Divas trešdaļas pieaugušo Eiropas Savienībā ir vakcinēti pret COVID-19, taču dažas valstis cenšas tikt pāri 50% atzīmei.
Latvija – starp dezinformāciju un neuzticību valdībai – ir viena no tām.
Pat puse no tās 1,9 miljoniem iedzīvotāju nav pilnībā vakcinēti pret koronavīrusu. Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem šis skaitlis atpaliek ap 45,5%.
Valsts sākās lēni pavasarī, kad vakcīnu piegāde sākotnēji tika aizkavēta. Daudzi pilsoņi izvēlējās izlaist AstraZeneca – vienīgo sākotnēji pieejamo vakcīnu -, jo citas Eiropas valstis nolēma veikt īpašu injekciju tikai gados vecākiem cilvēkiem.
Bet tagad tā saskaras ar atšķirīgu vienošanās problēmu: valstī ir liels vakcīnu krājums, bet mazāk cilvēku vēlas tās saņemt.
Īpaši valsts austrumu daļā, kur daudzi seko tikai Krievijas valsts medijiem, vakcinācijas rādītāji dažkārt ir mazāki par 25%.
“Divas lietas notiek vienlaicīgi,” aģentūrai “Euronews” sacīja Rīgā esošās domnīcas Latvijas Starptautisko lietu institūta jaunākā pētniece Aleksandra Balkova.
No vienas puses, latviešu valodā runājošie ir vairāk gatavi vakcinēties nekā krievvalodīgie – viņi bieži seko dažādiem medijiem.
Un, otrkārt, pieaugošā neuzticība valdībai neskaidru ziņu dēļ par ierobežojumiem pagājušajā rudenī un ziemā.
Latvijas Nacionālā veselības padome SKPC pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vakcinācijas temps nav bijis lēnāks kopš jūnija beigām.
SKPC ir sācis ieviest jauninājumus, lai paaugstinātu vakcinācijas līmeni. Piemēram, vasarā izveidojot vakcinācijas stacijas daudzos mākslas un amatniecības tirgos visā valstī.
Tikmēr koronavīrusa delta celms veido 98% no visām infekcijām Latvijā.
Centriski labējais premjerministrs Krišjānis Karencs paaugstina spiedienu: “Es sagaidītu, ka cilvēkiem, kuri nav izvēlējušies vakcinēties, būs dažādi ierobežojumi, viņiem var nebūt pieejami vairāki pakalpojumi,” viņš teica.
Tiek izstrādāts likums, kas ļauj darba devējiem noteiktās nozarēs atlaist cilvēkus, kuri atsakās saņemt vakcināciju. Sākot ar 1.YYY oktobri, darba devējiem būs jānosaka lomas, kurām nepieciešama vakcinācija, un jāinformē cilvēki, kas strādā šajos darbos. Valdība arī padarīs vakcināciju obligātu skolotājiem un veselības aprūpes darbiniekiem gan slimnīcās, gan pansionātos.
Izņēmumi no šiem noteikumiem ir tiem, kam medicīnisks iemesls liedz vakcinēties, grūtniecēm un mātēm pat divus gadus pēc dzemdībām.
Pirms Latvijas parlamenta Saimas balsošanas par šo priekšlikumu notiks vairākas diskusiju kārtas.
Arī sociālajos medijos pieaug nepareiza informācija. Latvija jau sen ir bijusi austrumu kaimiņvalsts Krievijas dezinformācijas mērķis. Pirmajā pandēmijas vilnī, Sputnik publicēja stāstu, kurā apgalvots, ka koronavīruss ir izstrādāts Latvijas laboratorijā, lai iegūtu politiskas priekšrocības. Krievijas dezinformācija arī rada bažas, ka Rietumu vakcīnas nav pilnīgi efektīvas vai bīstamas.
Krievvalodīgie – dažos gadījumos krievu izcelsmes – veido apmēram ceturto daļu Latvijas iedzīvotāju. 210 000 no viņiem tiek dēvēti par “nepilsoņiem”, īpašu iedzīvotāju grupu, kas izveidota deviņdesmitajos gados krievu imigrantiem (pēcnācējiem), kuriem bija kārdinājums pārcelties uz dzīvi Latvijā, lai valdītu padomju okupētajā valstī. Valodas un vēstures pārbaude nodrošina viņiem iespēju kļūt par Latvijas pilsoņiem.
“Lielāko daļu laika Latvijas politiķi izmanto valodu un etnisko piederību, lai vēl vairāk sašķeltu sabiedrību. Pandēmijas laikā tas tā nebija,” saka Balkova.
“No sākuma visa valdības informācija bija pieejama abās valodās un bieži arī angļu valodā.”
Varbūt paralēlie informācijas lauki latviešu un krievu valodā galu galā apvienosies. Nacionālā raidorganizācija LSM internetā sniedz ziņas latviešu, krievu un angļu valodā. Tika izveidots arī televīzijas kanāls krievu valodā, taču tas tika rediģēts Latvijā pandēmijas laikā līdz ar Krievijas valsts kanālu aizliegumu.
“Es domāju, ka valdība ir gaidījusi labu brīdi, lai sāktu šādu pakalpojumu,” saka Palkova. Korona bija tas brīdis.
