Kāpēc Latvijas “dubultā IKP” prognoze ir fantāzija?

Pēc pašas ministrijas teiktā, tā ir “sagatavojusi jaunu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju… Šīs stratēģijas galvenais mērķis ir nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomiku un sasniegt IKP 83 miljardu eiro apmērā līdz plkst. 2035. To varēs un var panākt, palielinot produktivitāti.

Sliktās ziņas: tas nenotiks.

Ļaujiet man strīdēties, kāpēc. Pārskats ir ļoti garš (60+ lapas, lejupielādējams). šeit) Ar neskaitāmiem ieteikumiem un daudzām lieliskām diagrammām, bet šeit ļaujiet man apskatīt piecus galvenos deklarētos mērķus laikposmam no 2023. līdz 2035. gadam:
1. Tautsaimniecības gada izaugsme par 4-5%.
2. Nodarbina vismaz 900 tūkstošus cilvēku.
3. Palielināt investīcijas procentos no IKP no 18% līdz 25%.
4. Palielināt eksporta īpatsvaru IKP no 64% līdz 85%.
5. Palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai procentos no IKP no 0,75% līdz
3,2%.

Paredzams, ka Latvijas IKP dubultosies

Foto: Ekonomikas ministrija

Ņemot vērā šos punktus pēc kārtas:

1) Lai līdz 2035. gadam divkāršotu gada nominālo IKP, ir nepieciešams pieaugums par aptuveni 6% gadā. Tas nozīmē 2% cenu pieaugumu, ja tiek sasniegts ECB mērķis, un reālajai izaugsmei nepieciešami 4%. Latvijas vidējais gada pieaugums kopš 1995. gada ir bijis 3,4% (sk. 1. tabulu).

Izaugsme parasti ir lielāka, un, jo nabadzīgāka ir valsts, ir grūti saprast, kāpēc Latvija, kas šodien ir bagātāka nekā 1995. gadā, pēkšņi sāktu augt ievērojami straujāk. Laika posmā no 2010. līdz 2023.gadam izaugsme vidēji bija tikai 2,5% gadā, un ļoti augstie izaugsmes tempi bijušā premjera Kalveša “treknajos gados” bija iespējami tikai ar neilgtspējīgu kredītu uzmundrinātu bumu. Mans vērtējums: 4% gada pieaugums ir nereāls.

Latvijas IKP vēsture

Latvijas IKP vēsture

Foto: Mortens Hansens

2) Nodarbinātība šobrīd ir aptuveni 880 000 cilvēku, tātad no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka varētu sasniegt 900 000 cilvēku, un pēdējos desmit gados faktiskā nodarbinātība ir svārstījusies ap šo skaitli (skat. 1. attēlu). Taču darbaspēks, nodarbināmo cilvēku kopums, ir tikai aptuveni 950 000 cilvēku, un, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko attīstību, tas saruks uz 2035. gadu, apgrūtinot 900 000 robežas sasniegšanu. Mans vērtējums: apšaubāms, vai līdz 2035. gadam būs nodarbināti 900 000 cilvēku.

READ  Grieķija aicina ukraiņu bēgļus strādāt tūrisma nozarē

1. attēls. Darbaspēks un nodarbināto skaits Latvijā, 2002. gada 1. ceturksnis – 2024. gada 1. ceturksnis

Darbaspēka tendences Latvijā

Darbaspēka tendences Latvijā

Foto: Mortens Hansens

3) Investīcijas (bruto pamatkapitāla veidošana) pēdējos gados ir bijušas no 22% līdz 24% no IKP. 2005.-2008.gadā tas pārsniedza 30%, taču tas bija saistīts ar tolaik lielo un neilgtspējīgo nekustamo īpašumu bumu. Mans vērtējums: Izdarāms, lai gan es neesmu pilnīgi pārliecināts, no kurienes nāks visi šie ieguldījumi. Protams, lai tas notiktu, ģeopolitiskajai spriedzei būtu jāsamazinās.

4) Latvija ir ļoti atvērta ekonomika ar augstu eksporta apjomu attiecībā pret IKP (skat. 2. attēlu). Latvija pēc finanšu krīzes kļuva vairāk orientēta uz eksportu, eksportam pieaugot no aptuveni 40% no IKP līdz 60%. Pēdējais rādītājs (2023. gadā) ir 64%, kas ir mazāks nekā 2022. gadā, ko izraisa lēna izaugsme vai stagnācija vairākās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī sankcijas pret Krieviju. Globalizācija samazinās, bet pozitīva tendence var būt tāda, ka daļa no tā, ko ES neiegādāsies no Ķīnas, var tikt ražota šeit. Bet sasniegt 85% (kas izskatās pēc Igaunijas un Lietuvas) būs grūti. Mans vērtējums: Es vēlos to redzēt, pirms es tam ticu.

2. attēls: Latvijas preču un pakalpojumu eksports kā daļa no IKP, 1995.-2023.

Latvijas preču un pakalpojumu eksports kā daļa no IKP, 1995.-2023

Latvijas preču un pakalpojumu eksports kā daļa no IKP, 1995.-2023

Foto: Mortens Hansens

5) Izdevumi pētniecībai un attīstībai ir saistīti ar ekonomikas attīstību. Uzlaboto preču izstrādei nepieciešami lieli pētniecības un attīstības izdevumi, taču tie Latvijā pēc starptautiskajiem standartiem ir ļoti zemi un vienmēr tādi ir bijuši (sk. 3. attēlu), kas liecina, ka liela daļa no ražošanas šeit nav tik attīstīta – un lielākoties tie ir pakalpojumu ekonomika, kurā pakalpojumu sniegšana neprasa lielus izdevumus pētniecībai un attīstībai.

READ  Rūpnieciskā ražošana jūnijā pieaug par 7,6% / raksts

Pašreizējā vērtība ir 0,75% no IKP; Tas vienmēr ir bijis mazāks par 1%, kas ir trešais zemākais ES, apsteidzot tikai Maltu un Rumāniju. Tātad, kā kāds varētu pēkšņi četrkāršot šo procentuālo daļu 12 gadu laikā kā reālistisks scenārijs? Mans vērtējums: Tīra zinātniskā fantastika.

3. attēls: Latvijas preču un pakalpojumu eksports kā daļa no IKP, 1995.-2023.

Latvijas preču un pakalpojumu eksports kā daļa no IKP, 1995.-2023

Latvijas preču un pakalpojumu eksports kā daļa no IKP, 1995.-2023

Foto: Mortens Hansens

Vienkāršs secinājums ir sliktā ziņa, ko es minēju sākumā – tas nenotiks. Tas padara šo ziņojumu, kurā ir daudz interesantas informācijas, bezjēdzīgu, jo tas ir pilnīgi nereāls.

Viņš pieļauj tādas kļūdas, kādas esmu daudzkārt redzējis gadu gaitā šeit, Latvijā. Ļaujiet man sniegt tikai vienu piemēru. Viens no daudzajiem ziņojumā izvirzītajiem mērķiem ir “izmantot Latvijas priekšrocības jaunu eksportspējīgu produktu un pakalpojumu radīšanai”. Bet tas, kas nav izskaidrots, ir a) Kādas ir šīs priekšrocības? B) Kuras tautsaimniecības nozares var radīt šīs jaunās eksportējamās preces? Un – pats galvenais – c) Kāpēc tas vēl nav izdarīts?

Tātad šis ziņojums var būt noderīgs Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Pašreizējā stāvoklī tā nav.

Mortens Hansens ir Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs un bijušais Latvijas Finanšu disciplīnas padomes viceprezidents.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top