Kanāda, lai uzlabotu aizsardzību un kiberdrošību Indo-Klusā okeāna politikā, koncentrējoties uz “traucējošo” Ķīnu

OTAVA, 27. novembris (Reuters) — Kanāda svētdien uzsāka savu ilgi gaidīto Indo-Klusā okeāna stratēģiju, iezīmējot 2,3 miljardu Kanādas dolāru (1,7 miljardu dolāru) izdevumus militārās un kiberdrošības stiprināšanai reģionā un apņemoties sadarboties ar Ķīnu. ” Strādājot ar viņu pie klimata pārmaiņu un tirdzniecības jautājumiem.

Plānā, kas detalizēti aprakstīts 26 lappušu garā dokumentā, teikts, ka Kanāda pastiprinās ārvalstu investīciju noteikumus, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu un neļautu Ķīnas valstij piederošiem uzņēmumiem iegūt kritiski svarīgu derīgo izrakteņu krājumus.

Kanāda cenšas padziļināt attiecības ar strauji augošo Indo-Klusā okeāna reģionu, kurā ietilpst 40 valstis, kuru ekonomiskā aktivitāte ir gandrīz 50 triljoni Kanādas dolāru. Taču uzmanības centrā ir vairāk nekā 50 reižu pieminētā Ķīna laikā, kad divpusējās attiecības ir bijušas salnas.

Preses konferencē Vankūverā četri ministri pārmaiņus iepazīstināja ar jaunā plāna detaļām, sakot, ka stratēģija ir ļoti svarīga Kanādas nacionālajai drošībai un klimatam, kā arī tās ekonomiskajiem mērķiem.

“Mēs iesaistīsimies diplomātijā, jo uzskatām, ka diplomātija ir spēks, un tajā pašā laikā mēs būsim stingri, un tāpēc mums tagad ir ļoti pārredzams plāns, kā rīkoties ar Ķīnu,” sacīja valsts sekretāre Melānija Džolija. .

Premjerministra Džastina Trudo liberālā valdība vēlas dažādot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, kas lielā mērā ir atkarīgas no ASV. Oficiālie dati par septembri liecina, ka divpusējā tirdzniecība ar Ķīnu veidoja mazāk nekā 7% no kopējā apjoma, salīdzinot ar 68% ASV.

Kanāda sadarbojas arī ar Āzijas sabiedrotajiem, jo ​​Vašingtona pēdējos gados ir parādījusi pazīmes, ka tā kļūst arvien piesardzīgāka attiecībā uz brīvo tirdzniecību.

Dokuments uzsvēra Kanādas dilemmu attiecību veidošanā ar Ķīnu, piedāvājot ievērojamas iespējas Kanādas eksportētājiem, pat ja Pekina vēlas veidot starptautisko kārtību “vidē, kas ir vairāk pieļaujama interesēm un vērtībām, kuras arvien vairāk atšķiras no mums”.

Ķīnas izaicinājums

Tomēr dokumentā teikts, ka sadarbība ar pasaules otro lielāko ekonomiku ir nepieciešama, lai risinātu dažus “pasaulē pastāvošos spiedienus”, tostarp klimata pārmaiņas, globālo veselību un kodolieroču izplatību.

“Ķīna ir arvien vairāk destabilizējoša globālā vara,” teikts stratēģijā. “Mūsu pieeju (..) veido reālistisks un skaidrs Ķīnas šodienas novērtējums. Jomās, kurās ir lielas nesaskaņas, mēs izaicināsim Ķīnu.”

Spriedze ar Ķīnu saasinājās 2018. gada beigās pēc tam, kad Kanādas policija aizturēja Huawei Technologies izpilddirektoru, un Pekina pēc tam arestēja divus kanādiešus apsūdzībās par spiegošanu. Visi trīs tika atbrīvoti pagājušajā gadā, taču attiecības joprojām ir saspīlētas.

Kanāda šā mēneša sākumā lika trim Ķīnas uzņēmumiem atteikties no ieguldījumiem Kanādas kritiskajos derīgos izrakteņos, atsaucoties uz valsts drošību.

Dokumenta sadaļā, kas attiecas uz Ķīnu, teikts, ka Otava pārskatīs un atjauninās tiesību aktus, kas tai ļauj rīkoties “izlēmīgi, ja valsts uzņēmumu un citu ārvalstu uzņēmumu investīcijas apdraud mūsu nacionālo drošību, tostarp mūsu kritisko derīgo izrakteņu piegādes ķēdēs”.

“Tā kā reģions ir tik liels un daudzveidīgs, viens izmērs noteikti neder visiem,” teikts Kanādas Tirdzniecības kameras prezidenta Perina Petita paziņojumā, piebilstot, ka Kanādas prioritātēm jābūt ļoti delikātām starp valstīm un valstu iekšienē.

Dokumentā teikts, ka Kanāda pastiprinās savu jūras spēku klātbūtni reģionā un “palielinās mūsu militāro iesaisti un izlūkošanas spējas, lai mazinātu piespiedu uzvedību un draudus reģionālajai drošībai”.

Tas ietvers trīs fregatu izvietošanu reģionā katru gadu, no divām pašlaik, kā arī Kanādas pilotu un karavīru dalību reģionālajās militārajās mācībās, atsevišķā preses konferencē sacīja aizsardzības ministre Anita Anand.

Kanāda pieder septiņu lielāko rūpnieciski attīstīto valstu grupai, kas vēlas veikt svarīgus pasākumus, lai reaģētu uz Ziemeļkorejas raķešu palaišanu.

Dokumentā teikts, ka Otava šajā reģionā sadarbojas ar tādiem partneriem kā ASV un Eiropas Savienība.

Viņa sacīja, ka Kanādai jāturpina runāt ar valstīm, ar kurām tai ir būtiskas atšķirības, taču tās nenosauca.

(1 $ = 1,3377 Kanādas dolāri)

(Deivida Leungrena ziņojums). Montāžas autori Denijs Tomass, Leslija Adlere, Daniels Voliss un Marks Porters

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.