izplatīja uguni pāri Vietējā prefektūra pirmdienas vakarā paziņoja, ka Francijas dienvidrietumu Žirondas provincē ir 27 000 akru, liekot evakuēties 32 000 cilvēku.
Netālu esošajā Kazo pilsētā pirmdien tika reģistrēti 42,4 grādi pēc Celsija (108,3 grādi pēc Fārenheita), kas ir augstākā temperatūra kopš tās meteoroloģiskās stacijas pirmās atklāšanas pirms vairāk nekā 100 gadiem 1921. gadā, liecina Francijas nacionālā meteoroloģiskā dienesta Météo France dati.
Viņa piebilda, ka arī lielākās pilsētas Francijas rietumos, piemēram, Nante un Bresta, uzstādījuši jaunus temperatūras rekordus.
Finisterē, valsts Atlantijas okeāna piekrastē, par ugunsgrēkiem pirmo reizi ziņots pirmdienas pēcpusdienā. Mazāk nekā astoņas stundas vēlāk ugunsgrēks izpostīja vairāk nekā 700 akrus zemes, kā rezultātā daudzi ciemati bija evakuēti no ciema.
Šogad ugunsgrēku dēļ Spānijā ir nopostīti vairāk nekā 70 000 hektāru zemes, pirmdien paziņoja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. “Septiņdesmit tūkstoši hektāru, lai sniegtu priekšstatu, gandrīz divreiz vairāk nekā pēdējās desmitgades vidējais rādītājs,” viņš teica.
Valsts Karlosa III Veselības institūts pirmdien aprēķināja, ka kopējais nāves gadījumu skaits valstī ir vairāk nekā 510 ar karstuma viļņiem saistītiem nāves gadījumiem, pamatojoties uz statistiskiem aprēķiniem par pārmērīgu nāves gadījumu skaitu.
Simtiem cilvēku gājuši bojā arī kaimiņos Portugālē, kur temperatūras paaugstināšanās ir saasinājusi smagu sausumu.
Sestdien Portugāles Veselības ministrija paziņoja, ka iepriekšējo septiņu dienu laikā miruši 659 veci cilvēki, galvenokārt gados veci cilvēki.
Kāds vecāka gadagājuma pāris gājis bojā pirmdien, kad viņu automašīna apgāzās, bēgot no ugunsgrēkiem Portugāles ziemeļos, ziņoja valsts oficiālā RTP stacija.
Kopumā tiek uzskatīts, ka Dienvideiropā no karstuma viļņa gājuši bojā vairāk nekā 1100 cilvēku.
maksimālā intensitāte
Karstuma vilnim virzoties pāri valstij, tiek prognozēts, ka Francijas galvaspilsētā Parīzē otrdien sasniegs 39°C (102,2°F).
Apvienotajā Karalistē – temperatūrai pirmdien sasniedzot 38,1 grādu Santondaunemā Anglijas austrumos, padarot to par trešo karstāko dienu rekordos – amatpersonas brīdināja, ka viss, iespējams, pasliktināsies.
Sagaidāms, ka otrdiena būs karstāka, sacīja Penelope Endersbija, Met Office izpilddirektore.
“Rīt mēs patiešām redzēsim iespēju, ka būs par 40 grādiem augstāka un temperatūra būs vēl augstāka,” pirmdien BBC radio sacīja Endersbijs.
“Varbūt augstāks par to, 41 nav no kārtīm. Mums ir apmēram 43 formā, bet mēs ceram, ka tas nav tik augsts.”
Paredzams, ka Francijā otrdien karstuma vilnis attālināsies no valsts rietumu daļas, virzoties uz centru un tā vietā austrumu daļu, tostarp Parīzi.
Beļģijas Karaliskais meteoroloģijas institūts (KMI/IRM) otrdien divās provincēs izsludināja brīdinājumu par laikapstākļiem “sarkanais kods”, prognozējot, ka gaisa temperatūra rietumos un dienvidrietumos sasniegs 40 grādus pēc Celsija.
“Ļoti augstā temperatūrā būs nepieciešami noteikti pasākumi: regulāri dzert, valkāt vieglu apģērbu, pavadīt dienu vēsākās telpās, regulāri sekot līdzi veselībai, ēst viegli sagremojamu pārtiku (un mazākās porcijās), turēt aizvērtas durvis un logus un iedzīvotāji brīdināja, ka “mājdzīvniekiem un dzīvniekiem nepieciešama arī papildu aprūpe”.
Saskaroties ar sausumu
Kopīgais pētniecības centrs uzsvēra, ka sausums lielākajā daļā Eiropas ir “kritisks”, jo “nokrišņu trūkumu ziemā un pavasarī… saasināja agri karstuma viļņi maijā un jūnijā”.
Saskaņā ar ziņojumu tuvāko mēnešu laikā ūdens apgāde varētu būt “apdraudēta”.
Pirmdien sarunā ar CNN Oksfordas universitātes profesors Mails Alens brīdināja, ka šādi karstuma viļņi būs neizbēgami, ja cilvēce drīzumā nesamazinās oglekļa emisijas.
“Tā nav jauna norma, jo mums ir tendence uz augstāku temperatūru nekā jebkad agrāk,” pirmdien CNN sacīja Alens.
Viņš sacīja, ka risinājums ir panākt pilnīgas pārmaiņas enerģētikas nozarē. Viņš piebilda, ka atsevišķi uzņēmumi diez vai vienpusēji mainīs savus biznesa modeļus, jo baidās zaudēt konkurētspēju ar konkurentiem.
“Tam ir jābūt nozares mēroga regulējumam,” sacīja Alens.
Džozefs Atamans, Džimijs Hačions un Sjaofeja Sju ziņoja no Parīzes. To pieminēja Zahids Mahmuds un Sana Nour Haka no Londonas. CNN Renē Bertīni, Džeimss Frāters un Šarona Breitveita piedalījās šajā ziņā.
