Kamēr Krievijā vērojama intelektuālā darbaspēka aizplūšana tehnoloģiju jomā, citas valstis cer uz ieguvumiem

Viļņa, Lietuva – Tehnoloģiju darbinieki Krievijā meklē drošākas un drošākas darba ganības.

Saskaņā ar vienu aprēķinu, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms piecām nedēļām 70 000 datoru speciālistu, kuri baidījās no pēkšņām salnām biznesa un politiskajā klimatā, ir uzvarējuši valsti. Paredzams, ka daudz kas sekos.

Dažām valstīm Krievijas zaudējumi tiek uzskatīti par potenciālu ieguvumu un iespēju ieviest jaunas zināšanas savās augsto tehnoloģiju nozarēs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir novērojis intelektuālā darbaspēka aizplūšanu pat kara laikā, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras datiem ir izraisījis vairāk nekā 4 miljonu cilvēku bēgšanu no Ukrainas un vēl miljoniem cilvēku licis pārvietoties valsts iekšienē.

Šonedēļ Putins reaģēja uz tehnoloģiju profesionāļu aizplūšanu, apstiprinot tiesību aktus, lai no šī brīža līdz 2024. gadam atceltu ienākuma nodokļus personām, kuras strādā IT uzņēmumos.

Daži no jaunās plašās augsto tehnoloģiju trimdinieku grupas saka, ka nesteidzas atgriezties mājās. Elitārais pūlis ar ES vīzām pārcēlās uz Poliju vai Baltijas valstīm Latviju un Lietuvu.

Ir samazinājusies lielāka valstu grupa, kurās krieviem nav vajadzīgas vīzas: Armēnija, Gruzija un bijušās Padomju Savienības Vidusāzijas republikas. Normālos laikos miljoniem mazāk kvalificētu darbinieku no šīm ekonomiski nestabilajām valstīm migrē uz salīdzinoši pārtikušāko Krieviju.

Anastasija (24) ir neatkarīga datorsistēmu analītiķe no Sibīrijas pilsētas Novosibirskas, Kirgizstānas, kur viņas vīram ir ģimene.

Kad uzzinājām par karu (24. februārī), mēs domājām, ka ir pienācis laiks doties prom, bet mēs varētu vienkārši pagaidīt un redzēt. 25. februārī nopirkām biļetes un devāmies ceļā,” sacīja Anastasija. “Nebija daudz ko darīt.”

Tāpat kā visi Krievijas strādnieki, ar kuriem sazinājās par šo stāstu, Anastasija pieprasīja anonimitāti. Maskava jau pirms iebrukuma Ukrainā vērsās pret domstarpībām, un cilvēki, kas dzīvo ārpus Krievijas, joprojām baidās no represijām.

READ  11. novembris - Lāčplēša diena Latvijā - Baltijas ziņu tīkls

“Cik sevi atceros, Krievijā vienmēr ir bijušas bailes paust savus uzskatus,” sacīja Anastasija, piebilstot, ka karš un “patriotisma fona troksnis” padarīja vidi vēl noplicinātāku. “Es aizbraucu vienu dienu pirms sāku meklēt un pratināt cilvēkus uz robežas.”

Nozares lobiju grupas Krievijas Elektronisko sakaru asociācijas vadītājs Sergejs Belgotarenko pagājušajā nedēļā atklāja acīmredzamo intelektuālā darbaspēka aizplūšanu.

“Pirmais vilnis – 50 000-70 000 cilvēku – jau ir aizgājis,” parlamenta komitejai sacīja Belgotarenko.

Tikai augstās lidojumu izmaksas ārpus valsts novērsa lielāku masveida izceļošanu. Belgotarenko prognozēja, ka aprīlī Krieviju varētu pamest vēl 100 000 tehnisko darbinieku.

Konstantīns Senjučins, uz tehnoloģijām vērsta riska kapitāla fonda Untitled Ventures vadošais partneris, kas atrodas Latvijā, sacīja, ka Krievijas tehnoloģiju uzņēmumiem ar starptautiskiem klientiem nav citas izvēles, kā pārcelties, jo daudzi ārvalstu uzņēmumi ātri distancējas no visa, kas saistīts ar Krieviju.

“Viņiem bija jāpamet valsts, lai viņu bizness varētu izdzīvot, vai arī pētniecības un attīstības darbinieku gadījumā viņus pārcēla galvenā mītne,” Senjučena rakstīja e-pasta piezīmēs.

Beznosaukuma projekti palīdz migrācijai; Senjučens sacīja, ka uzņēmums plānojis divus braucienus uz Armēniju, pārvadājot 300 tehniskos darbiniekus no Krievijas.

Dažas kaimiņvalstis vēlas gūt peļņu.

