Kāpēc Lietuva ir sašķelta par Krievijas karu Ukrainā?

Krievijas militārais iebrukums Ukrainā izraisīja asu nosodījumu visā Eiropā.

Bet ne visos virzienos.

Daudzās Krievijas kaimiņvalstīs, īpaši tajās, kas bija Padomju Savienības sastāvā, neliels pārsvarā krievvalodīgo mazākums izteica atbalstu iebrukumam un aizstāvēja Putina mērķus.

Piemērs ir mazā Baltijas valsts Lietuva, kas robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas anklāvu.

Saskaņā ar Lietuvas Pētniecības padomes datiem līdz 15% Lietuvas iedzīvotāju ir krievvalodīgie, un krievi veido otro lielāko nacionālo kopienu Lietuvā.

“Tas ir neprāts”

Saša Daņilkova, 25 gadi, dzimusi un augusi Lietuvā, runā tikai krieviski.

Kamēr Daņilkova sevi raksturo kā lietuvieti, puse viņas ģimenes ir krieviski runājoša un krievu un ukraiņu izcelsmes.

“Es esmu pilnīgi pret karu,” viņa teica. “Tas ir traki.” Putins un apkārtējie cilvēki ir kļuvuši traki.

Tomēr Daņilkovas skatījums uz karu ir krasā pretstatā viņas vecāku un ģimenes, īpaši vecāku locekļu, skatījumam.

“Viņi saka, jā, ir skumji, ka cilvēki mirst,” viņa sacīja. Bet daži manā ģimenē uzskata, ka karš bija vajadzīgs un Putinam ir taisnība.

Viņai “visdīvainākais” šķita tas, ka šo atbalstu skaļi izteica viņas ģimenes ukraiņu puse, kurai valstī ir radinieki.

Lai gan Lietuvas krievvalodīgo minoritātes uzskati par karu nav aptaujāti, par to liecina citas aptaujas.

Lietuvā veiktajā Eiropas vērtību pētījumā 54% no tiem, kam dzimtā valoda bija krievu, piekrita Maskavas virzītajam apgalvojumam, ka Krievijas politika ir atbilstoša atbilde pret to vērstajām ASV un NATO darbībām.

Vēl 48% aptaujāto sacīja, ka uzskata, ka Krima, kuru Maskava anektēja no Ukrainas 2014.gadā, likumīgi pieder Krievijai.

“Situācija ir tālu no optimistiskas.”

Daņilkova apgalvoja, ka vecums ir aiz viņas ģimenes simpātijām pret Putinu.

“Lietuviešu vecākās paaudzes ir tuvākas krievu tautai,” viņa sacīja. “Viņi patērē tikai krievu ziņas un pārsvarā runā ar citiem krievvalodīgajiem.

READ  Nepalaidiet garām četrkāršo meteoru lietu un Marsa pacelšanos

“Citus viedokļus viņi nedzird,” piebilda Daņilkova.

Neatkarīgi no tā avota Lietuvas krievvalodīgo viedokļi ietekmē sabiedrību.

Tie rada “spriedzi zem virsmas,” sacīja Viļņas Universitātes starptautisko attiecību un politikas zinātnes direktore doktore Margarita Čičilgeti.

Viņa sacīja, ka daudzi krievvalodīgo aprindās ir nobažījušies par valdības virzītām iniciatīvām pārdēvēt Lietuvas Krievu drāmas teātri Viļņā saistībā ar Ukrainas karu, kā arī padomju statuju demontāžu.

Arī lietuvieši arvien vairāk uz krievvalodīgajiem raugās ar aizdomām, norāda Šešelgytė.

“Ir daži dominējošie stereotipi, kas izraisa neuzticību,” viņa sacīja, skaidrojot, kā krievvalodīgo nodomi pievienoties Lietuvas armijai publiskajās debatēs tika uztverti ar skepsi un naidīgu attieksmi.

“Pagātnē nav radījis problēmas”

Tomēr Krievijas ietekme nav saistīta tikai ar vecumu.

Pēc Šiljeti teiktā, atbalsts Krievijai un Putinam ir “ļoti augsts” Lietuvas krievvalodīgajās skolās.

Viņa norādīja, ka daudzi skolotāji skolās bija krievi, turklāt viņi izmantoja krievu valodu, kas “palīdz veidot identitāti, kas viņi ir”.

“Skolas ir vietas, kur Krievijas propaganda un dezinformācija turpina sasniegt jaunāko sabiedrības daļu,” sacīja Sheshiljeti.

“Tas ir izaicinājums, par kuru mums ir jādomā.”

Šobrīd Lietuvā ir 48 krievu skolas, kurās ik gadu mācās aptuveni 14 000 skolēnu.

Cenšoties ierobežot Krievijas ietekmi, Lietuva 2022. gadā aizliedza Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālus un aizliedza vairākas Krievijas tiešsaistes ziņu aģentūras.

Tomēr Šišilžiti sacīja, ka Lietuvā situācija “nav tik slikta kā citās Baltijas valstīs”, kur ir lielas krievvalodīgo minoritātes.

Viens no iemesliem, viņa apgalvo, ir tas, ka krievvalodīgie Lietuvā ir labi integrēti.

“Viņi piedalās civildienestā, mācās vienā augstskolā, iet uz tiem pašiem restorāniem, tiem pašiem bāriem… Citās Baltijas valstīs, kur ir vairāk aparteīda, tā nav,” viņa sacīja.

READ  WCPFC pieņem nesaistošu svītrainu tunzivju ieguves stratēģiju

Krievvalodīgie Latvijā un Igaunijā, kur viņi veido aptuveni 25 procentus iedzīvotāju, kopš neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības 1991.gadā ilgstoši ir saskārušies ar politiskām un sociālām grūtībām.

Liela daļa no viņiem vēl nav ieguvuši pilsonību, kas nozīmē, ka viņi nevar balsot vai ieņemt amatus valsts līmenī vai Eiropas Parlamentā.

“Karš nepieļauj pelēko zonu”

Şişilgeti sacīja, ka krievvalodīgo lietuviešu minoritātes situācija “uzlabojas”, mainoties paaudzēm, neskatoties uz problēmām, kas saistītas ar karu.

Lietuva ir viena no aktīvākajām un skaļākajām Ukrainas atbalstītājām.

Aptuveni 50% lietuviešu ziedoja naudu vai atrada citus veidus, kā palīdzēt Ukrainai, liecina Baltijas ziņu dienesta veiktā aptauja.

Šī vispārējā atmosfēra, sacīja Šišiljeto, mudināja krievvalodīgos lietuviešus nepiekrist karam.

“Karā,” viņa teica, “pelēkajai zonai nav vietas. Tas ir vai nu balts, vai melns, un jums ir jānostājas vienā pusē.”

Šos centienus atbalstīja arī efektīvais valdības vēstījums, kas atturēja krievvalodīgos Lietuvā no konflikta aiz robežām.

“Mums ir izdevies nosūtīt vēstījumu, ka Krievijas sistēma ir kara cēlonis un krievvalodīgie ir drošībā,” viņa sacīja. “Šīs nav raganu medības.

“Mums jāpaliek vienotiem,” viņa piebilda.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top