Kāpēc Bulgārija cīnīsies par eiro ieviešanu līdz 2024. gadam

Apturēšana

Bulgārija plāno ieviest eiro 2024. gadā un turpināt integrēties Eiropas Savienības finanšu sistēmā, cenšoties paaugstināt dzīves līmeni bloka nabadzīgākajā dalībvalstī. Kopā ar Horvātiju, gatavojoties 2020. gadam, valūtas kursa mehānismam pievienojās Bulgārija. Taču tā atpalika no Horvātijas, kas šogad kļuva par 20. eirozonas dalībvalsti. Pat Bulgārijas mazāk vērienīgais laika grafiks ir apdraudēts, jo politiskā nestabilitāte sarežģī virzību uz atlikušo šķēršļu novēršanu.

1. Kāpēc Bulgārija vēlas pievienoties eirozonai?

Bulgārija sāka strādāt, lai panāktu dalību eirozonā neilgi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai 2007. gadā – kā to paredz pievienošanās līgums. Taču tā apturēja to pēc trim gadiem Eiropas valstu parādu krīzes laikā, kas gandrīz noveda pie bankrota kaimiņvalstī Grieķijā un dažās citās eirozonas valstīs. Kopš 2016. gada atjaunotajā virzienā Sofijas valdība paziņoja, ka vienotās valūtas ieviešana palīdzēs Balkānu valstij izvairīties no marginalizācijas bloka lēmumu pieņemšanas procesā un turpināt integrēt tās uz eksportu orientēto ekonomiku.

2. Kas ir ekonomiskā loģika?

Kopš deviņdesmito gadu hiperinflācijas krīzes Bulgārija ir darbojusies saskaņā ar valūtas padomes režīmu, kas piesaista levu eiro. Tā kā neatkarīgai monetārajai politikai ir maz vietas, valsts ir atkarīga no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem. Valdība un centrālā banka apgalvoja, ka eiro ieviešana samazinās darījumu izmaksas, pazeminās procentu likmes un uzlabos Bulgārijas kredītreitingu, padarot to pievilcīgāku investoriem. Tas arī palīdzēs tūrisma nozarei, kas nodrošina vairāk nekā 12% no valsts ekonomiskās produkcijas, daļēji novēršot nepieciešamību daudziem apmeklētājiem mainīt valūtu.

3. Vai pastāv pretrunīgi viedokļi?

Dažas politiskās partijas, tostarp prokrieviskie sociālisti, ir uzstājuši uz turpmāku izmaksu un ieguvumu analīzi pirms konkrēta datuma noteikšanas par šo ideju. Nacionālistiskā Renesanses partija, arī prokrieviskā, ir aicinājusi sarīkot referendumu par šo jautājumu, apgalvojot, ka Bulgārija nodod pārāk lielu suverenitāti. Turklāt daži analītiķi, tostarp centrālās bankas prezidenta vietnieks, brīdināja par eirozonas strukturālajām problēmām un dažu tās dalībvalstu augstajiem parāda līmeņiem un kritizēja dažas no iepriekšējām ECB politikām.

READ  Pieci Latvijas uzņēmumi, kas piedalās Uzņēmējdarbības Pasaules kausā / Raksts

4. Kāds ir vispārējais noskaņojums?

Novembrī veiktā aptauja liecina, ka tikai trešā daļa bulgāru atbalsta vienotās valūtas ieviešanu. Vairāk nekā divas trešdaļas sacīja, ka baidās, ka tas varētu izraisīt augstākas cenas. Vairāki simti cilvēku decembra sākumā pulcējās Sofijā uz Renesanses partijas organizēto protestu pret eiro. Šādas šaubas nav retums jaunajiem biedriem: piemēram, Latvijā puse iedzīvotāju iebilda pret pāreju, valstij pievienojoties eiro 2014. gadā.

5. Ko Bulgārija darīja, lai sagatavotos?

Kā Transparency International reitingā Bulgārija ir viskorumpētākā valsts Eiropas Savienībā, tā ir saskārusies ar lielu skepsi no citām eiro valstīm, īpaši pēc tam, kad Grieķijas parādu krīze un naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas bankas Baltijas valstīs, atklāja briesmas, kas saistītas ar jaunu dalībvalstu uzņemšanu. valstis.Eiropas Savienība. klubs. Pēc vietējās banku krīzes 2014. gadā Bulgārija pastiprināja savu finanšu uzraudzību, lai kopā ar valūtas maiņas kursa mehānismu, kas pazīstams kā ERM-2, varētu pievienoties Eiropas Savienības banku savienībai. Likumdevēji arī atjaunināja Bulgārijas centrālās bankas tiesisko regulējumu pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka norādīja uz nepilnību sarakstu. Bulgārija gadiem ilgi ir saglabājusi budžeta deficīta un parāda līmeni ES prasībām atbilstošu.

6. Kas vēl nav palicis pāri?

Valstij ir jāpieņem trīs likumprojekti, kas saistīti ar maksātnespēju, naudas atmazgāšanu un apdrošināšanu. Taču notiekošā politiskā krīze kavē procesu, jo Bulgārijā notiek piektās vispārējās vēlēšanas mazāk nekā divu gadu laikā. Turklāt tai var būt grūtības izpildīt inflācijas standartus, jo finanšu ministre Ruzitsa Vilkova janvāra beigās publicētā intervijā prasību nosauca par “vienīgo nopietno izaicinājumu”.

7. Kādas ir iespējas?

Saspringts laika grafiks un dziļa politiskā plaisa nozīmē, ka Bulgārijai ir jācīnās pret kalnu, neskatoties uz to, ka parlamenta vairākums atbalsta eiro. Prezidents Romēns Radevs, kurš kandidēja kā neatkarīgais kandidāts, kopš 2022. gada jūlija ir piedzīvojis sešus mēģinājumus izveidot valdību neveiksmīgi; Iepriekšējā balsošana paredzēta 2.aprīlī. Centrālās bankas vadītājs Dimitars Radevs brīdināja, ka valstij nepieciešama stabila valdība, kas demonstrē skaidru politisko līdzdalību. Lai izpildītu 2024. gada 1. janvāri, Bulgārijai būtu jālūdz Eiropas Centrālajai bankai ziņojums par tās gatavību “vēlākais pavasara sākumā”, norāda Vilkova, taču tā darītu to tikai tad, ja tā būtu gatava. viņš teica. Varas iestādēm būs nepieciešami vairāki mēneši, lai sagatavotos faktiskajai jaunās valūtas ieviešanai.

READ  Globālais mākoņa biroju pakalpojumu tirgus 2026 Nozares vadošie uzņēmumi: Rackspace (ASV), Google (ASV), Microsoft Corporation (ASV), Ascensio System SIA (Latvija), Zoho Corporation Pvt. Ltd (Indija) utt.

8. Kurš vēl vēlas pievienoties eirozonai?

Rumānija ir izrādījusi interesi, lai gan tai vairs nav oficiāla mērķa datuma. Lai gan visām ES dalībvalstīm ir jāpievienojas eirozonai, Polija, Čehija un Ungārija nevēlas spert formālus soļus, sakot, ka neatkarīga monetārā politika tām ir vitāli svarīga, īpaši tādu ekonomisko krīžu laikā kā pašreizējā augstā inflācija. Arī Zviedrija un Dānija, kas nodrošināja atteikšanos no valūtas iestāšanās, arī nekustas.

— ar Pētera Lāča, Andra Timu un Ārona Eglīta palīdzību.

Vairāk šādu stāstu ir pieejami vietnē bloomberg.com

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top