Krievu talants ir gatavs malumedniecībai. 2020. gada globālā prasmju indeksa pārskatā, ko publicēja Coursera, vadošais atvērto tiešsaistes kursu nodrošinātājs, tika atklāts, ka cilvēki no Krievijas ieguvuši visaugstāko punktu skaitu tehnoloģiju un datu zinātnes prasmju jomā.

Līdzko Ukrainā sākās karš, Centrālāzijas valsts Uzbekistāna IT speciālistiem vienkāršoja darba vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanas procesu.

Pat pirms stimulu izsludināšanas Antons Filippovs, mobilo lietotņu programmētājs no Sanktpēterburgas, un ārštata darbinieku komanda, ar kuru viņš strādā, pārcēlās uz Uzbekistānas galvaspilsētu Taškentu, kur viņš uzauga.

READ  Pagājušajā nedēļā Slovēnijā: 2

“24. februārī likās, ka mēs tikko būtu pamodušies no šīs atšķirīgās briesmīgās realitātes,” sacīja Filipovs. “Mēs visi esam jauni, jaunāki par 27 gadiem, tāpēc baidījāmies, ka mūs iesauc šajā karā.”

Kamēr pieprasītie tehnoloģiju darbinieki izpēta savas iespējas, viņu kopienas ir kā ceļojoša karavāna. Dažas valstis, piemēram, Uzbekistāna, ir izvēlētas kā sākumpunkts, jo Krievijas pilsoņiem nav nepieciešamas vīzas īslaicīgai uzturēšanās laikam. Taču tādi jaunie profesionāļi kā Filippovs ne vienmēr plāno palikt tur, kur viņi pirmo reizi nokļuva.

“Ja viņu atrastie apstākļi atšķiras no tiem, kas viņiem tika solīti, viņi vienkārši virzīsies uz priekšu,” viņš teica.

Daudzos gadījumos veseli uzņēmumi vēlas pārcelties, lai izvairītos no starptautisko sankciju sekām. Kāds augsta ranga diplomāts no citas Krievijas kaimiņvalsts Kazahstānas šonedēļ izteikti aicināja ārvalstu kompānijas bēgt uz viņa valsti.

Kazahstāna ar īpašu interesi meklē augsto tehnoloģiju investorus, jo valsts cenšas dažādot savu ekonomiku, kas balstās uz naftas eksportu. 2017. gadā valdība galvaspilsētā Nur-Sultan izveidoja tehnoloģiju parku, piedāvājot nodokļu atvieglojumus, atvieglotus aizdevumus un dotācijas ikvienam, kas vēlas tur izveidot veikalu.

Līdz šim pārņemšana ir bijusi mērena, taču cerams, ka Krievijas intelektuālā darbaspēka aizplūšana dos šai iniciatīvai plašas iespējas.

Krievijas uzņēmumu konti ir iesaldēti, un to darījumi netiek veikti. “Viņi cenšas noturēt klientus, un viena no iespējām ir doties uz Kazahstānu,” sacīja Armans Abdurasilovs, Kazahstānas biznesa centra Almati investīciju fonda Zerde Holding direktoru padomes priekšsēdētājs.

Tomēr ne visas valstis ir tik entuziasma pilnas.

“Krievijas uzņēmumi vai jaunuzņēmumi nevar pārcelties uz Lietuvu,” sacīja Baltijas valsts ekonomikas un inovāciju ministra padomniece Inga Simanoneta. “Mēs nesadarbojamies ar nevienu Krievijas uzņēmumu ar iespējamu pārcelšanu uz Lietuvu, un ministrija kopš 24. februāra ir apturējusi visus pieteikumus starta vīzu saņemšanai.”

READ  Cik šodien pulkstenis ir ASV pret Slovākiju? TV kanāls, 2023. gada Pasaules junioru spēles tiešraide

Drošības bažas un aizdomas, ka krievi varētu spiegot vai iesaistīties ļaunprātīgās kiberdarbībās ārvalstīs, liek dažām valdībām būt piesardzīgām attiecībā uz ekonomisko bēgļu uzņemšanu valstī.

IT nozare Krievijā ir cieši saistīta ar drošības pakalpojumiem. “Problēma ir tā, ka bez ļoti spēcīga pārbaudes procesa mēs riskējam importēt Krievijas noziedzīgās sistēmas daļas,” sarunā ar ziņu aģentūru The Associated Press sacīja Lietuvas politologs Mariuss Laurinavičus.

Siniushins, uzņēmuma Untitled Ventures vadošais partneris, mudina rietumvalstis atvērt savas durvis, lai darba devēji varētu izmantot kara radītās neparastās nodarbinātības iespējas.

“Jo vairāk talantu Eiropa vai ASV šodien var iegūt no Krievijas, jo lielākas priekšrocības šiem jaunajiem novatoriem, kuru potenciāls tiks pilnībā realizēts ārzemēs, citām valstīm,” viņš teica.

———

Sekojiet AP ziņojumiem par karu Ukrainā vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top