu netālu no Polijas robežas, jo pieaug bažas par iebrukumu. Tā arī atkārtoja savus brīdinājumus ASV pilsoņiem Ukrainā nekavējoties doties prom.

Ārlietu ministrijas paziņojums seko nedēļas nogalē pieņemtajam lēmumam dot rīkojumu par visu nebūtisko diplomātu aizbraukšanu no Kijevas. Tagad vēstniecība apturēs savu darbību, un par īpašumu rūpēsies vietējie Ukrainas apsargi.

Ministrija paziņoja, ka neliels skaits Kijevas vēstniecības darbinieku pārcelsies uz Ļvovu, kur sniegs ierobežotus konsulāros pakalpojumus amerikāņiem un uzturēs sakarus ar Ukrainas valdību.

Tikmēr Pentagons paziņoja, ka aizsardzības ministrs Loids Ostins šonedēļ dosies uz NATO aizsardzības ministru sanāksmi Briselē, kā arī apmeklēs Ukrainas kaimiņvalstis Poliju un Lietuvu. Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs sacīja, ka Ostina tiksies ar prezidentiem, aizsardzības ministriem un citiem galvenajiem līderiem Polijā un Lietuvā, kā arī ar ASV spēkiem šajās valstīs. Kirbijs sacīja, ka Ostins plāno arī trīspusēju tikšanos ar trīs Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – aizsardzības priekšniekiem.

Kas notiek Ukrainā?

Vācijas kanclers Olafs Šulcs nosūtīja Kijevai solidaritātes vēstījumu, paziņojot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte nav apspriežama.

Šulcs, kura vizīte notika pirms tikšanās ar Putinu otrdien Maskavā, pieprasīja no Krievijas “skaidrus soļus esošās spriedzes deeskalēšanai”. Viņš pateicās Ukrainas valdībai par tās “prātīgo un diskrēto reakciju uz ļoti bīstamu un draudīgu situāciju”.

Šulce norādīja, ka NATO un ASV ir iesniegušas Maskavai priekšlikumus, kurus atbalsta Vācija, un “tagad mēs sagaidām reakciju, atbildot uz tiem no Krievijas”. Viņš mudināja Krieviju pieņemt dialoga piedāvājumus.

Militāras eskalācijas gadījumā Vācijas kanclere sacīja, ka “mēs esam gatavi, konsultējoties ar mūsu sabiedrotajiem, noteikt tālejošas un efektīvas sankcijas” un ka mēs “zinām, ko darīt”, ja Krievija atkal pārkāptu Ukrainas teritoriālo integritāti.

Zelenskis spriedzi par savas valsts nākotni raksturoja kā “bezprecedenta izaicinājumu Eiropai un pasaulei”.

“Tieši Ukrainā šodien tiek lemts par Eiropas drošības arhitektūras nākotni, kuras daļa ir mūsu valsts.”

Atsevišķi ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs pirmdien sarunājās ar Krievijas un Ukrainas ārlietu ministriem un atkārtoti uzsvēra, ka “diplomātijai nav alternatīvas”, lai atrisinātu konfliktu par Ukrainu.

Kad Krievija var rīkoties?

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sacīja, ka Eiropa atrodas “uz kraujas robežas”, atsaucoties uz ASV brīdinājumu, ka Krievija var iebrukt Ukrainā 48 stundu laikā.

Taču prezidentam Putinam vēl ir pietiekami daudz laika atkāpties,” sacīja Džonsons.

ASV amatpersonas sacīja, ka Krievijas armija turpināja palielināties un, šķiet, gatavojas uzbrukumam gar Ukrainas robežu.

ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka vairākas dienas neliela daļa Krievijas sauszemes kaujas vienību pārvietojas no lielākajām koncentrācijas zonām uz vietām tuvāk Ukrainas robežai, kas ir pieturas punkti, ja Putins sāks iebrukumu.

Amatpersona vēlējās palikt anonīma, lai apspriestu informāciju, kas netika publiski izpausta. CBS News bija pirmais, kas ziņoja par vienību pārvietošanos robežas tuvumā.

Atsevišķi Zviedrijas militāro spēku komandieris sacīja, ka Krievijai ir “visas nepieciešamās spējas gar Ukrainas robežu militārai operācijai”.

“Mēs neko neizslēdzam,” sacīja ģenerālis Maikls Baidens, kura valsts nav NATO dalībvalsts. “Mēs nezinām, vai tas notiks šodien, trešdien vai nedēļu.”

Un ja nu sarunas neizdodas?

Polija veicot sagatavošanās darbus par ukraiņu bēgļu uzņemšanu kārtējā Krievijas uzbrukuma gadījumā tās kaimiņvalstij. Taču Polijas valdība cer, ka no sliktākā scenārija varēs izvairīties.

Līdzīgi sagatavošanās darbi tiek veikti visā reģionā, īpaši Ukrainas kaimiņvalstīs.

Ārlietu ministra vietnieks Marcins Przydačs sacīja, ka Polija, kas pēdējos gados ir uzņēmusi lielu skaitu Ukrainas ekonomisko migrantu, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gadā, jau nedēļām ilgi plāno uzņemt bēgļus, ja runa ir par to.

Kāda ir Ukrainas prezidenta pozīcija?

Zelenskis guva pārliecinošu uzvaru 2019. gadā. Kā politikas iesācējs ar maz ticamu darba piedāvājumu viņš ir apņēmies sazināties ar Krievijas atbalstītajiem nemierniekiem austrumos, kuri cīnās ar Ukrainas spēkiem, un veikt pasākumus konflikta atrisināšanai.

Bet Zelenskis skatās Tiklīdz lielais atbalsts izzūd Ukraina saskaras ar bailēm no Krievijas iebrukuma, kas varētu neaprobežoties tikai ar nemiernieku teritorijām, bet varētu pārņemt pārējo valsti.

Vēl sliktāku situāciju pasliktināja tas, ka prezidents, kuru Zelenskis sakāva 2019. gadā, drosmīgi atgriezās valstī, lai saņemtu apsūdzības par nodevību un opozīcijas kurināšanu. Analītiķi norāda, ka Maskava cenšas palielināt atbalstu prokrievisko politiķu vidū Ukrainā un Krievijas spēku masēšana pie Ukrainas robežas daļēji ir vērsta uz valsts politikas destabilizāciju.

——

Jurassic Karmanau Kijevā, Ukrainā, Vladimir Isachenkov Maskavā, Jill Lawless Londonā, Vanessa Gera Varšavā, Polijā un Jan M. Olsen Kopenhāgenā, Dānijā.

Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.