J: Kas ir NATO un ko tas nozīmē mūsu lomai Ukrainā?
a. NATO ir Ziemeļatlantijas līguma organizācija. Tā ir aizsardzības militāra alianse, kas izveidota 1949. gadā pēc Otrā pasaules kara, lai aizsargātu Rietumu demokrātiskās valstis no iespējamās Padomju Savienības agresijas. Papildus savstarpējai aizsardzībai parakstītāji izveidoja pamatorganizāciju militārās aizsardzības koordinēšanai un izveidoja štābu Eiropā. Alianses līderi dēvē ģenerālsekretāru, šobrīd norvēģis Jenss Stoltenbergs.
Pēc Otrā pasaules kara bija saprotamas bažas, ka Padomju Savienība apdraudēs demokrātiski ievēlētās Eiropas valdības. Padomju mēģinājums aplenkt Rietumberlīni 1948. gadā, ko neaizmirstami apiet ASV vadītais Berlīnes gaisa tilts, ir piemērs sarežģītajai spriedzei starp Austrumiem un Rietumiem tajā laikā. Lai gan alianses galvenais mērķis bija atturēt no padomju ekspansijas no Austrumeiropas, tā kalpoja arī plašākiem centieniem veicināt transatlantisko sadarbību un atturēt no kaujinieka nacionālisma atdzimšanas.
Sākotnēji NATO bija tikai 12 valstis – Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Dānija, Norvēģija, Islande, Beļģija, Kanāda, Portugāle, Luksemburga un ASV. Padomju Savienība atbildēja uz NATO, nodibinot Varšavas paktu, izskaidrojot Austrumeiropas un Rietumeiropas dalījumu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā NATO paplašinājās, iekļaujot bijušās Varšavas pakta dalībvalstis, piemēram, Poliju un Ungāriju. Latvijas, Lietuvas un bijušās Padomju Igaunijas republikas NATO pievienojās 2004. gadā. Šobrīd NATO veido 30 valstis.
NATO pamatprincips ir kolektīvā aizsardzība, un vispazīstamākais NATO noteikums ir 5. pants. Katrs no 5. panta parakstītājiem piekrīt, ka “Bruņots uzbrukums vienam vai vairākiem no viņiem… ir uzbrukums viņiem. Viss. ”
NATO ilgajā vēsturē 5. pants ir ticis izmantots tikai vienu reizi. Vienas dienas laikā pēc 11. septembra uzbrukumiem NATO ģenerālsekretārs atsaucās uz 5. pantu, kas nosaka, ka aliansei un tās dalībvalstīm ir jāaizstāv ASV. Starp daudzajām darbībām, NATO lidmašīnas patrulēja ASV debesīs pēc 11. septembra, ko vadīja apkalpes no 13 dažādām NATO valstīm. Pēc tam NATO spēki tika izvietoti arī Afganistānā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes mandātu.
Ukraina ir piedalījusies NATO aktivitātēs un ilgstoši ir centusies pievienoties aliansei. Ukraina sāka dalības procesu 2008. gadā. Kavēšanās ar Ukrainas pievienošanu, iespējams, bija daļēji saistīta ar dalībvalstu bažām par to, kā Krievija (pirmā Padomju Savienības pēctece) reaģēs. Krievija iebilda pret NATO paplašināšanos. Šobrīd Ukraina neietilpst NATO un tāpēc to neaizsargā 5.panta savstarpējās aizsardzības noteikumi.
Kevins Vāgners ir ievērojams konstitucionālais zinātnieks un politikas zinātnes profesors Floridas Atlantijas universitātē. Sniegtās atbildes ne vienmēr atspoguļo universitātes uzskatus. Ja jums ir jautājums par to, kā darbojas ASV valdība un politika, nosūtiet to uz e-pastu [email protected] vai sazinieties ar viņu Twitter @kevinwagnerphd.
