Viens no valsts bijušajiem augstākajiem diplomātiem nesen parlamenta deputātiem sacīja, ka Kanādas acīmredzamā nevēlēšanās (vai nespēja) sasniegt NATO aizsardzības izdevumu mērķi nav iedragājusi valsts reputāciju tās sabiedroto vidū.
Bijušais Kanādas vēstnieks NATO Kerijs Baks sacīja, ka, jo ilgāk ievilksies karš starp Krieviju un Ukrainu, jo lielāka iespēja, ka citām valstīm pietrūks pacietības.
Paka piektdien izteica savus izteikumus Apakšpalātas Aizsardzības komitejā — tikai dažas dienas pēc laikraksta The Washington Post ziņojuma, atsaucoties uz Pentagona izlūkdienestu nopludinātajiem dokumentiem, premjerministrs Džastins Trudo sacījis sabiedrotajiem, ka Kanāda neizpildīs NATO aizsardzības izdevumu standartu — divi katrā. procenti no valsts iekšzemes kopprodukta.
CBC News nav redzējis dokumentus un nav pārbaudījis to saturu. Ne Trudo, ne aizsardzības ministre Anita Ananda šo ziņojumu nav kategoriski noliegusi.
Viņš runā ar žurnālistiem pēc sabiedroto tikšanās ASV bāzē Ramšteinā, Vācijā, piektdien un vēlāk CBC Radio. MājasAnands atteicās komentēt to, ko viņa raksturoja kā “iespējamo nopludinātu dokumentu”.
Viņa neprecizēja, ko viņa domāja ar vārdu “iespējams, nopludināts”, taču sacīja, ka Kanādas aizsardzības izdevumi ir “augšupceļā” un Kanāda uzņemas nozīmīgas saistības.
Viņa norādīja, ka nejūtot sliktu gribu sabiedroto vidū, kas tiekas Ramšteinā, lai apspriestu nākamo posmu militārās tehnikas atbalstam Ukrainai.
“Es atrados telpā, kurā bija piecdesmit valstis un vienotības, enerģijas, optimisma sajūta par mūsu kolektīvo apņemšanos attiecībā uz Ukrainu tās vajadzību laikā,” sacīja Anands. Mājas.
Kad Ananda tikšanās Vācijā bija beigusies, Paks sniedza liecības Aizsardzības komitejai. Viņa sacīja četru partiju deputātu komitejai, ka nav redzējusi dokumentus, “bet [from] Tas, ko es saprotu, ir tajā ietverts, un es piekrītu daļai kritikas un patiešām nepiekrītu dažiem citiem.”
Neskaitot aizsardzības izdevumu jautājumu, Washington Post ziņojumā tika uzsvērtas sabiedroto bažas par Kanādas spēju pildīt alianses saistības, kas ietver apņemšanos paplašināt NATO kaujas grupu Latvijā līdz brigādes lielumam.
Baka neprecizēja, kuriem punktiem viņa piekrīt un kuriem nepiekrīt. Viņa ir viena no 62 ievērojamām nacionālās drošības, militārajām un biznesa personām, kas parakstījušas Aizsardzības asociācijas institūta konferences izstrādāto vēstuli, mudinot liberālo valdību noteikt valsts aizsardzības izdevumus par prioritāti.
Paks sacīja, ka diskusijas par NATO mērķa sasniegšanu lielā mērā ir politiskas.
“Es patiesībā domāju, ka mūsu reputācija NATO ir ļoti laba,” deputātiem sacīja Buks. “Bet 2 procentu mērķis…bija skaidrs, ka Kanāda bija nesaistošs divu valdību mērķis.”
Viņa sacīja, ka 2 procentu standarts ir kļuvis par “ļoti svarīgu politisku pasākumu. Tas ir ļoti svarīgs politisks pasākums, kas ir kļuvis svarīgāks. Tas ir kļuvis svarīgāks kara dēļ”.
Citi sabiedrotie, īpaši Vācija, ir apņēmušies izpildīt NATO standartu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir paziņojis, ka sabiedroto līderi, visticamāk, savā gaidāmajā samitā vienosies, ka aizsardzības izdevumu “grīdai, nevis griestiem” jābūt 2 procentiem no IKP.
Tieši šeit slēpjas Kanādas briesmas, sacīja Baks, “jo visi mūsu sabiedrotie paceļas arvien augstāk un mēs neesam tā daļa.”
Viņa norādīja, ka daļa no iemesliem, kāpēc Kanādas IKP nav pieaudzis, ir tas, ka Kanādas ekonomikai klājas salīdzinoši labāk nekā tās sabiedroto ekonomikai.
Atvaļinātais viceadmirālis Marks Normans, bijušais Kanādas flotes komandieris, sacīja, ka šī politika grauj Kanādas nacionālo drošību.
“Mans viedoklis ir tāds, ka problēma ar militārajiem un drošības jautājumiem Kanādā ir tāda, ka tie faktiski ir politizēti,” CBC Radio sacīja Normans. Mājas. “Varbūt tas ir naivi no manas puses tā teikt, bet patiesība ir tāda.”
Viņš sacīja, ka drošības un aizsardzības jautājumus nevajadzētu izmantot kā politiskus futbolus vai kā ķīļus.
“Kanādiešiem nevajadzētu uztraukties par aizsardzību un drošību,” sacīja Normans.
“tur [is] Plašs problēmu loks, ar ko viņi saskaras ikdienā, un es uzskatu, ka valdības pienākums ir rūpēties par šiem jautājumiem un nepārvērst tos par tautas viedokļa vai politiskās dienaskārtības jautājumiem. Tāpēc, ka lielākajai daļai kanādiešu ne vienmēr rūp aizsardzība un drošība, un viņiem tas noteikti nav jādara.
“Viņiem ir jāzina, ka viņiem ir atbilstoša aizsardzība un drošība ne tikai Kanādas fiziskai aizsardzībai, bet vēl svarīgāk Kanādas interešu aizsardzībai starptautiskā mērogā.”
Zināmā mērā liberālā valdība apzinājās nacionālās drošības politizēšanas draudus, izveidojot parlamentāriešu Nacionālās drošības un izlūkošanas komiteju (NSICOP), lai uzraudzītu drošības dienestus.
Liberāļi solīja izveidot neatkarīgu aģentūru militāro iepirkumu veikšanai, taču to nekad nepildīja. Kad šis kampaņas solījums tika dots pirms vairākiem gadiem, bija doma izņemt politiku no aizsardzības iepirkumiem.
Tikmēr Kanādas nespēja laicīgi sagādāt nepieciešamo militāro aprīkojumu ietekmē NATO aizsardzības izdevumu attiecību – un liek sabiedrotajiem šaubīties, vai šai valstij ir spējas reaģēt.
