Vorens, Ohaio (WJW) — vietējais pusaudzis, kurš izdzīvoja grūtā cīņā ar Covid-19 runājot publiski.
Dažu dienu laikā veselīga audzēkne un karsējmeitene pēkšņi cīnījās par viņas dzīvību.
“Es jutu sāpes visā. Man nebija tik lielas apetītes kā parasti,” sacīja Sandija Rouza no Vorenas.
Pavasarī Sandijam bija pozitīvs COVID-19 tests. Tajā laikā viņa mācījās Haulendas vidusskolā.
“Es visu laiku biju nogurusi,” sacīja Sandija.
Pagāja dienas, bet Sandija turpināja pasliktināties. Tas nonāca tiktāl, ka viņas vecāki nolēma zvanīt 911, un Sandija tika nogādāta tuvējās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā.
“Tas kaut kā atgriež dažas sajūtas par to, ko mēs esam pārdzīvojuši, ko viņa ir piedzīvojusi,” sacīja viņas tēvs Terijs Rouzs.
Pēc Terija teiktā, Sandija peldēja un zaudēja samaņu pēc pārvešanas uz Klīvlendas klīnikas intensīvās terapijas nodaļu. Tur Sandijai tika diagnosticēts 1. tipa cukura diabēts un viņa cieta no diabētiskās ketoacidozes.
Viņa arī cieta no septiskā šoka no iepriekšējās traumas.
Šos apstākļus ir saasinājusi Covid-19.
“Galvenais iemesls, kāpēc viņi vēlējās viņu nosūtīt uz Klīvlendu, bija viņas aknu skaits un tas, ka viņai varētu būt nepieciešama transplantācija,” sacīja Terijs.
Pēc Terija teiktā, ārsti teica, ka Sandija ķermenis tika izslēgts zīdaiņu daudzsistēmu iekaisuma sindroma jeb MIS-C dēļ.
Kad viņas skaits samazinājās un viņas stāvoklis stabilizējās, Sandija tika pārvesta uz Klīvlendas klīnikas bērnu slimnīcu rehabilitācijai.
Viņas tēvs teica, ka viņa nevar staigāt vai pat sēdēt bez palīdzības.
“Likās, ka viss apgāzās vienā nedēļas nogalē,” sacīja Sandija.
Pēc ilgas rehabilitācijas un fizikālās terapijas Sandija pēc astoņām nedēļām varēja doties mājās.
“Pēc visu pārskatīšanas es sapratu, ka ir daudz, ko mēs nezinām par vīrusiem un jauniem vīrusu atzariem,” sacīja Sandijs.
Kopš tā laika Sandija ir atgriezusies skolā, bet vairs nedarbojas karsējmeitenes.
